Apkopojot pārskatu par 2015. gadu, sanāk šādi skaitļi:
190EUR=94+96 – apavi. Šeit nu es pamatīgi pārmaksāju. Pirmkārt, apavu cena neadekvāti augsta, jo nekādas modernās tehnoloģijas iekšā iebūvētas nav. Otrkārt, plāna zole, kas ātri izdilst gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Vieni apavi, ar kuriem es pārsvarā skrienu ātruma treniņus vai sacensības, nemaz neizturētu 500km, ja es regulāri neveiktu remontu. Iemesls, kāpēc skrienu ar tik dārgiem apaviem, ir tāds, ka tie ir ideāli piemēroti manai pēdai, vienīgie, kas neberž treniņos. Arī no neprātīgas idejas, ka varētu siltākā laikā lielākoties skriet bez apaviem, esmu pilnībā atteicies.
87EUR – dalības maksas. Kopā skriets 22 sacensībās. Dažās nemaksāju neko, lielākajā daļā daži EUR. Par 2 pusmaratoniem kopā 35EUR, kas tad arī veido būtisku daļu no visiem izdevumiem.
32EUR – calf sleeves (latviski ikru zeķes??) – ārkārtīgi reti (reizi pāris gados) sanāk kaut ko no skriešanas apģērba nopirkt. Pirku veikalā, bet internetā nekas diži lētāks nesanāktu, jo tāpat jāmaksā par piegādi.
24EUR=9+15 – hronometri. Skrienot ātruma treniņus stadionā, viens hronometrs neizturēja ātrāk par mani, kā rezultātā noplīsa siksniņa. Savukārt, otru hronometru nopirku, jo gribēju arī pa ziemu pie mīnusiem piefiksēt skriešanas laiku. Vajadzēja neskopoties un uzreiz pirkt to dārgāko… Un vispār vairs neizdodas atrast lētus un ilgstpējīgus hronometrus. Bērnībā vienreiz nopirku hronometru par 4Ls, kas izturēja vairākus gadus.
23EUR – ceļa izdevumi uz sacensībām. Lauvas tiesu no ceļa izdevumiem veido 2 sacensības uz tālākiem Latvijas nostūriem. Lielākoties skriets Rīgā, kur pārvietojos ar riteni.
20EUR=5×4 – ceļa izdevumi par treniņiem. Šeit visi izdevumi aiziet par braucieniem uz Siguldu. Kopā 5 braucieni. Autobusa biļete vidēji 2EUR.
14.56EUR – shoo goo tūbiņa 109.4ml. Šeit gan es pārmaksāju kādus 5 EUR par ceļa izdevumiem, jo izrādās, ka tomēr arī Latvijā var nopirkt šo apavu salabotāju.
10EUR – fitnesa bumba (gym ball). Izmanoju dažādiem specifiskiem vingrinājumiem saišu stiprināšanai. Šeit neko nepārmaksāju, jo pirku Prisma veikalā, kur tādi paši fitnesa piederumi nopērkami par daudz zemāku cenu nekā, piemēram, Sportlandā.
3.4EUR – 2 želejas. Te kādus 50 centus pārmaksāju, jo vienu želeju pirku sacensību vietā.
2EUR – 2 pāri kokvilnas zeķes. Ja neskrietu, tad iztiktu ar esošajiem zeķu krājumiem.
2EUR – kokvilnas cimdu pāris. Nopirku speciāli skriešanai, lai rokas nesalst pie 10-13C. Ātri gan pazaudēju…
Neierēķinātie izdevumi: riteņa nolietojums, lai nokļūtu līdz treniņu un sacensību vietām, papildus izdevumi par pārtiku, jo skriešanas dēļ tiek patērētas papildus kalorijas, izdevumi par skriešanas drēbju mazgāšanu (kā lai tos izrēķina?), pārdesmit EUR par skriešanas grāmatām, jo tie gluži nav tiešie skriešanas izdevumi.
Materiālie ieguvumi no sacensībām: Sportland kuponi 110EUR vērtībā, vairāki kilogrami cīsiņu, LSC dvielis, dažas porcijas auzu putras. Tos Sportland kuponus pielīdzinātu kādiem 50EUR reālajā naudā. Pārējie ieguvumi kopā zem 1EUR.
Kopējie skriešanas izdevumi par 2015. gadu: 408EUR.
Kopējie ieņēmumi no skriešanas par 2015. gadu: 50EUR.
-358EUR=ieņēmumi-izdevumi.
Kā redzams, tad pagaidām no manis profesionāls skrējējs nesanāk, un rezultāts sanāk ar mīnusa zīmi. Esmu skriešanas dēļ pazaudējis 358EUR. Izdevumi par sacensībām un apavi kopā sastāda 300EUR no izdevumiem. Liekas, ka vairāk nekur īsti tērējies neesmu, tomēr atlikušie tēriņi sastāda 108EUR.
