Tuvojas Latvijas 100 gadu jubileja. Kad vēl, ja ne tagad? Mēs, skrējienu „Maltuve”, „Zilonis Babītē”, CET un „Patriots” organizatori, biedrība „Meža taku skrējieni” (MTS), aicinām skrējējus un citus organizatorus mums pievienoties un pamazām atteikties no vienreizlietojamām glāzēm, kuras izmantojam trasēs barošanas punktos.
To nevar 100% realizēt klasiskajos maratonos, kur darbojas starptautiski noteikumi par dzeršanas punktiem, bet taku skriešanas sacensībās tas ir iespējams. Darām to pamazām, katrs individuāli, pa vienam vai kopā, viens vai jau vairāki šādu sacensību organizatori! Katru reizi, kad redzu, ka pēc pāris ūdens malku iedzeršanas glāze tiek iemesta atkritumu maisā, man uzmetas zosāda. Un labi, ja vēl maisā, nevis kaut kur trasē…
Sāksim jau šogad! Pieradināsim pamazām, un soli pa solim to varam izdarīt. Pēc 2019. gada 1. janvāra mūsu (MTS) meža un purvu taku skrējienos būs jāņem līdzi savas krūzītes. Tādas var nopirkt tūrisma un sporta veikalos, var pats pagatavot, piesprādzējot ar karabīni krūzīti pie somas vai jostas. Vai arī kaut vai paņemt līdzi savu glāzi kabatā.
Rūpēsimies par dabas resursu taupīšanu, par nepiemēslotu Latviju!
km 
-
Kas nelieto somu vai jostu, tas nedzer.
Lieliska virzība! Jau paredzu, ka sāksies diskusija par piemērotākajiem traukiem, tāpēc jau uzreiz iesaku šo: http://www.arsenal.lv/lv/esanas-piederumi-trauki/saliekama-kruze Lēts un labs!
Atbalstu ideju! Pat Šveicē par to runā un dara,ka pats skrieni ar savu krūzīti un nemēslo apkārtni!
Savas krūzes un glāzes ir labi, ja stājas, lai dzertu. Jo ar tām jāstājas, lai piepildītu.
Ja ne – īsiem skrējieniem soma nav vajadzīga. Ir arī uz rokas maucamas pudeles (vai tāpat uz rokas vai iekš speciāla cimdiņa).
No minētajiem skrējieniem esmu tikai Patriotā piedalījusies, dzeršanas punktam skrienot garām – neizmantojot – man nekas nemainīsies. Ja vien pirms starta nepārbaudīs krūžu esamību un nelaidīs skriet, ja nebūs ;)
Ļoti laba ideja! Iniciatīvu atbalstu. BBPU būs krūzes, bet dalībnieki aicināti ņemt savas krūzes līdzi arī tur.
Nu jau gan krūze Hiēnai, kaut kas neparocīgs pēc skata. Labāk tad kaut kādu salomon soft cup speed vai tamlīdzīgu krūzi, kuru tu gari iebāzt kabatā un nejust.
Dzeršanai izskatās gana ērta. Salomon krūze izskatās tikpat pļurzīga kā pudele, tur risks visu dzērienu izliet.
Ideja atbalstāma.
p.s. tā norādītā krūze ir ērta. Lietoju tādu jau vairāk kā astoņus gadus. Padzeries, saloki un iebāz kabatā.
Masas sājos pasākumos nav tik lielas un visi tiks pie sava dzēriena.
Kas notiks tālāk? Neļaus lietot pulksteņus, jo tos ražojot, ir izmantoti videi nedraudzīgi ķīmiskie materiāli?
CapsLock, tu vairākus pulksteņus izmet kaut kur mežā viena skrējiena laikā? Tad tev tiešām derētu aizliegt!
Lieliska ideja!
