Agrāk šajās sacensībās bijušas divas galvenās distances, ~115 km (CSP) un ~63 km (MiM). Dalībnieki, kuri nestartēs pasaules čempionātā, baudīs tās arī šoreiz. 2017. gada CSP un MiM trases
Rezultāts CSP distancē zem 26 h pirmo reizi būs kvalifikācija Western States Endurance Run (2019. gadam).
Jaunā – PČ trase (laika gaitā parametri tika precizēti):
• Distance = 89,7 85,7 85,3 km
• Positive elevation (ascent) = 5220 4900 m
• Negative elevation (descent) = 3980 4900 3690 m
• Endurance Difficulty = 4 ITRA points
• Mountain Level = 7
• Finisher = 500 (corresponding to a cut-off time of 15h)
Laika starpība ar Latviju – 1 stunda.
- DUV (sākot no 2011.)
- General Information Sheet (.pdf, 26.01.) – par čempionāta norisi; tas pats itra.run
- “The last news about the 2018 Trail World Championships” (jau zināmie dalībnieki, 29.03. apskats i-tra.org)
- Rezultāti (livetrail.net, visām distancēm)
km 
-
2 nedēļas vēlāk būs iespēja turēt īkšķus par mūsējiem EČ 24h Rumānijā, bet PČ 100 km Horvātijā uzņems 8.septembrī. Gatavojamies!
Paldies, Matīs, par IAU jaunumu novadīšanu līdz fizkultūriešiem!
Vietējais (maratona) LČ jārīko varbūt ziemā, lai netraucē visiem PČ un EČ…? ;)
Džokers mums ir sarūpējis dalībnieku atlases nolikumu startam pasaules čempionātā.
http://ultrataka.lv/takas/dalibnieku-atlase-uz-pc/
Tādējādi turpinam tiekties uz mērķi, ka valsts izlasē piedalās iespējami spēcīgākais sastāvs un komandas izaugsme turpinās katru gadu.
ultrataka.lv publicēti arī Latvijas taku skrējēju izlases kandidātu saraksts (25 vīrieši un 20 sievietes) atbilstoši dalībnieku atlases nolikumam, ņemot vērā ITRA.run reitingu (Performance Index).
http://ultrataka.lv/takas/latvijas-izlases-kandidati/
2018.gadā Trail World Championships risināsies 12.maijā Spānijā aptuveni 80-85 kilometru distancē ar 5000 kāpummetriem.
http://itra.run/page/349/2018_TWC_-_Penyagolosa_Trails_SportHG.html
Pērn komandu ieskaitē Latvijas vīriešu izlasi 50 kilometru distancē no TOP10 šķīra piecas minūtes, tāpēc šogad mērķis kopīgiem spēkiem ir jāizpilda.
“Šādu papildus atlasi veic saskaņā ar citiem brīvi izvēlētiem kritērijiem.” Šis ir spēcīgi. Es aŗī varētu tikt.
Signi, tas īsti neies kopā ar pašu pirmo punktu nolikumā un tur pieminēto konkurētspējīgo izlasi. Bet noteikti turpini trenēties. :)
Haivejam Tuhelam skauž Daiņa punktu skaits.
Man šķiet, ka trūkst punkta par kandidātiem ar vienādu punktu skaitu.
Paldies, Pichoni! To izlabosim!
Sātans gavilē, Pichoni! Pasaki vēl, ka es neesmu viens vella puika!?
Ja kādi ir vienādi, tad “vienādāks” tas, kurš LČ Labāk nostartējis.
Džoker, es par formulējumu. Nevar šāds nolikums būt ar brīvi izvēlētiem kritērijiem. Ierakstat dažus iespējamos kritērijus un ar to pietiks. Jo, ja neviens nepiesakās vai ITRA punktu sistēma ir down, tad brīvi izvēlēts kritērijs var būt “kuram vārds sākas ar S un beidzs ar IGNIS.” Un konkurētspējīgs es esmu. Starp visiem Sigņiem es esmu diezgan konkurētspējīgs jebkurā skriešanas distancē. Top10 iekļūtu jebkurā disciplīnā.
Piekristu Šefam, ja brīvi izvēlētie kritēriji darbotos atlases pirmajā vai otrajā kārtā.
Tomēr – cik saprotu – tie būs piemērojami tikai PAPILDKĀRTĀ, kas varētu būt vajadzīga diezgan reti. Lai vēl, papildus tam, arī ITRA snieguma indekss nebūtu apskatāms vajadzīgajā brīdī… tā būs pavisam niecīga iespēja šādai sakrišanai. (Varbūt, ka der gan iespraust kādus teikumus par rīcību snieguma indeksu nepieejamības gadījumā…)
“Brīvi izvēlētais kritērijs” teorētiski var būt saistīts ar kādas simbolu virknes klātbūtni taku skrējēja vārdā :D Taču praktiski – minētā simbolu virkne būs cita, vismaz 2018. gadā ;)
Īsāk: neliekas, ka tieši 4.9. punkts ir tas, par ko jāuztraucas.
Turklāt, arī citur gadās ieraudzīt frāzi “Nolikumā neapskatītus jautājumus izlemj organizatori/sacensību direktors/…” Kaut kā tā.
Šajā gadījumā, līdzīga atruna ir 6.1. punktā un dod tiesības biedrībai “Ultrataka” rīkoties pēc saviem ieskatiem, ja papildkārtai kritēriji nav noteikti precīzi. (Un pilnīgi – nevis tikai “daži iespējamie”.)
Ticu, ka “Ultratakas” ieskati būs gana saprātīgi, vismaz šajā lietā ;)
Tas arī ir tas ko gribu pateikt. Ļoti novērtēju, ka tiek izstrādāts šāds nolikums, jo tas skrējējiem parāda skaidrus noteikumus un principus, kā tiek veidota izlase. “Brīvi izvēlēti kritēriji” atstāj šo neskaidro stāvokli. Kāpēc nevar kritērijs būt – pēdējā notikušā LČ rezultāti vai kaut kas izmērāms un visiem saprotams.
Atkārtošos, “brīvi izvēlētie kritēriji” nav pamata variants. Ja viss normāli, tie nebūs vajadzīgi.