Kā būtu, ja tantei būtu riteņi…
Ja man būtu mazāk ambīciju skriešanā un es nebūtu Latvijas izlases kandidāts 10000 metros (patiesība, bet arī joks, protams), tad man pilnībā būtu pieticis ar esošajiem apavu krājumiem no iepriekšējiem gadiem. Dalības maksas lai nu paliek. Pārējie izdevumi varētu būt aptuveni divreiz mazāki: 50EUR. Ja skatās tīri uz sausiem skaitļiem, tad kopā mazāk ambiciozs ansiso par 2015. gadu būtu pazaudējis 160EUR nevis 358EUR.
Kas mani sagaida 2016. gadā…
Vieni apavi tika nopirkti tīri vienu sacensību dēļ, un vairāk nav izmanoti, tā ka liekas, ka šajā sadaļā izdevumi 2016. gadā nebūs. Sacensības gan jau ka atkal kādus 100EUR paņems no manis. Pārējie sīkumi varētu veidot 50-150EUR, grūti prognozēt. Kopā tātad tie varētu būt 150-250EUR uz 2016. gadu.
Statistiķa talants!
Tiešām, tā skriešana ir ļoti lēts vaļasprieks. Šogad nedzeršu alu, un par ietaupīto naudu sākšu skriet. Dalību maratonam un Bukam jau pa 70 Euro samaksāju. Kedas trīs pāri un mugursoma arī šogad jau nopirkti.
Es tieši šodien sāku savu šī gada aprēķinu – tiešām interesē, cik tad mans hobijs izmaksā :D
87 EUR par 22 sacensībām, super!
Lūk, mani cipariņi.
Šogad nevienu metru pagaidām sacensībās neesmu noskrējis, bet, lūk, jau samaksātās dalības maksas:
Rēzeknes pusīte – EUR 15;
Divi Stirnu Buki – EUR 30;
Stučkas pusīte – EUR 10;
Stipro skrējiens – EUR 26;
LRM – EUR 43.
Visas maksimāli agri iegādātas, tātad lētākās. Bet tas tik par aprīļa/maija mēnesi. Kur ta vēl pārējais gads. Kur ta vēl ceļš utt. Vieni vienīgi izdevumi, ja tā padomā
ansiso vienreiz lepojās, ka ir ļoti minimāls uz visu! Vai šis piemērs ir skrējējs tipiskais!
Bet lētāk, kā aizbraukt uz Positivus
2016.gads – Dalība Spartatlonā – 520 eur+ …tālāk pat nerēķināšu :)
Aizmirsts augļošanās diētas eksperiments un ar to saistītiem medicīnisko pakalpojumu izdevumi. Cik nu “pie-kājas-ko-ēdu” diētas piekritējs sapratu, tas ar bija vērsts uz rezultāta izmaiņām :)
Skriešana ir lēts un demokrātisks sports, kamēr skrien savam priekam piemājas mežā, vasarā :D Pārējais jau ir izrādīšanās un visādas ekstras.
Kad uzsāku skriet, man tas neko nemaksāja – sameklēju vecās kedas un sporta drēbes skapī (lai gan atsāku skriet novembrī) un aiziet :D
Mjāāā, lēti Tev sanācis! Neesmu rēķinājis, bet esmu pārliecināts, ka man Tava summa jāreizina, tik nezinu ar cik, bet ne mazāk kā X3.
Parēķiniet cik daudz naudas valsts iegūtu nodokļos, ja jūs visas tās stundas ko skrienat nostrādātu? Rēķināju Marekam un viņam sanāca katru gadu vairāk par darba mēnesi pavadot skrienot.
Noskrienieshiem varetu but interesanti kaa ar izmaksaam ASV uz maratoniem kuros piedalishos 2016. gadaa. Dalibas maksa Bostonai un Big Sur ir vairak kaa $200 katra. Viesnica Bostonaa ir tuvu $500 par divam naktim. Transports $170 Bostonai un ap $500 lai tiktu uz Rietumu krastu plus mashinas iznomashana plus $150 airBnB majoklis. Tautieshi nav parak atsaucigi ar piedavajumu palikt pie viniem un vispar no logistikas viedokla labak ir but neatkarigam, seviski maratona riitaa. Uz shii fona “gear” izmaksas ir niecigas.
Roland, blogs ir par to, cik man izmaksāja skriešana nevis dzīvošana. Bet taisnība tev ir, ka kaut ko esmu aizmirsis. Dalības maksās 2015. gadā samaksāju taču tikai 67EUR, jo 20EUR par LRM tika samaksāti 2014. gada beigās…
Par diētu runājot, to tā nevar ieskaitīt, jo, tad būtu jāizrēķina kāda daļa no uzņemtajām kalorijām tiek patērēta skriešanai un attiecīgi kāda ir tieši šo kaloriju cena nevis visa apēstā. Jo, ja arī ansiso šo diētu sāka tieši skriešanas pēc, tad šobrīd viņš to ievērotu (laikam) arī, ja neskrietu. Es sākot exelī rakstīt tieši par to padomāju, es varu ierēķināt koolu, ko es nopērku pēc garā treniņa, jo citādi es to nepirktu, bet zemesriekstu sviestu un bietes es jau ēstu arī tāpat, tas nekas, ka mani tiem pievērsa skriešana.