Jūs nopietni domājiet, ka stirnubuka tūkstoši skries ar krūzēm. Kas viņiem spēs saliet, ja šobrīd paķerot glāzīti ir jau drūzma. Redzot, cik tonnas katru gadu talkā mēslus savāc, šis nu nav tas virziens, kurā mēs to zaļumu meklējam. Tās ir manas domas. Krūzi līdzi nevazāšu, tas nu ir pa 100%
Rainers, Meža taku skrējieni neorganizē Strinu Buku un Tevi lūdz ierasties ar savu grūzi uz CET, Patriots, Zilonis tumsā un Maltuvi.
CETā jau pirms 2 gadiem ~80km distancē tikai pirmajā punktā bija vienreizlietojamās glāzes. Tālāk, kur jau izretojušies, vajadzēja vilkt savu taru ārā no somas, un nebija ne vainas.
Super! Es par trasē ar savu krūzi!
Ir ok, ja vien tas nav kā pārsteigums, bet tiek pirms tam pateikts ;) (Pirms 2 gadiem pilnīgi noteikti nelasīju CET nolikumu un saistīto informāciju.)
Jā, CET-ā bija prasība par savu krūzi, bet izbrīnu radīja tas, ka dzeršanas punktos tik un tā bija (kartona?) krūzes (kp Amata, Kārļi), dzērieni jau salieti. Ja lietu kolu savā krūzē, tad tā vēl būtu jāskalo, lai somā lipīgs nepaliktu.
Starp citu, pasākumos ar šādām prasībām izlīdzos ar kādu izlietotu (kokakolas) puslitra PET pudeli, ko nogriežu līdz pusei. Salocīt pilnīgi plakanu nevar, bet svars absolūti minimāls, izmaksas = 0, nav riska saplēst vai salauzt somā vai tml.
Malači!
Rīga-Valmiera barošanas punktos plastasas trauki nekad nav bijuši, esam uz viena viļņa ;)
Pilnīgi atbalstu šo ideju! Sargāsim apkārtni!
Esmu par. Īsajās distancēs jau nevajag tāpat bet garās tomēr skrien ar jostām vai somiņām. Es pats pirmajā skrējienā nebiju labi iepazinies ar nolikumu un nebiju paņēmis. Nu no šādām kļūdām ātri, ļoti ātri mācās. :)
Kurš ievazāja šo dzirdināšanas punktu nepieciešamību? Dalībniekam jābūt pašnodrošinātam ar visu vajadzīgo. Patīkami jau ir patusēt dzirdinātavās…
Gandrīz tikko biju Scenic trail pasākumā, tiešām bij prieks skriet pa tīru taku arī uzreiz pēc dzirdināšanas punkta, atbalstu sacensības bez plastmasas atkritumu kalniem.
Turpinot Ønske domu: ir “cerības”, ka 2019. gadā dzirdinātavas, ja ne gluži izzudīs, tad kļūs retākas ;) Tajās distancēs, kuru finišētājiem pienākas ITRA punkti.
Lieta tā, ka ar nākamo gadu tiek mazliet “pacelti sliekšņi”. Dažos gadījumos, ar esošajiem parametriem var nesanākt vairs ierastie kvalifikācijas punkti. Viens no veidiem, kā tomēr tos saglabāt – mazāk (retāk) dzirdināt… ;)
Interesanti, ka vislielākais “lēciens” (no 90 uz 115 effort points (*), jeb +27,8% !) ir tieši 4 ITRA punktu “normatīvam”. Proti, ne SKM ar pērnajiem parametriem, ne CET šī gada variantā vairs nedabūtu šos 4 punktus nākamgad.
Būs interesanti vērot, kādu ceļu ies organizatori 2019. gadā – pagarinās distances, reducēs dzeršanu… vai apvienos abas pieejas… :/
Ir arī variants – nemainīt neko, samierināties; tad vienreizlietojamo plastmasas trauku apkarošanai būs lielāka jēga.
————–
* Tagad gan e. p. ir pārdēvēti par km-effort measure vai vienkārši km-effort. Tas tā – lai grūtāk saprast ;)
Andulis.. dzirdinātavas vajadzīgas, lai dalībnieki varētu uzpildīt krājumus, nekam vairāk tās nav nepieciešamas, ir gan patīkami kādu apelsīnu vai arbūzu apēst sacensību laikā, ko nepaņemsi savā somā līdz..
