Skrējiens „Apkārt Augstkalnes ezeram 2010’’, jeb bitīt matos!

Sestdienas rītā pieceļos ar smaidu, jo pēc pāris stundām stāšos uz starta līnijas tepat māju pusē.

Tā nu 11. Septembra rītā kopā ar noorganizēto šoferi un atbalstītāju pulciņu ierodos Augstkalnes pils parkā. Dodos piereģistrēties, saņemu savu skrējēja kartiņu un dodos iesildīties. Iesildos un vēroju pārējos skrējējus – ir gan rūdīti skrējēji, gan vietējo skolu skolēni, kas atvesti ar autobusiem, gan ģimenes ar bērniem.

Pirmie spēkus izmēģina paši mazākie, veicot 2 apļus pa pils parku kopā ar pavadoni (Tandēma skrējiens). Ap plkst. 12 uz starta līnijas stājas 6,5 km tīkotāji, kopumā 79 skrējēji.

Starts ir straujš – pirmo vietu skrējēji aizskrien ātri un skolnieku bariņš viņiem pakaļ… Saglabājot mieru, cenšos noturēties savā ritmā un baudīt skrējienu. Neesmu sev nospraudusi nekādus mērķus, un arī treniņu bijis ļoti maz (drīzāk jau nemaz). Bet, lai skrējiens būtu interesantāks izdomāju atrakcijas. Kādu brīdi ar priekšā esošo skrējēju spēlēju spēlīti kurš – kuru. Spēlītē uzvaru un turpinu skrējienu jau aiz citām mugurām.

Pusdistanci veicam pa grants ceļu, otru pusi pa meža ceļu – mans mīļākais posms.

Pusceļš. Iegriežamies meža ceļā, taču prieks par meža ceļu ilgi neturpinās – mūs sagaida pārsteigums. Visai sāpīgs. Iršu uzbrukums. Sākumā viens, bet tad jau viņu ir tik daudz, ka nezinu, kā tikt no tiem vaļā. Skrējēju pulciņš, ko biju veiksmīgi apdzinusi, arī pietuvojies, kamēr cīnos ar iršiem – viens otram palīdzam tos nopurināt un dodamies tālāk. Pārējie sakosti mazāk un skrējienu turpina savā ritmā. Jūtu, ka esmu sakosta 6-8 vietās, tik ļoti sāp, ka apstājos un sāku iet… Taču izstāties negribu un kaut kā līdz finišam jātiek. Saņemos. Tā nu daudz lēnākā tempā turpinu skrējienu.

Bet kādu kilometru pirms finiša jūtu, ka kāds elpo man pakausī, piesakot spēlīti kurš – kuru. Vēl atlikuši pārsimts metru līdz finišam, un mani izglābj kāda jau finišējuša skrējēja uzmundrinājuma sauciens. Atraujos un finišēju ar laiku 34:31.

Laimīga, ka trase pieveikta, dodos pēc organizatoru sagatavotās siltās tējas, atsildos, aprunājos ar citiem skrējējiem un tad jau apbalvošana. Savā grupā (S.19-34) esmu otrā, kopvērtējumā sešpadsmitā (skrējiena rezultāti apskatāmi šajā mājaslapā )

Ar medaļu kaklā, nelielu sarūgtinājumu par iršu pārsteigumu un apņēmību atsākt trenēties dodos mājup.

Nākamais iecerētais pasākums māju pusē ir Tērvetes skrējiens 9.oktobrī. Ceru, ka nebūšu vienīgā klubiņa pārstāve un pievienosies vēl kāds! Uz drīzu tikšanos trasē!

© Mildda