Man skriešana ir hobijs …paēdis,padzēris esmu,pārējais hobijam…apģēbu meklēju humpalu bodēs(veiksmīgi),apavus jaunus…izņēmumi divi-pirmais Merell Trail Glove pa 2.5 eiro RDA bodē(pēc nodiluma jaunas) un orientēšanās ar radzēm leišu nocenoto apavu bodē par 8 eiro…nav jau tā,ka nekas nenopirktos jauns,bet kam kāja nepaslīd :) Pārsvarā lielākās izmaksas dalība un transports…šogad abonoments skrienlatvija 70 laikam ,70 Marakeša,100 Berlīne …bet kopā es nekad to neskaitīšu-priekškam? :)
Autobusa biļete uz Siguldu 2eur? Tu brauc no Sēnītes vai Gaujasciema?
Patiesībā jau es maksāju 1.85EUR, bet es apaļoju uz augšu. Nesen pacēla uz 2.20EUR
http://www.1188.lv/satiksme/starppilsetu-autobusi/saraksti?from=Teika+%28no+R%C4%ABgas%29&from-id=5497056%7C8660134&fc=1&to=Siguldas+AO&to-id=5496988&tc=1#
Skatos, ka man pa gadu sportam tiek iztērēts stabili virs 1000 EUR, bet tas, ko gūstu no skriešanas, ir miljonos mērāms :)
Pagājušā gada sacensībām esmu iztērējis 500Eur dalības maksās un 500Eur transporta izdevumiem un viesnīcām. Vēl ir izdevumi, ko neesmu uzskaitījis savos pierakstos – treneru izmaksas, ārstu izmaksas, uzturs, ekipējums un citi brīnumi. Katrā ziņā cipars noteikti ir virs 2000Eur. Nenožēloju nevienu centu. Citas izdevumu ailes no šī protams cieš, bet par to īpaši neiespringstu. Ne jau jauni plaukti dzīvoklī mani darītu laimīgu, galu galā, grāmatas smuki izskatās arī istabas stūrī uz grīdas. :)
Vēl jau no skriešanas šajās vīrusiem bagātajās ziemās ir tāds netiešs ieguvums, ka, regulāri skrienot un pirms tam vasarā peldot, ir liela iespēja izvairīties no saaukstēšanās un darba kavējumiem. Piemēram, ja nav jāņem slimības lapu nedēļas garumā, tad tie ir ietaupīti 80-100 eiro.
Ja parēķina, ka noskrienu nedēļā vidēji kādas 7-8k kcal, tas jau vien labi palielina izmaksas, jo kaut kā jau tās ir jāapēd :)
Es arī piekrītu, ka ieguvumi veselības, pašsajūtas, emocionālā ziņā īsti naudā nemaz nav novērtējami :)
Ansim nesanāk iztērēt pat eiro dienā un nav vajadzības domāt, kā konstruēt trenažieri, ko savienot ar maiņstrāvas ģeneratoru, lai ražotu elektroenerģiju un nopelnītu ar kedām :)
Bet ja nopietni par skrējēju naudām, tad no 2015 spēju atcerēties tikai Undīni, kura pērn divreiz aizbrauca uz Minskas delfīnterapijām. Paldies katram/i, kurš/a piedalījās un palīdzēja!
Atliek kalendārā ielikt sacensības ārpus Latvijas un skriešanas izdevumi pieaug nežēlīgi.
Es tik brīnos, kur tu tik taupīgi uz enerģijas želejam un gardumiem esi izbraucis.
Kurš to visu skaita. Man labāk patīk rēķināt kilometros un stundās. Kad redzi, ka brīvā laika atpūtai (sacensībām) gadā esi atvēlējis akurāt 6 dienas un daudz jo daudz kilometrus.
Lauma, par tām 6 dienām nesapratu. 60 jau būtu tuvāk un attiecīgi tās dienas, kad piedalies. Kur nu vēl gatavošanās un nokļūšana. Par izmaksām i nedomā sākt kautko rēķināt :)
Pagājušā gada izdevumi par skriešanu ~3000EUR dalot ar kopēju skraidīšanas un pastaigu laiku ~600h = ~5EUR/stundā.
Piesakoties sacensībām pirmkārt rēķinu sacensību “patieso vērtību”, kuru aprēķina izdalot dalības maksu ar laiku limitu.