Savukārt, ja tiešām ir izņēmuma gadījums, tad (visticamāk) pēdējā notikušā LČ laureāti ir traumēti/atteikušies/aizņemti citur… Var arī strīdēties, vai absolūti vienmēr tieši LČ rezultāti būs pats būtiskākais, galvenais kritērijs. Varbūt labākais kandidāts (no vēl atlikušajiem) nemaz nav tajā LČ piedalījies, bet ir labā ātrumā skrējis apkārt Monblānam vai citā prestižā pasākumā. Vai ir jau agrāk sekmīgi startējis un finišējis taku ultramaratona PČ. Vai…
Hm, varbūt vajag ierakstīt nosacījumu, ka papildkārtas “brīvi izvēlētie kritēriji” tomēr ir kādā brīdī jādara zināmi sabiedrībai? Kaut vai PĒC to pielietošanas, bet jāpublicē.
Taču, varbūt arī nevajag to. Zināmai rīcības brīvībai tomēr jābūt izlases veidotājiem. Ne pārāk lielai, ne patvaļai… bet arī nevajadzētu rasties situācijai, ka 3 cilvēku komandu nevar izveidot, jo agrāk pieņemti dzelžaini noteikumi (kritēriji) to neļauj.
Vismaz man nav skaidrs,kā tiek vākti tie punkti?(Varbūt varat paskaidrot-nav mērķis piedalīties PČ vismaz tuvakos 3-5 gadus) Bet kā tas nākas,ka citi noskrien labi ja divus mačus un ir vairāk tie punkti,bet citiem ir noskrieti 15-20 mači un ir mazāk punktu.
Lūdzu agaismojiet mani,savādāk ir sajūta,ka alā dzīvoju! :D
A,varbūt ir vecuma ierobežojums un es vairs nevarēšu pēc 5 gadiem piedalītie,ja arī būšu satrenējusies un guvusi pieredzi,kas ir vairākumam esošajā sarakstā :D Varbūt arī nav jāzin :D
Šeit ir skaidrojums kā tiek rēķināti ITRA punkti, tiesa, angliski
http://i-tra.org/page/269/FAQ_scores_and_Performance_index.html
Paldies!
Ilgi domāju, vai mans komentārs šeit tiešām iederētos, bet – nenocietos un uzrakstīšu savus divus jautājumus:
1. tīri juridisks, vai izlase tiešām ir nacionālā izlase un no tās izrietošais, vai ultratakai ir šādas tiesības veidot nacionālo izlasi.
2. man ir maza nojēga par i-tras snieguma indeksu (jā, itras lapu pārlasīju vairākas reizes), bet, kā saprotu, tad viens var nostartēt vienās sacensībās un iegūt labu indeksu, bet otrs startēt vairākas reizes (līdz 5 sacensībām pēdējo 3 gadu laikā) un, ja vienā esi “haltūrējis, finišējis ar traumu,…”, tad ar savu haltūru, traumu vai citiem apstākļiem uz trīs gadiem esi pārvilcis treknu strīpu dalībai izlasē (protams, ja nav vairāk kā 5 sacensības un tad sliktāko neņem vērā). Līdz ar to pieņemot, ka kāds 2017.gadā nohaltūrēja vai bija citi apstākļi, kādēļ bija slikts rezultāts, kādās sacensībās un viņam sacensību bagāža nav liela, tad izlasē cerību nav tikt.
Manā skatījumā būtu jābūt arī sacensību minimumam, lai varētu kvalificētos, vai, ja ņem vērā i-tras indeksu, tad vismaz kaut kā pārveidojot un skatot atsevišķi tikai kādu 3 sacensību indeksus.
Bet tās ir tikai manas domas :)
1. Jā, to būtu interesanti zināt – ko var un ko nevar saukt par nacionālo izlasi? Vai tas vispār ir kaut kur definēts?
Ja pašlaik “Ultratakai” juridiski kaut kā pietrūkst šajā ziņā, tad to derētu sakārtot. Formālajā, papīru līmenī. Iespējams – nodefinēt savas attiecības ar LVS. Iespējams, noformēties kā nacionālajai ultraskriešanas federācijai/asociācijai vai līdzīgam veidojumam.
Neesmu izcils taku skriešanas vai sporta organizācijas sapratējs (maigi sakot:), tomēr… Pašlaik Latvijā neredzu nevienu citu organizāciju ar lielākām tiesībām spriest, kurš sūtāms uz taku ultramaratona PČ.
Formāli – varbūt LVS gan drīkstētu. Kā ir faktiski? Vai būtu labāk?
Lūdzu ekspertus izglītot mūs, ja ko svarīgu nezinām (piile, es, gan jau vēl dažs labs).
.
.
.
2. Cik esmu pāris gadu laikā sapratis no citu skrējēju un arī savu ITRA punktu vērošanas – nav tik traki! Ar 1-2 sliktiem rezultātiem stipri (!) sabojāt snieguma indeksu neizdosies, ja vien startē regulāri un pēdējo 3 gadu laikā ir arī augstāki punkti sarēķināti kādreiz. Labāk, protams, ja vairākas reizes tā izdevies. Daži piemēri:
a) Sieviešu kandidātu saraksta 3. numurs. Kopējais (“general”) snieguma indekss pašlaik 619.
Veidojas no 4 sacensībām (vairāk viņai pagaidām nav), kurās punkti visai dažādi:
2017-09-30 Asics Sigulda Mountain Marathon 80.3km / 2275m+ 08:43:14 641
2017-06-10 Trail Sacred Forests 2017 – Trail World Championships 48.7km / 3000m+ 06:34:36 600
2016-08-06 Cesis Eco Trail 79.9km / 1525m+ 09:23:12 505
2015-10-03 Asics Sigulda Mountain Marathon – 35 Km 34.8km / 1000m+ 03:59:59 512
Kā redzam, 2015.-2016. g. vājākie rezultāti nespēj kopējo indeksu nogremdēt “tālu lejā”. Un tas ir labi :)
b) Vīriešu kandidātu saraksta 16. numurs. Kopējais snieguma indekss pašlaik 669.
Veidojas no 5 sacensībām, starp kurām noteicošā loma senākajām (2015.-2016.), pērnā gada mazākie punkti daudz nekaitē.
