|
||||||
8. maijs 09:00Volkswagen Prāgas maratons 2011Vieta: Čehija, Prāga Notikums: IAAF Gold Label, maratons, skrējiens, stafete, valsts čempionāts Distance: 4.2km, maratons Mājas lapa: Volkswagen Prāgas maratons 2011 Treniņu plāns maratonam: Atzīmēt piedalīšanos VSK Noskriet kalendārā, var tikai VSK Noskrien biedri. Bet ja tu tāds neesi, tad vari par tādu kļūt. VSK Noskrien - galvenais nav uzvarēt, galvenais ir noskriet. Piedalās - 4Varbūt piedalās - 222 komentāri rakstam Volkswagen Prāgas maratons 2011Komentēt |
|
|||||
Redakcija un kontakti |
Lai veicas! Galvenais – saudzējiet Didzi:) Maija beigās viņš ir vajadzīgs dzīvs.
Gaidīšu rezultātus ar nepacietību un ceru ka būs personiskie rekordi.
sm72 aizbrauca un varbūt piedalās tikai?
VSK Noskrien zieds pēc Prāgas maratona finiša
Mums ar pleguriti 10.jubilejas ! sm72,Aivaram personigie ! sm72 VARONIS -3:17:…!!!
`Oho` bija pirmā doma, kas nāca prātā, redzot sm72 rezultātu! Nu gan dod! Apsveikumi arī no manis! Arī Didzim, Aivaram, pleguritc apsveikumi – tīri labi tik karstā laikā (kāds teica, ka bijis baigi karsti..).
Visi malači, apsveicu sm72 ar LIELISKU personisko rekordu :)
Piebiedrojos apsveicējiem!
Fantastisks sniegums sm72! Vai nākošo maratonu nav doma jau plānot <3h ?
Forši puiši, vīri, kungi, biedri :)
Nebus parsteigums,ja sm72 tapat turpina,tad var krist ari 3 stundas.
Apsveicu Aivaru un sm72 ar PR! Jau pēc Fidenza skrējiena bija skaidrs, ka Prāgā sm72 rādīs brīnumus! Didzim kārtējais treniņš:)
Gaidīšu atsauksmes, rakstus no dalībniekiem.
Paldies par līdzi jušanu! Kaut kas, iespējams, jau būs jāuzraksta vairāk par šo pasākumu, jo trase ir laba un skriešanai draudzīga. Bija viegli, pat neraugoties uz salīdzinoši stipri silto un saulaino laiku. Arī ēnas bija maz, bet glāba vējš, kurš ik pa brīdim uzpūta. Tāpēc jauns PR šādos apstākļos šķiet diezgan neloģisks, vēl jo vairāk, ka tas atnāca kaut kā pats no sevis – bez īpašas piepūles. Tiesa, rezultātu, kas pēc mana Garmin’a bija 3:40:46, maratona finiša protokolā vēl neesmu atradis līdz šim brīdim. Organizatori mājas lapā ir jau ievietojuši fotogrāfijas ar finiša attēliem, pasniegtu medaļu, bet nav finiša rezultāta. Gan jau tuvākajās dienās arī tas “atradīsies”… :)
Tagad domāju par to, ka līdz Rīgas maratonam ir vēl palikušas dienas desmit, varbūt, ja nebūs pārāk karsts, pamēģināt arī to? :)
Aivar, vai tik Tu neuztaisīji ātro finiša spurtu ka finiša iekārta nepaguva Tevi piefiksēt. Diplomā visi starprezultāti ir ieskaitot 40.kilometru – un tad Tu pazūdi.
Nē, es finišā, atšķirībā no citām reizēm, īpaši tempu nepaātrināju. Jau pēc 30.kilometra sapratu, ka būs jauns PR, bet pēc 37. bija skaidrs, ka no 3:40 neizskriešu – lai paliek vēsākam laikam. :)
Es domāju, ka problēma varētu būt modernajos čipos un/vai mikroshēmās. Katram dalībniekam numura aizmugurē bija divi “svešķermeņi” – viens aukšdaļā, otrs apakšdaļā. Abus finišā noplēsa nost. Vizuāli tie bija viens no otra atšķirīgi, un man nav ne jausmas kā tie “darbojas” un ar ko tie ir tehniski pārāki par tradicionālajiem, vairāk piezemētajiem – pie apaviem stiprināmajiem.