Piemērs: TDS – 147EUR/5EUR=29h
Visi, kas finišē TDS zem 29h – ir izšķērdīgi idioti, kas nemāk taupīt naudu.
Inār, kā gribu tā uzskaitu. Gatavošanās un nokļūšana, lai paliek. Tāpēc zinu savu sacensību – izmaksas dalībai, ceļam, skaitu, sporta veidus un pieveiktos kilometrus. Bet 6 dienas akurāt ir 145h47min06sek, kuras pavadītas trasē, ķerot pozitīvas emocijas.
Par želejām Ansis reāli pārmaksā. Pērkot discount-supplements.co.uk High5 40 želeju paku ar 25% atlaidi un piegādi sanāk €0,49 par želeju.
2 pāri zeķes par 2eiro…??? Tās arī līmē, lai iztur sezonu..?
Signi, liela daļa skrien pēc darba..kāpēc maksāt nodokļus no brīvā laika??? Pēc darba iet uz darbu..? Es eju skriet..
Par želejām Ansis reāli pārmaksā. Pērkot discount-supplements.co.uk High5 40 želeju paku ar 25% atlaidi un piegādi sanāk €0,49 par želeju.
Tas sanāk 19.60 eur. Viņš taču smaksāja krietni mazāk.
Arturio jeb Und, nenervozē :D Es vasarā vispār zeķes nevelku, tikai rudenī/ziemā vai kādā niknā ātruma treniņā, ja ārā nav pārāk slapjš. Pēc Laumas matemātikas man sanāk pavisam pieticīgi, jo esmu sacensībām veltījis knapi vienu darba dienu jeb 9:14h, kuru laikā saskrietas gandrīz 100 jūdzes jeb 155.6km.
Ja noptietni, pievienojos Matīsam. Es labāk to naudu ziedoju tiem, kam tiešām vajag nevis tērēju lietām, kuras īsti neko man nedod.
Nu jāsaka, ka apsveicami, ka var tik lēti izdzīvot visu sezonu. Man laikam 400 EUR iziet uz želejām un dažāda veida izotoniskajiem dzērieniem gada laikā :D . Bet piekrītu te dažiem iepriekš izskanējušiem viedokļiem. Ka nenožēloju ne kapeikas ieguldītās naudas skriešanā. Tiešām nemaz nerunājot par neesošajiem slimības izdevumiem pēdējos gados ;) .
ansiso – tas cilvēks kam tu tur augšā rakstā, neesmu es.
Laba statistika, ari vajag pareķināt.
Parrēķini vēl cik uz 1km sanāk:)
Interesanti kāda statistiak bus DS93. Domaju ka bus lielos plusos, ebrējs :D
Skaidrs, Lauma, veca galva, tas ir tīrais distancē pavadītais laiks.
Amix sarēķinātais 5eur/h izskatās tomēr pārāk vispārināts (TDS jau nesākas, izkāpjot no gultas). ansiso 40eur/h jau varētu būt tuvāk īstenībai. Korektūras uz augšu noteikti sagādās dažādi xrace, triatlons, uz leju – tikai tīrā skriešana un dalība maksimāli daudz vietējos pasākumos.
ebrejs ne ebrejs.bet ja no vaļasprieka var iegūt arī kaut kādus materiālus labumus,tad tas pavisam jauki. skriešana šosejā diezgan izdevīga nodarbe, salīdzinot ar citiem v-atlētikas veidiem… viduvējs skrējējs amatieris,kas skrien (1:06-1:12 -21km) var netērēt vispār, un gada beigās vēl palikt plusos.. bet tāllēcējam ar Eiropas čempionāta normatīvu nav fakts ,ka apmaksas ceļa izdevumi uz sacensībām…
dot, par zhelejām reāli pārmaksā arī tad, ja nopērk tādas, kas neko nepalīdz :D (es par sevi un nekonkreetaam zhelejaam)
Jebkura naudiņa, kas samaksāta par želejām, ir pārmaksāta naudiņa.
Pilnībā piekrītu OreMan Par želejām.
Tas jau gan. Es par želejām nepārmaksāju, jo esmu lietojusi tikai tās, kuras Dion ieliek dāvanā pie pasūtījuma.
Inār, 40EUR/h absolūti neatbilst īstenībai. Pēc šādas matemātikas sanāktu bezgalīgi lieli izdevumi stundā, ja es tikai trenēties bez sacensībām, jo būtu dalīšana ar 0. Vai arī ļoti liels skaitlis, ja pa gadu noskrietu vienas sacensības 800m. 0.18EUR/km varētu tuvāk atbilst patiesībai. Par želejām pilnībā piekristu OreMan. Ja es sacensībās haltūrētu, piemēram, skrietu pusmaratonu rudenī 11min lēnāk par PB, tad želejas kļūst liekas. Bet, ja gribās noskriet 15s ātrāk beigas pusmaratonā vai arī tiek skriets uz nopietnu rezultātu maratons, tad jau želejām var atrast pielietojumu. Es pat nemācēšu teikt, kurš varētu būt ātrākais LV maratonists pēdējos gados, kurš tikai uz pliku ūdeni noskrējis maratonu…
Teorētiski varbūt taisnība OreMan, praksē tomēr mani vinnē Isostar lielās ;)
Protams, nav brīnumlīdzeklis, bet noder.