2017-02-24 Transgrancanaria Hg 2017 – Trans Gc 123.7km / 6800m+ 29:15:44 415
2017-01-14 Vibram Hong Kong 100 96.3km / 4850m+ 18:16:38 471
2016-10-29 Trans Peneda Gerês 2016 – Trail World Championships 85.9km / 4675m+ DNF
2016-06-24 The North Face Lavaredo Ultra Trail 122.2km / 6075m+ 16:15:58 693
2015-10-03 Asics Sigulda Mountain Marathon 69.6km / 2000m+ 06:37:19 679
2015-08-01 Cesis Eco Trail 78.9km / 1450m+ 07:03:09 668
Viņš pagaidām nav sešniekā, kas tiks atlasīts pirmajā kārtā, bet saglabājas:
*) teorētiska iespēja tajā iekļūt, ja augstāk esošie masveidīgi ignorēs uzaicinājumu :)
**) teorētiska iespēja atlasīties otrajā kārtā.
c) Piemērs, kas vairs neattiecas uz komandas veidošanu – taču labi ilustrē, ka pat viens nosacīti labāks rezultāts kādā distancē (neatkarīgi no tās garuma un grūtības pakāpes!) spēj nodrošināt līdzīgu (skaitliski tuvu, vien nedaudz zemāku) ITRA snieguma indeksu vairāku gadu garumā. Tāds piemērs esmu es :) Pēdējo 3 gadu rezultāti un punkti:
2017-08-05 Cesis Eco Trail 42 Km 42.1km / 925m+ 05:04:32 435
2017-06-03 Night Trail “elephant In The Babīte ” 2017 – Zilonis Babītē 53+ 53.1km / 275m+ 08:15:03 324 (šis rezultāts ir sliktākais, pašlaik netiek ņemts vērā, kopējo snieguma indeksu rēķinot)
2016-10-01 Asics Sigulda Mountain Marathon 71km / 2200m+ 11:35:25 397
2016-08-06 Cesis Eco Trail 32 Km 31.3km / 650m+ 03:41:08 442
2015-10-03 Asics Sigulda Mountain Marathon – 35 Km 34.8km / 1000m+ 05:09:08 397
2015-08-01 Cesis Eco Trail 78.9km / 1450m+ 13:18:55 354
Pietiek pāris reizes gadā nofinišēt kādā
paīsā (30-42 km)nebūt ne skarbā, bet ITRA datu bāzē atrodamā taku skrējienā, reizi 3 gados ciešami (sev) veicot CET vidējo distanci, lai tiktu pie snieguma indeksa… (nu, cik jūs dotu par šādiem rezultātiem? ) …Izrādās, ITRA piešķir indeksu 427, kas nav mainījies kopš 2016. gada CET! Acīmredzot, paliks tāds vēl pusotru gadu – lai cik nožēlojami rezultāti tagad sekotu ;) Minētais skrējiens, salīdzinoši vieglākais no visiem pieciem, ar 442 punktus vērto rezultātu notur snieguma indeksu “virs ūdens” (virs 400), jo arī bez pēdējā rezultāta (CET2017 42km = 435 p.) indekss bija tieši tikpat liels.
(Senāk, 2014. gadā, bija divi rezultāti zem 390 p., tagad jau par veciem. Pirms gada tie vēl ietilpa piecniekā, bet kopējo sn. indeksu reāli neietekmēja. 2013. gadā nebija nekā.)
Patiesībā indeksa aprēķins, vismaz manā gadījumā, ir pat pārāk žēlsirdīgs. Neataino reālo līmeni, kas
parasti irpārsvarā bijis švakāks.Rāda, ko var gaidīt no skrējēja viņam piemērotā trasē un labos apstākļos – pieņemot, ka trenētība nav būtiski mainījusies :)
Slikts sniegums I-TRA reitingu neietekmē. Proti, ja Tev ir 4 labi starti, bet 1 slikts, tad slikto vērā neņems. Lielākais mīnuss ir, ka tas strādā arī otrādi. Proti, ja Tev ir 4 slikti starti, bet tikai 1 labs, tad arī sliktos neņems vērā un var gadīties, ka kāds ar vienu veiksmīgu startu uzlec augstāk reitingā nekā būtu pelnījis. Var ilgi diskutēt, vai I-TRA reitings ir objektīvs, bet šobrīd nekā labāka nav.
Ultrataka ir LVS biedrs un šobrīd strādājam, lai šis nolikums tiktu apstiprināts LVS.
Paldies, Džoker. Tev sanāk izteikties kodolīgi, prieks lasīt :)
[Ienāca prātā, ka snieguma indekss būtu mazliet objektīvāks, kaut arī zemāks, ja no tiem triju gadu 5 labākajiem startiem (varbūt 4 tad?) sarēķinātu “parastu” vidējo aritmētisko vērtību.
Tikai fantazēju. Iespējams, ITRAi bija kāds apsvērums, kāpēc tā nedarīja.]
“…ja tev ir 4 slikti starti, bet tikai 1 labs, tad arī sliktos neņems vērā…” Bet tieši tā jau ir klasiskajā vieglatlētikā, kur, piemēram, maratonā vai 10000m pietiek uzrādīt tikai vienu labu rezultātu, lai tiktu uz Olimpiskajām spēlēm. Manuprāt, tas ir tikai loģiski, jo parāda, uz ko sportists ir spējīgs. Tā ir katra paša izvēle, cik bieži iet uz maksimumu mačos: reizi 3 gados vai kaut katru mēnesi. Bet laikam lielākā problēma, ka taku ultrās, kur nav fiksēti distanču garumi, dažādi reljefi, tie nopelnītie punkti dažādos mačos bieži vie nav objektīvi salīdzināmi. Atkarīgs arī no tā, ko konkurenti izdomājuši darīt, cik nopietni piegājuši mačiem, utt.
1. Jā, ja ar indeksu mēra spēju līmeni, nevis centību, tad varbūt viss kārtībā.
2. Kaut neesmu zinošākais, taču drusku iebildīšu. Nopelnītie punkti dažādos mačos IR aptuveni salīdzināmi, vismaz tāds ir bijis nodoms. Pretējā gadījumā jau tiem nebūtu jēgas. Var strīdēties, cik precīzi tas nodoms realizēts – bet neviena punktu sistēma pasaulē nav absolūti perfekta.
– Taku ultrās distanču GARUMI nav tik precīzi, palaikam gadās pat vairākus % lielas kļūdas. Tomēr tas ir viens no izejas datiem punktu (score) aprēķinam par rezultātu.
– Dažādos reljefus vismaz daļēji atspoguļo KĀPUMA METRU SUMMA, kas ir otrs parametrs. Jāpiekrīt, ka stipri neprecīzs var būt, klasiskajā vieglatlētikā tāds netiktu izmantots. Tomēr labāk kā nekas…
– Protams, trešais parametrs ir patērētais LAIKS.
– Acīmredzot, ir vēl kādi parametri, lai ņemtu vērā “detaļas” katrai distancei.