MartinsF, par dzirdinātavu pastāvēšanas nolūku/jēgu neko apgalvojis netiku :) Tavai versijai labprāt piekrītu :)
Anduli, me too, me too :)
Saprotu, ka ar 2019. gadu nebūs glāzes, bet būs ūdens pieejamības punkti. Kaut vai saujā. Barošanas punkti varētu palikt kur piedāvātu saceptus puķkāpostus ar sīpoliņiem un burkāniņiem + nedaudz vistiņasmiesa….
Vistiņasmiesas un puķkāpostu punktiem tiešām piestāvētu nomainīt plastmasas erzacglāzes pret kārtīgiem [Alus] kausiem.
Domāju, ka neviens pie pilna prāta esošs taku baudītājs tos arī neizmetīs trases malā => Daba tiks saudzēta :)
Visi stāvētu rindā pēc papildvistiņas. Bet ja tā nopietni, tad tie Rīgas maratona dzirdināšanas punkti, jo tuvāk finišam, jo atbaidošāki…Ja stirnubuks pēc 3 gadiem būs ar 40 000 dalībniekiem un katram 7 glāzītes+3 želejas paliekas+2 pudelītes+ 1 cita dāvana mežam….
Nevienam jau nav liegts pēc dzeršanas to glāzīti iebāzt kabatā.
Kurā distancē vajag 7 glāzes, 3 želejas, 2 pudeles? :o
Tas nebūs kāds frizieru šovs?
Neaizmirstam, ka pudeles un glāzes reizi divos gados jāmaina. Velo fļagas vispār minimums reizi gadā jāmaina
Aicinājumu neatbalstu – uzmanīšos, lai nejauši nepieteiktos augstāk minētajos skrējienos.
Želejas pudeles ir ļoti laba ideja manuprāt
Neatbalstu!!!Vienīgi ja tas ir brīvprātīgi un katrs pats izvēlās vai izmantot organizatoru nodrošinātās glāzītes vai pats savas…
Aivar, tad jau tev no Somijas skrējiena arī ir jāuzmanās (jāatsakās), jo tur arī ir jabūt pašam savai krūzei līdzi.
p.s. ārzemju taku skrējienos tā ir pašsaprotama lieta, ka savai krūzei un ne tikai ir jābūt līdzi.
Lauma, no Ylläs-Pallas skrējiena ir par vēlu uzmanīties – tam viss jau sen saplānots un organizatoru pieprasītā mantu kaudze uz Somiju aizvesta. Vai gribēšu ko tādu kādreiz atkārtot, pateikšu pēc mēneša!:)
Taču runa nav par to. Mans komentārs bija vairāk domāts citu taku skrējienu organizatoriem, lai viņiem nešķistu, ka visi skrējēji atbalsta vienreiz lietojamo glāžu boikotu un arī viņiem būtu jādomā par līdzīgu rīcību. Es atbalstu “Stirnu buka”, “Vilkaču maratona”, ziemeļu kaimiņu Laulasmaa, Haanjas, Vendras, Rouges u.c. taku skrējienu organizatoru konceptus. Ja man Latvijā viss pašam jāstiepj līdzi un es nekrāju uzlīmes, tad man nav nepieciešami organizatori un sacensības, lai brīvdienu pavadītu mežā.
Ļoti labi, atbalstu. Tās Salomon ir diezgan pļurīzgas, bet, kad ielej šķidrumu, turas normāli. Neko nesver un var kaut kur piekabināt.
Jā!
katrā pusmaratonā vismaz ap 6 tūkstoš glāzīšu nomet zemē, un tu skrien garām un domā , kaut kas nav pareizi.
Dažas ķecerīgas domas.
1. Taisnība jau ir bratiņam. Taču šosejas pusmaratoni u.c. skrējieni ar simtiem vai tūkstošiem dalībnieku laikam tomēr nebūs pārtaisāmi “zaļajā” variantā?