Varbūt placebo? :D Negribas taču domāt “esmu pārmaksājis”, gribas uzskatīt – “zinu, ko daru” ;)
Nu nezinu kā tur ar placebo, bet esmu vienaas 24h sacensiibaas izmantojis gan High5, gan Isostar gan Kinetica… Vislabāk uzlaboja pašsajūtu tieši pēdējā..
Pēdējos gadus, kad skrienu prieka pēc un mačos tikai kā TT, iznāk, ka man par hobiju piemaksā.
Laikam jau jāpiebilst, ja nebūtu lidojumu,viesnīcu,sacensību (kas drīzāk būtu jāiekļauj atvaļnājuma budžetā, jo pašas sacensības ir tikai iegansts izbradāt svešu zemi), tad mani izdevumi 90% ir par apaviem, kas pēdējos gados kļuvuši stipri dārgi un neizturīgi.
a) Tie apavi ar visādiem absorbētājiem, aukstpapēžu…vajag tikai vienu pāri – pēc kāda laika pēc traumas vai saprāta iegūšanas tiks lemts par pāreju uz zemāku šasiju.
b) “baskāju” modeļi pie 100eur funkcionāli ir identiski tenisenēm “Meteors” no 80tajiem pa 20kap.(jaunas:)) – kur ir ideja ?
Parastās čības ~50eur iet 300km-800km.
Rezultātā pilns plaukts ar labošanai paredzētām kurpītēm, izejamās, nelaikam, dubļiem, sacensībām,…
No otras puses, dēļ skriešanas spēju strādāt ilgāk un intensīvāk un nopelnīt daudz vairāk. Problēmu risināšanas “režīms” skrienot ir nereāls bonus. Ēšana, pakārtojas skriešanai, un tā tālāk. Beigās sanāk, kā ar cirvja zupu, vajag tik sākt skriet un viss pārējais atradīsies un atrisināsies ;).
Druupij, ir tomēr liela atšķirība starp 24h un maratonu. Želejas jau pēc definīcijas vairāk domātas uzņemšanai pie intensīvākas skriešanas vai apstākļos, kad ēšanas punktu ir ļoti maz. 24h sacensībās temps nekāds dižais nav, var mierīgi ēst arī normālāku barību, tur tikai vēdera problemas var rasties no želejām. Piemēram, slavenais spartatlonists Yiannis Kouros, kā runā, tad savās daudzdienu ultrās uzņem visu laiku kaut kādus auglīšus, kas ātri uzsūcas un pārstrādājas, bet tomēr ir normālāka barība par želejām
Es tik paņēmu tavus iztērētos 358 eiro un izdalīju ar 9h, t.i. cik patērēts tieši sacensībās (sākās saruna taču, cik izmaksā sacensības ). Tieši tā, trenēties un noskriet vien sezonā 800m ir ļoooti dārgi.
Īstenībā precīzākam variantam jāņem tēriņi 3-5 gadu griezumā (apģērba, apavu, velo, pulsametra …. maiņa). Pašas pieticīgākās sacensības tādējādi izmaksās sākot no 100 eiro.
Nu nez, es arī kautko uzjaucu no Straupes tīrkultūras, medus, paša lasītām dzērvenēm utt. Ledusskapī nekas no tā neaug. Želejas un pulverīši sanāk ātrāk, ērtāk, lētāk.
Ansi- es personīgi nevaru iipashi ar augliishiem skrieshanas laikaa aizrauties.. varbuut tikai kaadu banaanu, citaadi aizskrieshu ne tur, kur trase ved :D
Vai ir kādi augļi bez fruktozes, tikai ar glikozi sastāvā? Citādi sacensībās sanāk skriet uz WC nevis finišu.
Es biju domājis vispārināti vieglo pārtiku, kas pārāk ilgi nepaliek kuņģī un pārāk netraucē vēderā. Katram, protams, individuāla pieeja. Inār, laikam neesam uz viena viļņa… Manā blogā aprakstītie skaitļi attiecas uz skriešanas nevis sacensību izmaksām, tāpēc ne visai saprotu, kā var skriešanas izmaksas dalīt ar stundām sacensībās. Korektāk būtu tad ņemt sacensību izdevumus.
Nez, man patīk apelsīni, atspirdzinoši un tā, pēcāk kādu brīdi ir možāka skriešana. Esmu tagad pasākusi garajos treniņos tos lietot, izotonisko dzērienu jaucu, tad, ja ledusskapī nav apelsīnu.