No apraksta, kas lasāms Inga_K dotajā saitē:
– Punkti nav atkarīgi no konkurentu rezultātiem! (Vismaz, ne tiešā veidā. Ne tā, kā notiek VSK Noskrien, “Ultrataka” un LVS veidotajos kopvērtējumos.) Nav tik svarīgi, cik labi vai slikti distanci veicis uzvarētājs.
Neskatās uz vietām, vai esi bijis pirmais, trešais vai desmitais.
(Varbūt ir kāds “smalkāks”, mazāk manāms efekts no konkurentu rezultātiem? Par to lai zinātāji precizē.)
Bet laikam lielākā problēma, ka taku ultrās, kur nav fiksēti distanču garumi, dažādi reljefi, tie nopelnītie punkti dažādos mačos bieži vie nav objektīvi salīdzināmi.
Tieši caur punktiem sniegums dažādās sacensībās kļūst salīdzināms.
“Tieši caur punktiem sniegums dažādās sacensībās kļūst salīdzināms.” Arī tam es pilnībā piekrītu, ka pateicoties punktiem, salīdzināšana kļūst iespējama.
Tas labi.
a) Laikam plkst. 12:35 komentārā redzamais “tie nopelnītie punkti dažādos mačos bieži vie nav objektīvi salīdzināmi” bija joks? ;)
b) Ja domāji to tā, ka “salīdzināšana kļūst iespējama, bet nav objektīva”… hm, daļa taisnības varbūt ir… Taču Džokers jau pateica – labākas sistēmas šobrīd nav.
“Punkti nav atkarīgi no konkurentu rezultātiem” Ui, patiešām? To es nezināju. Tad jau var modelēt dažādas pavisam absurdas situācijas. Piemēram, vienu gadu mačos izskrien ideālos laika apstākļos, otru gadu taja pašā trasē uznāk nenormāls karstums un tad uz punktiem labāk neskatīties :D Vai arī slīdamības faktors, kas nav iekšā tajā formulā. Var gadīties uzvarēt kadā no prestižākajām pasaules ultram, bet segums, apstākļi tik drausmīgi, ka IRA punkti tāpēc būs samērā maz.
Tā varētu gadīties… Iespējams, tieši tāpēc tas snieguma indekss ir orientēts uz labākajiem, nevis sliktākajiem punktiem.
Vēl arī tāda lieta, ka punkti nedilst briesmīgi strauji, bet ir apgriezti proporcionāli patērētajam laikam. Tas gan tāpat strādā kā noskrieniešu reitingos.
Ja “labajā gadā” noskrien 6 stundās un dabū, teiksim, 600 punktus, tad “sliktajā gadā” par tajā pašā trasē pavadītām 8 stundām būs 450 punkti. Diez vai starpība abiem gadiem būs lielāka, drīzāk – mazāka.
Slīdamības, temperatūras u.c. faktorus derētu gan iekļaut formulā (ideālā pasaulē), taču reālajā dzīvē laikam tie nebūs. Kļūtu pārāk sarežģīti, jau tāpat ir diezgan piņķerīgi.
Kā strādā ITRA reitings no tā, ko es esmu sapratis:
1. Distances garums
2. Augstuma metri
3. Pavadītais laiks
4. Apļu skaits, kontrolpunktu skaits u.t.t.
5. Apstākļi – tiek ņemta dalībnieku grupa, kurai skatās iepriekšējos rezultātus. Piem, ja vairums no dalībnieku grupas ir pēc aprēķinātā reitinga noskrējuši krietni labāk kā mačos līdz šim tiek piemērots negatīvs koeficients, jeb tiek secināts, ka bija perfekti apstākļi. Tieši tāpat, ja visi dalībnieki ir noskrējuši škietami vāji, tiek piemērots pozitīvs koeficients. Šis panāk to, ka divas sacensības, kur distance ir 42km un 2000 augstuma metri nekad netiks novērtētas vienādi. Šis panāk arī to, ka vienā trasē pie labākiem apstākļiem nav garantēts tikt pie labāka reitinga, bet skrienot to pašu trasi pa sniegu būs sliktāks rezultāts. Ar šo panāk arī to, ka 1. un 2. punkts var nebūt 100% precīzs. Kaut kādā mērā gan tas nozīmē, ka Tu esi atkarīgs no citiem dalībniekiem, bet nav svarīga izcīnītā vieta.
Papildus, ja Tev būs tikai vienas labas sacensības, tās tiks novērtētas ar koeficientu apmēram 0.9. Taču, ja Tu savāksi 5 vienlīdzīgi labas sacensības, tad tiks ņemts vidējais.
Paldies, vēlreiz! Šīs nianses nezināju…
Nu jā. Tas tikai normāli, ka formulā iekļauti arī konkurentu rezultāti, lai nebūtu manis aprakstītās absurdās situācijas.
Visu cieņu Džokerim par uzņēmību sāk sakārtot lietas šajā jomā, lai gan mazliet jocīgi šķiet, ka dalībnieks pats gatavo kandidātu atlases nolikumu. Vai ar to nebūtu jānodarbojas LVS? …, ko darīt ja kāds cits uzraksta savu nolikumu?…, bet tā kā ultras (gan šosejas, gan trailu) laikam nav OS vieglatlētikas disciplīna, tad labi vien ir, ka vismaz pagaidām kaut kāds dalībnieku atlases formulārs būs.
p.s. Jautājums, ko Radeviča darīja Skrējēju balvas pasākumā, ja viņai par mums ne silts, ne auksts?
Gunča, kuš, nevajag, lai par ultra skriešanu, neņemot vērā pašu skrējēju viedokli, lemj tie, kas paši ar to nenodarbojas.
Šim visam pamatā, man tā liekas, Matīsa saruna ar Džokeru, kurā viņi par šiem jautājumiem tērzēja, kad braucām, ja nemaldos no Viļnas.
Un Matīss vispār ir diegan tuvu LVS.
LVS ar takām un ultrām “nekrāmēsies”, lai Ineta ar stadionu tiek galā! IAAF paspārnē ir vien cross country disciplīna (šķiet max 12km pa pļavu), kamēr ultras pasaulē menedžē ITRA. Amerikā ir sava asociācija ATRA.
Taku/ultru skrējējiem šobrīd savas jumta organizācijas Latvijā nav, ir biedrība (ja nemaldos!), kas uzņēmusies menedžera funkcijas! Lai izdodas!!
Ceru, ka Matīss reiz saņemsies un sagatavos īso, kodolīgo aprakstu taku/ultru skrējējiem, citādi patiešām reizumis i neko saprast nevar!
