Garmin Forerunner 620 HRM

Savā vārda dienā (2013. gadā) pilnīgi neplānoti sanāca sevi apdāvināt ar Garmin jauno pulksteni skrējējiem, kas jau iepriekš bija virtuāli izpētīts, iepazīts, un pēc ilgākām un sērīgākām nopūtām, atstāts virtuālajai videi ar domu – nu kaut kad vēlāk. Bet tieši vārda dienā no noskrien lapas šis ņem un blenž uz mani, un saka “nopērc mani”. Tā kā bija vārda diena, pakļāvos spiedienam, un sazvanoties ar pulsometrs.lv, noskaidroju, ka ir uz vietas, un pat var dabūt šodien. Pēc drudžainām kustībām mani, kurjera, vīra un Laumas tikšanās laiki tika samenedžēti, vīrs izņēma naudu no bankomāta, es sagaidīju kurjeru un Lauma sagaidīja mani. Guvums tika steidzīgi izpakots, pēc pirmā mēģinājuma pieslēgt pie datora un ielādēt plānoto treniņu “uzkarināts”, tad, laikam izveicot hard reset atdzīvināts, un ar diviem Garmin GPS pulksteņiem āriņas iekarojumi varēja sākties.

Konkrētais modelis tika izvēlēts tāpēc, ka man, kā daiļā dzimuma pārstāvei, ir svarīgi, kā izskatās, vai piestāv pie rokas un krekliņa krāsas. Baltā krāsa viennozīmīgi uzrunāja. Ir apnicīgi, ka lielākā daļa pulsometru, vismaz tie, kuru price-performance tā kā būtu man tīkama, ir gauži neglītās krāsās un formās – pārsvarā melni un lieli. C’mon – arī sievietes piedalās ultrās, un triatlonos (mājiens ražotājiem). Labāk, protams, būtu paticis lillā, bet tādā krāsā ir tikai FR220, un, izvērtējot cenu un FR620 piedāvātās iespējas, tomēr baltā krāsa arī bija gana uzrunājoša.

Pirmajā skriešanas reizē, protams, vienkārši tikai saķerti satelīti un aiziet. Patīkami, ka beidzot man ir pulkstenis ar gaismiņu (viens no būtiskajiem trūkumiem vecajam – bija izdegusi). Pulkstenis pats par sevi viegls un plāns. Dizains, protams, priecē acis, pogu izvietojums būtiski neatšķiras no iepriekšējiem modeļiem – labajā pusē start/stop poga un apļa/connect poga, kas ir arī izmantojama advanced treniņos, lai pārietu pie nākošā soļa treniņā, ja iestājas sagurums, piemēram, vai pirksti līki treniņus veidojot. Kreisajā pusē augšā gaismas/izslēgšanas/ieslēgšanas poga, apakšā poga, ar kuru treniņrežīmā momentā vār pārslēgties uz pulksteņa režīmu un atpakaļ uz izmantoto lodziņu. Papildus skārienjūtīgajā ekrānā vēl 2 pogas – back un menu. Vienvārdsakot – gana vienkārša lietošana.

Pozitīvās un patīkamās lietas

Pulkstenis ir ar ļoti plašām treniņa iespējām – sākot no iesācējiem piemērotās skriešanas-iešanas funkcijas, un beidzot ar virtuālo partneri, kuram ieliekot kādu noteiktu tempu, iespējams sekot līdzi un novērtēt cik atpaliec no iedomātā konkurenta, vai par cik esi priekšā. Šo gan vairāk izmantotu esot tempa turētāja statusā, bet parasti arī uz sacensībām ielieku kāroto tempu. Sacensībās gan tā ir lieka enerģijas tērēšana pārslēgties starp dažādiem ekrāniem, tad svarīgākais ir sirds rādījums.

Ir iebūvētais akselerometrs, kas nozīmē, ka ierīce prot skaitīt soļus, nosaka vertikālās svārstības, zemes kontakta laiku un izmēra soļa garumu. Soļa garuma mērīšana manuālī nav pieminēta, bet pašā Connect Garmin tā pēc skrējiena ielādēšanas ir redzama, ir arī soļa garums attiecīgajā splitā. Iebūvētais akselerometrs (vārds, ko ir grūti izrunāt) bija tas, kas lika man pirkt tieši balto pulksteni. Tas, tā pat kā pedometrs, ļauj mērīt noskrieto attālumu iekštelpās. Sanāca vairākas reizes reāli izmēģināt uz skrejlentas, un jāsaka, attāluma mērījums diezgan precīzs.

Bija ļoti interesanti konstatēt, ka man ir zema kadence, garš solis un ilgs zemes kontakta laiks, kā arī skrienot sanāk palēkties uz augšu apmēram par 9.3 centimetriem. Bet toties es zinu, ka tas ir tas, ko es varu savā solī uzlabot. Laikam ejot, ir skaidri redzama sakarība starp tempu, kadenci, zemes kontakta laiku un vertikālo svārstību – jo ātrāks temps, jo augstāka kadence, mazākas vertikālās svārstības un īsāks zemes kontakta laiks.

Pulkstenim ir iespējams aktivizēt līdz četriem ekrāniem, un katrā no tiem iespējams uzlikt līdz četriem parametriem, ko rāda skrējiena laikā. Papildus ir vēl redzams skriešanas dinamikas ekrāns, kurā ir kadence, zemes kontakta laiks un vertikālās svārstības. Lai gan praksē tā pat parasti pievēršu uzmanību 3 parametriem – pulsam, tempam un distancei, ir labi, ja ir redzams arī kopējais laiks (vai kas nu kuram šķiet derīgāks). Skrējiena laikā iespējams arī nomainīt ekrānus. Ērtāk, protams, to ir izdarīt iepauzējot.