Pipermētra konfekte atvieglo elpošanu un labāk skrienas, tikai neilgu laiku.
Jūs tajos apavos skrienat pārsniedzot skaņas ātrumu? Kā apavi pa ~100 naudiņām ar vilkt knapu pustūkstoti km?
Varbūt tieši tāpēc, ka par ~100 naudiņām ;)
nu man pēdējie 2 apavu pāri katrs ap ~120 EUR un uz 2000km vilka faktiski bez nolietojuma pazīmēm.
Jāpiebilst, ka pirmos skriešanas apavus pa 8Ls vienkārši nevarēju noplēst, lai kā beigās centos futbolu spēlēdams.
Var ietaupīt, aizbraukšu uz Saldu, tur dalībmaksa bija 6euro,bērnam 1euro.
ui…vaļasprieku izmaksas aprēķins.pa lēto..
nu ko lai saka:)
Visādi ir un visādus vajag.
pēdējā skriešanas palīgierīce,ko mēs ar vīru šonedēļ iegādājāmies,ir Garmin Fenix3.649EUR.
Baudam.Skrienam.Dzīvojam.
un neskaitam
Parasti cilvēki neskaita hobijam iztērētos līdzekļus, jo kāda jēga, ja tālāk nevienam par to rēķinu neizrakstīsi:D Ne jau iztērētie līdzekļi motivēs uz hobija maiņu;)
tieši tā,kā rakstīts pēdējos ierakstos :)
Arī necenšos ikdienā skaitīt, taču atzīstu, ka hobija izmaksām ir gan nozīme. Ja tās kļūst pārāk lielas, nu neņemšu es kredītu – negaidiet ;) Jeb tā tagad jau skaitās parastu cilvēku ikdiena?
Par laimi, šīs izmaksas, vismaz skriešanā, var mainīt ļooti plašās robežās :)
Cilvēki mūsdienās sāk maksāt vairāk par pieredzēm. Un tas nav slikti, naudu kapos līdzi nepaņemsi, ja jāstrādā ikdienas darbos, kāpēc nopelnīto arī netērēt, lai iepriecinātu sevi. To naudu tiešām nevajag skaitīt, kamēr vien tēriņus vari atļauties.
Piekrītu Andulim – ja ir nauda, nopērku kaut ko skriešanai, ja nav – skrienu, kā varu (diezgan jau iekrājies viss kaut kas no tiem brīžiem, kad ir)
Varbūt pieredzējušie sporta apavu lietotāji var padalīties ar pieredzi, cik ilgi vidēji tie iet, un pie kādiem nosacījumiem?
Es skrienu salīdzinoši nesen, nu kādus 13-14 gadus tikai. Un pagaidām esmu atzinis par labu esam Adidas TR (Canadia TR) sēriju.
Mani pieredzējušākie apavi šobrīd ir VFF KSO II (3599 km) un VivoBarefoot Neo Airmesh (3225 km). Abi vēl ir lietojami, lai arī sāk nedaudz plīst kopā. Apavus var pārspēt tikai basās pēdas, kurām pagaidām noskrējiens 5553 km (skaitot tikai oficiālos skrējienus), bet tām vēl nekas nesāk jukt ārā.
Druupijam stāv 5000km ar vieniem apaviem. Tur gan drošvien vaina nepareizā endomondo sinhronizācijā.
Apavu nolietojums atkarīgs arī no pēdas īpatnībām, kā arī no tā, kā tu tos kop, cik bieži taisi apavu remontu. Vispārīgi runājot, apavi ar biezāku un izturīgāku zoli kalpos ilgāk. Man ir, piemēram, veci asics apavi ar zoles biezumi virs 3cm papēdī. Noskrieti virs 3000km un grūti iedomāties, cik vēl tādos noskrietu, bet gan jau vismaz tikpat. Tai pat laikā citi apavi ar zoles biezumu 5.5mm izdilst cauri jau pēc nepilniem 1000km, ja neko neremontē.
Jaa- 5000km gluzhi vareetu nebuut maniem Boston Boost, bet vismaz 4000 gan.. Ir jau arii bliezts ar vinjiem: 3x24h machi, 2x12h machi, maratoni utt.. sanaak jau sacensiibaas vien paari par 1000km..
Varbuut tapee man peedeejaa laikaa kaut kaadas traumas uznaak , ka paaraak ilgi ar vieniem apaviem pinos, bet it kā ir ērti..
Apavu veikalā gan pārdevēji oficiāli saka, ka 1000-1500km ir apavu muuzhs.. dazhkārt pat vēl mazāks..