Es savukārt pēc sava kārtējā 3 nedēļnieka,esmu nonācis tomēr zināmās krustcelēs-nesaprašanā,ko darīt tālāk ? Vai tas 100-ks nebūs par daudz, vai par smagu ? Zinu – ja 100-ku notipinu,tad sezona galā,Ventspils pusīte pavisam noteikti pagalam.Varbūt RĪGĀ noskriet pilno,tad turpināt ar pusītēm ? Ko man darīt? Skriet viennozīmīgi ir vēlēšanās.Šogad pieveikti jau 4 maratoni,uz rezultātu noteikti skriet katrā nevar,šā gada plāns tika izpildīts jau 1.reizē.
Ceru, ka tomēr skriesim kopā. Par šo gadu esmu nolēmis – Nida un Siguldas 55nieks. Varbūt Valmiera. 100nieku katru gadu skriet netaisos, bet vienu reizi sevis izzināšanai būs OK. Par citiem mačiem īpaši nepārdzīvoju, jo man tāpat visinteresantākā un vienīgā īstā ir cīņa pašam ar sevi.
Pēc nedēļas jau Tev ar būs cits skats uz dzīvi:)
Un lampu drudzis man jau tagad ir riktīgais:) Pirms pirmā maratona tā nebija, jo treniņā biju to gandrīz jau pievārējis. Tagad pēc 50 km būs pilnīgi jauna zona.
Didzi, ja tev nepamet doma par 100km, tad ir jāskrien. Štrunts ar pārējiem mačiem pēc tam. Kaut ko jau tāpat līdz gada beigām novicosi sacensībās treniņu režīmā.
Es, piemēram, labāk sadzīvoju ar domu, ka tomēr nebija prāta darbs parakstīties uz šādu avantūru, nevis – ai žēl, ka neaizbraucu. Būtu bijis labs pasākums :)
Es turos pie viedokļa, ka jāskrien tā distance, ko var noskriet kvalitatīvi, ja vien nav vitāli svarīgi ko pierādīt sev vai pasaulei. Gargabalniekiem tomēr baigi svarīgā īpašība ir spēja domāt ilgtermiņā, ne tikai uz vienu sezonu. Es saprotu, ka gribas uzreiz vairāk un vairāk, bet to procesu izstiepjot uz vairākiem vairākiem gadiem un ejot(skrienot) uz to pakāpeniski, rezultāts noteikti būs labāks, gan sportiskā ziņā, gan attiecībā uz veselību.
Didzi, es arī pievienojos laumiic viedoklim, vēl jo vairāk, ka no tavas puses tā pat nav neplānota avantūra, bet diezgan nopietni uz to esi gājis. Un sezonas gals tas noteikti nav, maximums 2-3 nedēļas, kamēr atkopjas, pie tam otrās nedēļas beigās maratons liksies tāda viegli pieveicama vidējā distance. Šo saku no savas pieredzes pēc rogainingiem, kad 120-130km tiek noskrieti, tiesa gan, 24h, bet nu arī pa nedaudz savādāku apvidu.
PALDIES DRAUGI PAR ATSAUKSMĒM,GAIDU VĒL,JO NESAPROTU ĪSTI – KO MAN DARĪT.
Didzi, padzīvo mierīgi līdz nedēļas beigām bez noteikta lēmuma pieņemšanas. Tev nav lēmums jāpieņem šodien vai rīt, Rīgas maratonam varēsi vēl pieteikties, tas ir, nomainīt distanci uz garāku pat vēl nākamo piektdien Rīgas maratona EXPO. Es tieši tā arī pats domāju rīkoties – nedaudz atpūtīšos pēc Prāgas un tad izlemšu, cik garu gabalu skriet Rīgā.
Attiecībā uz 100-nieku… Arī man, es neslēpšu, ir “āķis lūpā”. Taču es esmu izlēmis uz to iet pakāpeniski vairāku sezonu laikā, lai to, līdzīgi kā maratonu, varētu skriet ar prieku un smaidu uz lūpām! :)
Par Prāgas maratona finiša rezultāta neesamību es informēju sacensību organizatorus un viņi man atbildēja, ka darījuši to zināmu kompānijai, kura atbild par laika mērīšanu un rezultātu fiksēšanu, un, ka oficiālie rezultāti tikšot publicēti jaunnedēļ.