Hmm, likās, ka vispār gan “ultras pasaulē” menedžē IAU… Pasaules un kontinentu čempionātus jau nu noteikti.
Taču arī draudzīgi sadarbojas ar ITRA taku čempionāta organizēšanā. Kā arī seko IAAF vispārējām vadlīnijām, kaut vai precīzu trašu mērīšanā. Nesen notikusi IAU un IAAF tikšanās, kurā pirmā mazliet atskaitījusies otrajai par stāvokli savā lauciņā (tostarp, arī taku PČ). Itin glīts pārskats.
(Starp citu, tajā minēts, ka arī Latvija ir oficiāli pārstāvēta IAU ar savu “Member Federation”. Laikam jau tad tā ir LVS… vismaz formāli… Tātad, vismaz formāli, LVS būtu mazliet jāinteresējas par ultrām ;) No otras puses – jāpiekrīt gan Lielkuilim, ka daudz vairāk arī nevajag… )
IAAF paspārnē ir ne vien kross, bet arī šosejas skrējienu jeb road races garākā (klasisko vieglatlētu izpratnē) disciplīna – 100 km. Tātad ultra. Tajā uzrādītie sasniegumi ir oficiāli, IAAF atzīti rekordi. (Tiesa, laikam gan tikai šosejā. Citu segumu trases paliek ārpus IAAF uzmanības.)
…………
Tas tā, piesiešanās pēc :) Bet vispār, pilnīgi piekrītu un pievienojos veiksmes vēlējumiem tai Latvijas biedrībai!
Jau kādu laiciņu “Ultrataka” ir atrodama starp LVS juridiskajiem biedriem (kā Džokers pieminēja).
Starp citu, pirmie trīs taku ultramaratona PČ (2007, 2009, 2011) notikuši pirms ITRA dibināšanas :)
Ceturtais (2013) – apmēram vienā laikā ar ITRA izveidošanos, taču pirms skrējēju snieguma indeksa un trašu sertifikācijas sistēmas ieviešanas.
http://statistik.d-u-v.org/championsIAU.php?dist=TrailWC&cat=all&cnt=3
https://en.wikipedia.org/wiki/IAU_Trail_World_Championships
ITRA punktu izmantošana nav slikta doma. Tikai pie šāda Atlases kritērija starp kandidātiem neiekļūst tie, kam šobrīd vispār nav ITRA punktu. Piemēram, pasaules rogaininga čempions/vicečempione. Varbūt ka šo gadījumu risina saskaņā ar punktu 6.1 – situācijas, kas nav atrunātas nolikumā, risina un gala lēmumu pieņem Biedrība “Ultrataka”? ;)
Vienam no diviem pasaules rogaininga čempioniem jau vieta topošajā komandā garantēta.
Ja otrs, turpretī, nav guvis ITRA punktus vairāku pēdējo gadu laikā, tad to varētu uzlūkot kā intereses zudumu viņam par “tīru” taku skriešanu…
Vai pareizi saprotu, ka runa ir par 2010. gada Siguldas KM varoni, kura toreizējais rezultāts novērtēts ar 806 punktiem? Jāatzīst, ka glīti gan :) Diemžēl, vairāk un svaigāka nekā nav. Vienīgā reize, kaut triumfāla :)
.
.
Ar dāmu vicečempionēm līdzīgi. Ja ir interese par taku PČ, tad laikam tomēr jāpadomā – “ar ko varēšu kvalificēties šim?”…
Vienai no viņām 2013. gada Siguldas KM rezultāts novērtēts ar 476 ITRA punktiem. Vairāk nekā, tas vienīgais.
Otrai divi rezultāti, un labāki… taču stipri sen. Siguldas KM 2009 (558 p.) un Monblāna CCC® 2010 (521 p.)
Ja rodas vajadzība pēc papildkārtas – tad, protams, 6.1. punkts varētu noderēt…
Tas viss subjektīvi; nekā personīga. Nevienu no šiem rogaininga varoņiem nepazīstu.
Nu es nezinu, bet, manuprāt, ja cilvēks pats neskrien taku ultras, bet tikai rogainingus, tad acīm redzot tāda ir viņa izvēle, un nav organiztoru pienākums domāt par vēl citiem sporta veidiem, kurus teorētiski varētu pielīdzināt taku ultramaratonam. Nav jau tā, ka pietrūktu tādu skrējēju, kas skrien taku ultras, kam tas patīk un kam attiecīgi ir punkti. Par līdzīgiem sportiem, kur meklēt kandidātus varētu domāt tad, ja nebūtu no kā izvēlēties.
“nav organiztoru pienākums domāt par…” varbūt atbilst Atlases nolikuma papildus mērķim, bet ne pamatmērķim.
Tomēr – palieku pie viedokļa, ka tas būtu apdomājams variants tikai un vieīgi, ja mums nebūtu no kā izvēlēties. Nu taču neviens arī baigi neskrien un nevelk aiz rokas orientieristus skriet sacensībās stadionā vai šosejā un pārstāvēt LV, ja viņi paši šādu interesi nav izrādījuši un mēģinājuši skriet kaut ko tamlīdzīgu. Pat ja viņi ir ātri un varētu uzrādīt labus rezultātus.
Piekrītu Ingai!
Neviens mani neaicina uz orientēšanās izlasi.
Gribēju ierosināt pievienot sasniegumus rogainingā (un varbūt vēl kādos sporta veidos, ultraskriešanas disciplīnās…) 4.9. punktā minētajiem “brīvi izvēlētiem kritērijiem” (BIK). Tie darbotos Atlases papildu kārtā.
Taču nu jau BIK ir pazuduši! To vietā lasām: “Šādu papildus atlasi veic balstoties uz sportiskajiem principiem, par pamatmērķi izvirzot Latvijas izlases konkurētspēju Čempionātā.”
Laikam rogainings u.c. tad ietilptu šajos sportiskajos principos.
Un Pamatmērķis arī pieminēts; viss bumbās :)
Tā tas varbūt bija pirms ITRA snieguma indeksa ieviešanas. Bez šī taku skrējēju konkurētspējas “mērinstrumenta”, izlases veidotājiem tiešām vajadzētu lietot citus līdzekļus pamatmērķa sasniegšanai. Proti, meklēt cilvēkus visos kaut cik radniecīgos sporta veidos, skriešanas disciplīnās…
Taču šobrīd pamatmērķa sasniegšanai izraudzītais Līdzeklis ir atlase divās kārtās pēc ITRA snieguma indeksa – un ar to vajadzētu pietikt. Ja nepietiks, tad ir Papildlīdzeklis.