Atkarīgs no apaviem. Citi pēc 2500km ir kā jauni, citi pat 1000 nesasniedz, kad jau ir pārkvalificējami par pārgājienu apaviem. Tas nav atkarīgs no zoles biezuma, jo to jau nodeldēt nevar, bet gan no materiāla/pildījuma un visa pārējā, no kā tā zole sastāv. Ok, minimālajiem tur nekā nav speciāla iekšā, bet “parasto” botu zoles sastāv no visādiem brīnumiem, kas nodrošina elastīgumu. Ja tas viss kļūst ciets kā krams, tad tikpat labi var skriet pilsētas kurpēs.
Kaut kur lasīju ieteikumu apavus mainīt ik pēc 500-600 km. Tā jau liekās išķērdība, jo Adidas vēl pie 800 ir tīri ok apavi.
Nu, izmaksās minimālisti, ne vienmēr ir minimālisti, jo, ja nav svarīga akutālā mode, uz atlaidēm amortizējošos apavus var dabūt pat par tīri labākām naudām!
Es, protams, runāju par to brīdi, kad apavi izjukuši un vairs nav iespējams paskriet nevis to, kad zūd kaut kādas noteiktas īpašības. Ja zūd amortizācija, tad var skriet pa mīkstāku segumu, piemēram, gar jūru. Ja jau druupijam patiešām tik daudz km apavos, kas izstrādāti tempa skrējieniem un sacensībām, tad man pat bail iedomāties, cik varētu noskriet izturīgos treniņu apavos. Žēl, ka te nevar apskatīties kaut kur motivācijas sadaļā ne tikai lielāko kilometrāžu skrējējiem, bet arī apaviem. Būtu interesanti zināt, kuri apavi ir rekordisti.
Uz vienu no pirmajām vietām varētu pretendēt Oreman “apavi” :D
Ar abiem saviem Vivo esmu noskrējusi 2000+ km. Ar vieniem plānoju vēl ilgi turpināt. Otri jau tā kā drīz beigsies. Jā, nu kaut kur jau minēju, tie man ne tuvu nemaksāja tos kosmiskos skaitļus, ko citi te min. Atvainojos, esmu party killer, tā izskatās :D
Manējie Kayano 18 konkurē ar druupija Boston 5. Pret OreMana vecāku ražojumu gan šiem nav nekādu izredžu :D
Pagaidām OreMaņa “kedas” vēl nespēj konkurēt ar dažiem. Un man būs arī jāapbēdina Minikin par izmaksām.
1. Ainīc noskrējis 10400km ar vieniem Gel Kayano. Ar Adidas šobrīd ir 8200km.
2. vatakusi reģistrēti 9200km ar vieniem apaviem.
3. Girtkaz 5300km.
Virs 4000km ir daudziem.
Ja tev ir sajūta ka tevi novēro, tad tas visticamāk ir ansiso, kas aiz loga ved tavas dzīves statistiku :D
Pašiem apavu īpašniekiem gan vajadzētu iekomentēt datu patiesumu :)
Jā, dažiem ir vairāk kilometrus kedas savākušas, kā manas pēdas, bet būsim reāli – agrāk vai vēlāk es viņus visus apspēšu ;)
Man viena daļa apavu izjūk pavisam pēc kādiem 300-500km, max 600 :)
Labi, ka staigājot netaisu statistiku, jo man pēc 3 mēnešiem apavi jau ir bēdīgi, jo netur manus nostaigātos gabalus! Vai varbūt tādu ir jāsāk taisīt?
OreMan, ja apaviem var nomainīt nolietotās detaļas, tie ir gandrīz mūžīgi un tos var nodot tālāk nākošajai skrējēju paaudzei. Atkšķirībā no šādiem apaviem, tavām pēdām lietošanas laiks ir ierobežots ar aptuveni 122 gadiem un 164 dienām.
Pēc tiem 122 gadiem varbūt arī tās varēs nodot nākošai paaudzei :D
Lai kļūtu par pēdu un citu detaļu donoru, nav jāgaida 122 gadi. Nav obligāti veikt pārgalvīgus trikus ar motociklu, reizēm pietiek vienkārši nepiesprādzēties. Tikai grūti iedomāties kāpēc kādam transplantētu simtgadīgas pēdas, ja piedāvājumā ir daudz jaunāki un veselīgāki eksemplāri. Vienīgie izņēmumi, ko varu iedomāties, ir izsolē iegādādas slavenu cilvēku, piemēram, Useina Bolta pēdas.
Vēl var taisīt cilvēkādas galošas, cimdus ar visiem nagiem utt. Būtībā nekas nebūtu jātaisa, tikai jādabū āda no kāda par sevi mazliet lielāka eksemplāra. Kalpošanas laiks gan arī nebūtu 122 gadi.
Kas attiecas uz botu mūžīgu salabošanu, kājas reģenerējas pašas no sevis.
Mūsdienu medicīna ļauj uzaudzēt ādu petī trauciņā un jaunās ausis aug žurkām uz muguras. Es domāju, ka tas ir laika jautājums un drīz varēs jaunas kājas dabūt!