Viss, ko varam – lūgt/prasīt to organizatoriem, lai izmestais tiek savākts, sašķirots un kaut kādā veidā atkal nodots pārstrādei… Tas noteikti ir iespējams, taču palielināsies izmaksas un ķēpa. Pārāk priecīgs neviens nebūs.
2. Mazskaitlīgos taku skrējienos ierosinājums VARBŪT ir atbalstāms. Tikai “varbūt” – jo arī man tas šķiet apgrūtinošs, kā dalībniekam. Līdzīgi, kā dažos komentāros jau minēts.
Pārdzīvošu un samierināšos, protams, bet sajūsmā neesmu. Apdomāšu, vai, papildus visām citām pekelēm, gribas vēl arī savu dzeramtrauku vazāt trasē līdz.
3. Kā arī, mazāko tautas masu dēļ – panāktais efekts var nebūt sevišķi liels un jūtams, patiesībā.
Ja nu vienīgi – kvalitatīvs, nevis kvantitatīvs? Skrējējus audzinošs, izglītojošs pareizā virzienā, un tā… Ne tik ļoti materiāls, bet vairāk morāls?
4. Svarīgāk tomēr šķiet tieši lielajos, masveidīgajos pasākumos kādus trauku taupīšanas vai atkritumu vākšanas veidus izdomāt un ieviest. Pie “lielajiem” pieskaitot Stirnu buku.
Mjā, varbūt vērtīgākais MTS ierosinājuma sakarā ir vienkārši tas, ka citi organizatori arī jutīsies aicināti padomāt ;)
5. “ārzemju taku skrējienos tā ir pašsaprotama lieta”
Tradicionāla, dalībniekiem jau pierasta – varbūt.
Vai tāpēc šī lieta ir garantēti pareiza? Nav apspriežami nekādi citi varianti?
Pirmais, kas nāk prātā, domājot par sacensību lielajiem bezjēdzīgajiem atkritumiem, tomēr ir Stirnu Buka plastmasā ģērbtās maizes rikas.
Par bezjēdzīgiem atkritumiem var nosaukt pilnīgi visu, jogurta pudelīti, dalībnieka numuru, finiša medaļu, stirnbuka krekliņu, jo agri vai vēlu tas viss izlidos atkritumos… nekas nav mūžīgs arī mēs.
Daži ir bezjēdzīgāki par citiem, jo var atrast normālu alternatīvu.
Ønske.. ir atrkritumi, kuri sadalās dabā, un kuri nesadalās, daudzi no taviem nosauktajamiem “atkritumiem” dabā sadalās pāris gadu laikā. Vispār jau akritumus neiedala jēdzīgos vai bezjēdzīgos, ja tā iedalītu, tad visticamākais visi būtu bezjēdzīgie, vai jēdzīgie.. pat īsti nezinu :D Parasti iedala tādos, kas sadalās dabā ātri(- 5gadiem +/- ), tādi kas sadalās lēni( -200gadiem +/- ) un tādi kas nesadalās vispār. Gadu skaitļi ir piemēram, ne formulu veidošanai :D
Sacensību numuram dod līdzi 4 adatas ar ko numuru piešņorēt klāt, numuram pietiek ar 2 adatām, ar 1 adatu piešņorē pie krekla vienreizlietojamo plastmasas krūzīti kur netraucē, 4. adatu atstāj organizatoriem piemi’mai :)
“numuram pietiek ar 2 adatām”
Es teiktu – ar 2 vai 3, atkarībā no numura smaguma un vēja stipruma. Tātad var gadīties dažkārt orgiem palikt bez “piemiņas adatas” :)
Taku skriešanas sacensību organizatori neļaus samelot, bet sava veida “kodeksu” mēģinājām ieviest jau vairākus gadus atpakaļ. Daudziem organizatoriem, protams, sacensību formāts neļauj pilnīgu atteikšanos no vienreiz lietojamiem traukiem, bet pāriešana uz papīra traukiem jau ir bijis liels solis uz priekšu.
Nelāgu apstākļu sakritības dēļ Rīga-Valmiera šogad nepārgāja uz “savu krūzi”, bet nākamgad šai rekomendācijai no nolikuma neizsprukt.