Man liekas, ka, ja kāds no monstriem patiešām grib pamēģināt kādu taku ultru, tad tas galīgi nebūtu nopietni, ja pirmā taku ultra būtu uzreiz Pasaules čempionāts. tas neliecina par nopietnu pieeju šim pasākumam. Piemēram, maratonā tak arī, lai būtu normatīvs, pirms tam vismaz viens maratons jānoskrien. Nepietiks ar pasaules rekordu pusmaratonā.
Konkrētie, Rasela minētie monstri nav pavisam bez pieredzes :) Visiem ir Siguldas KM, kā jau minēts. Dažiem – uzvaras tajā! Bez tam, vienai arī CCC®, kas, pēc vieglāk ieraugāmajiem parametriem (98.5km / 5620m+) spriežot, salīdzināms ar gaidāmo PČ distanci, mazliet pat pārspēj.
Te drīzāk laika faktors: tas viss noticis senāk, ārpus ITRA snieguma indeksa aptvertā 36 mēnešu perioda.
Arī maratonā, lai būtu normatīvs – tas ir kaut kādā noteiktā laika periodā jāizpilda, vai ne? (Cik ilgā?)
Nu ko jūs ņematies par un ap orientieristiem, kas pēdējo ultru skrējuši pirms 5 vai vairāk gadiem? Tak ir diezgan skaidrs, ka nav intereses šobrīd par taku ultru. Ansabergs arī, piemēram, ir atklāti pateicis, ka viņam taku ultra šķiet garlaicīgs pasākums, līdz ar to nav intereses to skriet.
Tas nu gan interesanti. Noskrien pērno Transgrancanaria (123.7km / 6800m+), nopelna 775 ITRA punktus un atzīst, ka garlaicīgi? Var jau būt, klāt nebiju :) … 25. vieta no 524 finišētājiem nav pjedestāls, tas tiesa :)
……
(Vispār, Rasels laikam gan bija domājis viņa kompanjonu rogaininga PČ komandā?)
Iesaistīt vai neiesaistīt orientieristus (rogainerus), kam nav ITRA punkti, ir jautājums, vai vajag uzlabot Latvijas komandas konkurētspēju, vai tāpat jau ir gana labi :) To vai konkrētais kandidāts gribēs – to jau var pajautāt :)
Anduli, jā tieši tā arī pateica – noskrēju, bet bija garlaicīgi, orientēšanās ir foršāk. Intervijā pēc WRC arī teica, ka darbojas piedzīvojumu saču jomā, kas šķiet interesanta.
Ildze – nu tur jau tā lieta, ka ir šobrīd pieteikama konkurence ar spēcīgiem skrējējiem, kas tieši un nepārprotami vēlas un skrien tieši treilus un tieši tagad, un mērķtiecīgi tiem gatavojas, nevis daro to starp citu, kad paliek garlaicīgi, vai kādu citu iemeslu pēc. Tā pēc man arī nav saprotama šī ņemšanās.
Skaidrs, tad jau A. A. laikam iedos kurvīti “Ultratakai” un Spānijai… :/
Par ņemšanos: atvainojos, ja par daudz piesārņoju ēteru, bet vienmēr gribas visu precizēt un komentēt. Slimība tāda ;) Tagad līdz vakaram pārtraukšu :)
Vispār, pilnīgi piekrītu Ingas teikumam “Tomēr – palieku pie viedokļa, ka tas būtu apdomājams variants tikai un vienīgi, ja mums nebūtu no kā izvēlēties.”
Apdomāšanās par rogaineriem u.tml. varētu tad papildkārtā notikt, ne ātrāk.
To gan nezinu, vai dos kurvi, vai tomēr iespēja pārstāvēt nacionālo izlasi vilinās, mazums, kā cilvēkam domas mainās. Šis jau gan ir tas gadījums, kad ir arī punkti, pēc kuriem novērtēt sniegumu.
Paldies par diskusiju! Dikti vērtīga. Uzskatu, ka tikpat vērtīga, cik mūsu vienīgās Latvijas valsts sniegums taku skriešanas pasaules komandu sacīkstē. Īpašs prieks, ka izlases veidošanas procesā piedalās paši tās dalībnieki.
Salīdzinu to ar sporta klasēm ultra distancēs – arī tās neviens sporta funkcionārs nepiedāvāja un klāt nepienesa, bet pēcāk visi LVS juridiskie biedri (vairāk nekā 60) kongresā nobalsoja, ka esošās sporta klases būs standarta ultra distancēs.
Vēlreiz Paldies Džokers par iesaistīšanos taku skriešanas kustības attīstībā! Līderis trasē un ārpus sacensībām
Parādījusies pasākuma informācijas lapa jeb General Information Sheet. Izlases kandidātiem būs vieglāk izlemt :)
Kontrolpūķis ar katru reizi nedaudz niknāks – “Finisher criteria: 500 (corresponding to a cut-off time of 15h)”.
Pirmā atlases kārta ir noslēgusies un ir prieks, ka atsaucība ir bijusi liela. Kopā interesi par dalību čempionātā ir izteikuši 9 vīri un 8 dāmas un balstoties uz konkrētajiem kritērijiem, pirmajā kārtā ir atlasīti sekojoši dalībnieki:
Sievietes:
Anete Švilpe 619
Linda Boldāne 575
Viviāna Veronika Kirilova 562
Jolanta Krastiņa 559
Līga Magdalenoka – Keen 521
Ieva Zirne 508
Vīrieši:
Andris Ronimoiss 823
Kristaps Broks 729
Artūrs Vadzis 713
Dmitrijs Ničipors 691
Didzis Glušņevs 686
Oskars Cimermanis 673
Atlases otrā kārta, kur atlasīsim vēl 3 vīriešus un 3 sievietes tiks veikta 14.03.2018.
Nez, kā veicies čempionāta dalībnieku atlases otrajā kārtā?
Mjā, līdz čempionātam mazāk par mēnesi, bet otrā atlases kārta laikam vēl nav noslēgusies :)
Izlases sastāvu čempionātam varēja pieteikt līdz 15. aprīlim tāpēc diez vai, ka otrā atlases kārta nav notikusi.
Tātad otro kārtu neviens nav izturējis? ;)
Ticamāk, ka otrā kārta ir notikusi, bet nav oficiāli paziņoti rezultāti, bet tas ir tikai mans minējums.