Ja ausis un žurka ir par slaveno žurku, uz kuras muguras ir cilvēka auss, tad tas ir kārtējais mīts. Tā žurka pati no sevis tāda kropla piedzima, bet cilvēkiem iepatikās, un viņi izdomāja leģendu par speciāli veidotu mutāciju.
Skatos savu apavu parku, vecakais ir 2009 gada Lasportiva Crosslite.
Amortizacija izdilusi plana, maz atskiras no biezam zekjeem :)
Parastakie iemesli kadelj ir izmesti kadi 3 pari, ir zoles nokrissana nost kada vieta. Un tad liime jau izmaksa parak dargi.
Kadreiz pa asfaltu neskreju vispar, tikai pa mezhu un dubljiem, un kadi 2 pari ir izmesti delj ta ka sietinjs ir pazudis vispar, palicis tikai raamis. Skriet pa asfaltu teoretiski var, bet jeega? Mezha visi chiekuri lien ieksha.
Cik esmu noverojis, tad sliktakais kas nokauj apavu miksto materialu ir nevis dublji un smiltis, bet maals. To ir gruti izmazgat ara, un tas darbojas ka ljoti smalks smirgjelis.
šādi izskatījās mani pirmie skriešanas apavi, kad izlēmu tos veltīt miskastes dievam. viens mans draugs tos nofotografēja (tanī brīdī), un tie tagad ir “iemūžināti” :D
http://www.adventurerace.lv/images/front/arhivs3/krosenes.jpg
(Autortiesības pieder autoram)
Šogad vispār nepērku neko skriešanai, izdevumi – 2 sacensības (dažus apmaksa darba devējs, daži bija bezmaksas), un ceļš.
Šodien interesantu rakstu ieraudzīju – par triatlonu (Ironman) : http://www.trilife.ru/reports/skolko-stoit-stat-ironman/
Traki. Nu labi, tur problēma ir tāda, ka IRONMAN ir zīmogs, un mums tuvumā tādu startu nav. Vēl viņš pierēķināja biļetes visai ģimenei. No otras puses, viņam nav trenera un ritenis nav pārāk dārgs. Bet, ja kādam mērķis ir noskriet piemēram GOLD label maratonu, 8k nav vajadzīgi :) Sagatavoties var bez trenera, pulkstenis protams labi bet nav obligāti, vajag botas, drebes un biļetes un samaksāt par startu (cik sapratu Iron man maksa 500) :)
Un tik un tā jātnieki paliek pie tā, ka viņu sports ir dārgākais pasaulē!
Nu jāšanas sports, burāšanas sports, autosacikstes… tas ir cita opera.
Jāšana un autosports ir divas dažādas operas, bet triatlons nav salīdzināms ar vienkāršu skriešanu, tad jau vēl vari sameklēt izmaksas modernajai pieccīņai (tur arī skrien).
Jāšanas sports ir tikai 10.dārgākais pasaulē: http://www.mostluxuriouslist.com/top-10-most-expensive-sports-in-the-world/
Dīvaina lapa, 10. jāšana – izmaksas ap 200tk gadā, 2. trampalīns, kas izmaksā 100tk, 1. vieta vispār kvalificējas zem sporta?
Jāšanas sportam nav iekļauta zirga iegāde, bet gaisa baloniem ir iekļauta balona cena. Ja abiem to ņemtu vērā, tad varu teikt, ka ļoti labs konkūra zirgs ir superauto cenā!
Roland, tur pēc aprakstiem īsti nevar saprast, bet manuprāt domāts apakšējais izmaksu slieksnis jeb sportošana hobija/amatieru līmenī. Ja Parīze-Dakāra ir sporta pasākums, tad kāpēc lai helikopteru, motorlaivu un autiņu sacensības tādas nebūtu? #1 tam vairs nepienākas cita iemesla dēļ – Vitiangas Ātruma Festivāls ir noticis tikai divas reizes – 2009. un 2010. gadā. Iespējams, sponsoriem beidzās nauda.
Agy, labākie zirgi tiešam maksā kā sacīkšu auto, bet nedomāju, ka Rāmavā augušais King Of The Dance, ar kuru Rihards Snikus startēja Rio, ir dārgāks par parastu ģimenes auto. Amatierim zirga transportēšana uz dažādām sacensībām var izmaksāt dārgāk par pašu zirgu, it īpaši lidojot pāri okeānam.
Tas saraksts izskatās ir kaut kur Crtl+C un Ctrl+V, un tā vazājas pa interneta dzīlēm gadiem. Nezinu vai ar F1 vispār ir iespējams darboties amatieru līmenī. Piemēram uz vienām sacīkstēm RedBull komandai budžets ir 13,5m dolāru. Neesmu zirgu eksperts, nemācēšu konvertēt dolārus uz zirgiem :)