Viss pareizi, jāpietaupa kāds pārsteigums konkurentiem :)
Paldies par interesi. :) Otrā kārta tika veikta un vairāki sportisti izlasē nonāca tieši caur šo kārtu. Tiesa laikam ejot, dažādu iemeslu dēļ no dalības izlasē atteicās vairāki dalībnieki, kas bija apstiprinājuši savu dalību pirmajā kārtā. Ar to ir jārēķinās, jo 85km pusveseliem nav ko skriet un ir prieks, ka sportisti paši to saprot un savu veselību vērtē augstāk.
Gala sastāvs, kas ir nosūtīts organizatoriem:
Vīrieši:
Andris Ronimoiss
Andris Ansabergs
Kristaps Broks
Artūrs Vadzis
Didzis Glušņevs
Ģirts Dakša
Oskars Cimermanis
Sievietes:
Anete Švilpe
Linda Boldāne
Viviana Kirilova
Jolanta Krastiņa
Ilze Limanāne
Paldies izlases līderim par info! Un prieks, ka dāmām piebiedrojusies GUT vicečempione :)
Un otrs Andris tomēr piedalās, par ko ziemā (~18.01. komentāros) vēl bija šaubas.
Ko meitenes tik maz? Baidās no kontrolpūķa?
Ja tā padomā, nav jau tik maz. Piecas – jeb aptuveni 1/4 no tām ~20, kuras vispār atbilda atlases noteikumiem. Liekas gluži normāla proporcija ;)
Anduli, trešā sadaļa arī papildināta ;)
Latvijas izlases sastāvs atrodams arī jaunajā žurnālā “Es esmu Stirnu buks”, ko varēja dabūt pirmajā Tērvetes posmā. Tur arī neliels skaidrojums par to, kas ir taku skriešana un kas ir profesionālais sports IAAF vērtējumā.
Jā, piestrādāts ir jūtami :)
Pakasīšos par piekto sadaļu. Manuprāt, 5.2 ir pretrunā ar 5.4. Tur varētu būt divi varianti, atkarībā no tā, kas patiesībā bija domāts:
a) Atstāt 5.4., kā ir, bet 5.2. mazliet papildināt: “vienmērīgi starp visiem pirmajā Atlases kārtā atlasītajiem Latvijas izlases dalībniekiem”. Vai kaut kā līdzīgi.
b) Ticamāk gan, ka 5.4. tekstā jābūt “nevar pretendēt uz 5.3. punktā atrunātajām apmaksātajām vietām”?
(Atvainojos, ka bija slinkums rakstīt privāti. Vieglāk ir te iekomentēt :)
Iespējams, ka 5.4. punktam arī ir zināma nozīme jeb ietekme uz “meiteņu mazumu”, par ko rakstīja mtiger? ;)
Vai taku skrējēji būs spēcīgāki par hokeja profesionāļiem?
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/tautas-sports/latvijas-taku-skrejeji-pasaules-cempionata-cinas-par-vietu-pirmaja-desmita.a278105/
Foto tiešraide ir palaista facebook.com/ultrataka.lv
Cukuriņš pašlaik ir 2. Vietā?
Drīzāk gan “Withdrawn” :(
Vai kādam ir kas zināms tuvāk?
Diemžēl, vēl viena LV skrējēja šādā statusā…
Andris R. labu laiku turējās 22.-26. vietā, taču nesen Collao punktā ieradies jau kā 12.!
Palikuši pēdējie kilometri. Vai pieredzēsim pirmo Top10 finišu Latvijai taku ultramaratona PČ? Atbilde būs skaidra pēc 30-40 minūtēm :)
Pirmie astoņi ir finišējuši. Tālāk ir kādi pieci līdzīgi, Andris 11. pozīcijā. Hmmm…
9 3197 Janosch KOWALCZYK – TEAM GERMANY DE Cambreta – Sat. 14:58 (08:58:37) Meta – Sat. 15:18
10 3184 Jiri CIPA – TEAM CZECH REPUBLIC CZ Cambreta – Sat. 14:58 (08:58:46) Meta – Sat. 15:20
11 3174 Andris RONIMOISS – TEAM LATVIA LV Cambreta – Sat. 14:59 (08:58:56) Meta – Sat. 15:18
12 3161 Pablo Manuel VILLA – TEAM SPAIN ES Cambreta – Sat. 14:59 (08:59:09) Meta – Sat. 15:20
13 3256 Kohta ARAKI – TEAM JAPAN JP Cambreta – Sat. 14:59 (08:59:31) Meta – Sat. 15:19
Pusminūte par ilgu, Andris ir 11. vietā… Tik un tā, lieliski!
Rank Race-bib First name, Family name Cat. Country Last timing point
1 3151 Luis Alberto HERNANDO – TEAM SPAIN ES Meta – Sat. 14:38 (08:38:35) Finisher
2 3160 Cristofer CLEMENTE – TEAM SPAIN ES Meta – Sat. 14:46 (08:46:19) Finisher
3 3176 Thomas EVANS – TEAM UNITED KINGDOM GB Meta – Sat. 14:49 (08:49:35) Finisher
4 3153 Jonathan ALBON – TEAM UNITED KINGDOM GB Meta – Sat. 14:53 (08:53:41) Finisher
5 3159 Ludovic POMMERET – TEAM FRANCE FR Meta – Sat. 14:58 (08:58:12) Finisher
6 3158 Mario MENDOZA – TEAM UNITED STATES US Meta – Sat. 15:00 (09:00:31) Finisher
7 3168 Romain MAILLARD – TEAM FRANCE FR Meta – Sat. 15:10 (09:10:18) Finisher
8 3154 Zach MILLER – TEAM UNITED STATES US Meta – Sat. 15:12 (09:12:31) Finisher
9 3184 Jiri CIPA – TEAM CZECH REPUBLIC CZ Meta – Sat. 15:15 (09:15:46) Finisher
10 3197 Janosch KOWALCZYK – TEAM GERMANY DE Meta – Sat. 15:16 (09:16:10) Finisher
11 3174 Andris RONIMOISS – TEAM LATVIA LV Meta – Sat. 15:16 (09:16:34) Finisher
Kaut kas interesants ar Cukuriņu… Pirms 2,5-3 stundām viņam tiešām rādīja Rank 2, taču vienlaicīgi Withdrawn. Pie tam, par ~90% esmu pārliecināts, ka pēdējais KP tanī brīdī bija Atzeneta (41,5 km).
Vēlāk vieta noslīdēja līdz kādai 318., bet pēdējais KP mainījās uz iepriekšējo – Useres (31,4 km). Pierādīt nevaru, bet tā bija, nudien.
Tagad viņam rāda kā pēdējo jau Vistabella (62,9 km), bet vieta mainījusies uz 205. Saglabājoties “Withdrawn” statusam visu laiku.
Diemžēl, pašreizējā variantā nav starplaiku Atzeneta un Benafigos (51,7 km) KP. Bet Useres esot pavadījis stundu (!), no 9:10-10:10 pēc vietējā laika.
Varbūt ir kāds vienkāršs izskaidrojums tam visam?
Cukuriņš ir izstājies.
Paldies Pavēlniecei, tad skaidrs.
(Vienu mirkli sacerējos, ka varbūt tomēr turpina… bet nepamatoti. Ja jau Useres KP laika limits jeb kontrolpūķa ierašanās bija plānota 10:00, kā minēts Team Manual, tad šādām cerībām īsti nebija pamata…)
Nu, nekas, būs citi mači.
Labi, ka puišu komanda ir krietni lielāka par minimālo trijnieku.
Kas šobrīd jau finišējis.Un šobrīd jau visi finišējuši.82 (kungiem 71.) TWC 3300 Didzis GLUŠŅEVS Letonia Meta – Sat. 16:43 Finisher (10:43:17)
109 (kungiem 87.) TWC 3285 Arturs VADZIS Letonia Meta – Sat. 17:12 Finisher (11:12:14)
147 (kungiem 111.) TWC 3305 Oskars CIMERMANIS Letonia Meta – Sat. 18:00 Finisher (12:00:27)
178 (kungiem 122.) TWC 3261 Andris ANSABERGS Letonia Meta – Sat. 18:27 Finisher (12:27:29)
Kopā finišēja 162 kungi (kontrollaika ietvaros 159).
169 (dāmām 51.) TWC 3081 Anete ŠVILPE Letonia Meta – Sat. 18:21 Finisher (12:21:12)
212 (dāmām 75.) TWC 3114 Jolanta KRASTIŅA Letonia Meta – Sat. 19:12 Finisher (13:12:50)
221 (dāmām 81.) TWC 3109 Viviana KIRILOVA Letonia Meta – Sat. 19:24 Finisher (13:24:32)
Kopā finišēja 105 dāmas (kontrollaika ietvaros 103).
No livetrail.run statistikas:
Reģistrētie PČ dalībnieki: 354
Startēja: 331
(~stundu pirms kontrollaika beigām – jeb 12/05/2018 20:03:08 pēc vietējā laika)
Finišēja: 238
Izstājušies: 62 (18,7%)
Vēl trasē: 31
(Vēlāk, pēc kontrollaika beigām)
Finišēja: 267 (80,7%)
– – Iekļāvās kontrollaikā: 262 (79,2%)
Izstājušies: 64 (19,3%)
Matīss jau apkopoja savā rakstā mūsu sieviešu un vīriešu komandu vērtējumu 2015.-2017. gadu čempionātos.
Šķiet, ka varētu papildināt ar komandu līderu individuāli iegūtajām vietām:
2015. gadā Francijā: Irita Puķīte 57. vieta, Jānis Viškers 93. vieta (summa 150)
2016. gadā Portugālē: Laura Čakle 45. vieta, Andrejs Jesko 64. vieta (summa 109)
2017. gadā Itālijā: Anete Švilpe 71. vieta, Andris Ronimoiss 36. vieta (summa 107)
2018. gadā Spānijā: Anete Švilpe 51. vieta, Andris Ronimoiss 11. vieta (summa 62)
Komandu rezultāti arī jau zināmi, tik nezinu, kā tos summēt, lai progress veidojas
Būs vien jānovēl LV hokejistu komandai savā PČ ierindoties dažas vietas augstāk ;)
Liekas, ka ir viens summēšanas paņēmiens! :) Vajag, kā izlecošu jeb ar citiem nesalīdzināmu, izmest 2017. gada “īso” čempionātu ;)
Tad iegūstam progresu ~85 km distancēs:
2015. gadā Francijā: dāmas 15. vieta, kungi 22. vieta (summa 37)
2016. gadā Portugālē: dāmas 16. vieta, kungi 18. vieta (summa 34)
2018. gadā Spānijā: dāmas 18. vieta, kungi 15. vieta (summa 33)
Vēl varētu arī ņemt vērā komandu skaita pieaugumu… (nepārbaudīju precīzi, bet laikam taču ir?)
Interesanti, ka gan dāmām, gan kungiem tuvākā pāridarītāju komanda ir Nepāla (= atrodas vietu augstāk).
Tad nu laikam viens mērķis 2019. gadam skaidrs. Panākt un apdzīt Nepālu…
(“dognaķ i peregnaķ Ameriku ” būtu vēl par agru – vecākā paaudze sapratīs:)
Ir ir komandu skaita pieaugums šogad.
Ziņas presē par sasniegumiem starpvalstu frontē
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/tautas-sports/ronimoiss-izcina-11.vietu-pasaules-cempionata-taku-skrejienos.a278400/
Paldies Matīsam par apgaismošanu! Īpaši vērtīga tā ir šajā hokeja gadalaikā, kad topošajam nacionālajam sportam – taku skriešanai – drusku jākonkurē ar … hmmm … līdzšinējo nacionālo atkarību ;)
Tā jau domāju, ka abi sporti ir arī vienlīdz traumatiski. (Tas nekas, ka hokeju pazīstu tikai no ekrāna vienas – dīvāna puses.) Palasot par visām mūsējo veselības likstām Valensijas novadā (un pirms tam SB), secinu:
ja kājas vajadzīgas katru dienu un labā kārtībā esošas, tad pa slīpām, akmeņainām taciņām labāk pārvietoties kā cilvēkam (uzmanīgi kāpjot un ainavu baudot), nevis kā trakam kalnu stirnu bukam :) ;)
Atliek novēlēt ātru atkopšanos, līdz Piebalgai. Labāk – līdz Vilmāra naktij/Ziloņa bebriem.
Vēl arī pakasīšos. Bija priekšstats, ka notikušais ir 8. (astotais) taku ultramaratona pasaules čempionāts (IAU Trail World Championships), taču autors gan iepriekšējā, gan šajā rakstā uzskata jau par 9. (devīto). Kā tur īsti ir, no kurienes pēdējais cipars/skaitlis?
Lēna pārvietošanās negarantē mazāku traumatismu. Ja var ātri un droši, būs labāk nekā lēni un nedroši.