Tā kā izmantoju īpaši saplānotos treniņus, bija patīkami, ka var ielādēt treniņu kalendāru, respektīvi – Connect Garmin saplānoju savu nedēļu vai vairākas un nosūtu uz pulksteni, un man nav jāatceras, kurā dienā kurš treniņš jāskrien, pulkstenī jau ir iekšā redzams, kas jādara šodien, kas rīt. Patīkami arī, ka pēc softa atjaunošanas ir parādījusies iespēja uz pulksteni nosūtīt vairākus treniņus pēc kārtas bez kalendāra iesaistes, kas iepriekšējiem modeļiem un šim pirms 2.50 programmas versijas bija iespējams tikai apmānot pulksteni un manuāli iekopējot vairākus treniņus.

Ir vibrējošais signāls, kas nebija manam iepriekšējam pulkstenim. Ir pieejama arī AutoPauze, kas kādam varbūt šķiet ērti izmantojama pilsētā, lai nav pie katra luksofora jāspiež start/stop poga, ko gadās arī aizmirst nospiest. Pati nelietoju, jo pārsvarā manā skriešanas maršrutā izmantoju gājēju pārejas, lai nav jāstājas. Tomēr autopauze nenostrādā momentā, tāpēc, varbūt nedaudz subjektīvi, bet šķiet, ka tā varētu ietekmēt vidējā tempa rādījumus. Pozitīvi, ka izlecot visādiem paziņojumiem, iedegās gaisma, lai tumsā var redzēt. To var arī atslēgt, ja ir nepieciešams taupīt bateriju. Pozitīvi arī tas, ka, lai skrietu vienkārši treniņu ar pulsa kontroli (vai cita parametra), nav jānorāda speciālais treniņu veids, ja pulsa kontrole ir uzlikta, tad tā ir visu laiku, izņemot, ja ir advanced treniņš, kurā iespējams uzlikt konkrētā splita mērķi – respektīvi skriet, piemēram 1 minūti ar tempu 4:50 min/km, vai savādāk. Un ir iespējas uzlikt dažādus kontroles parametrus – sirdsdarbību, ātrumu, kadenci, kalorijas. Treniņa laikā, pat nepauzējot skrējienu, iespējams ieslēgt/izslēgt visus brīdinājums un gaismu ieregulēt, lai deg visu laiku, ja ir tāda vēlme.

Kā konstatēju vienā ātruma treniņā, pulkstenim skaņu signāli par treniņa zonas augšējās vai apakšējās kontroles robežas pārsniegšanu ir atšķirīgi, līdz ar to principā var skriet pulkstenī neskatoties. Ja tiek pārsniegta augšējā robeža, skaņas signāla beigu daļa ir spalgāka, uz augšu ejoša, izkrītot no apakšējās robežas skaņa attiecīgi beigu daļā ir uz leju ejoša, zemāka par pārējo signāla daļu, bet atgriežoties mērķa zonā ir īss pīkstiens. Tas bija patīkami, kad to konstatēju, un ļoti ērti skrienot ātros intervālus. Nebija jātērē papildus enerģija, lai noskaidrotu, vai mērķa ātrums tiek pārsniegts, vai arī ir par mazu.

Tā kā ir iespējams veikt precīzāku skrējiena informācijas ierakstīšanu (katru sekundi vai smart režīmā ik pēc 4 sekundēm), treniņos ir izmantojams tāds parametrs kā pašreizējais temps, nevis vidējais vai pēdējā apļa temps, jo rāda tempu atbilstoši konkrētā brīža tempam. Garmin Connect lapā var labi redzēt, kā ir izlīdzināti ātruma mērījumi.

Ar 410 ātrums izskatījās šādi:

Ar 620 ātrums Connect garminā izskatās ļoti līdzeni:

Protams, ir iespēja arī pašā pulkstenī sagatavot intervālu treniņu, kas ir pietiekami vienkārši – norāda intervāla garumu, atpūtas garumu, pie tam var izvēlēties, vai intervālā tiek izmantota distance, laiks, vai atvērtais (ko var apturēt ar apļa pogu), tāpat tiek norādīts atpūtas ilgums, ja ir nepieciešams arī iesildīšanās un atsildīšanās. Iesildīšanās un atsildīšanās garums ir brīvi izvēlēts, intervālu treniņš sākas ar apļa pogas nospiešanu. Mīnuss šādam intervālu treniņam ir tāds, ka nav iespējams norādīt arī papildus kontroles parametru – vai tas būtu pulss, vai temps, vai kas cits.

Ļoti ātri tiek saķerti satelīti, par ko paldies jāsaka tam, ka informācija par satelītiem tiek ielādēta 7 dienas uz priekšu, kad notiek pieslēgšanās wi-fi. Un vispār – man patīk skrējienu ielāde caur wi-fi, jo tā darbības rādiuss ir plašāks nekā ANT+. Žēl, ka nevar arī treniņus uz pulksteni nosūtīt caur wi-fi. Var nosūtīt caur zilzobi, ja telefonam ir Bluetooth 4.0, kas ir priekšnoteikums, lai savienotos ar FR620. Tā tiku arī pie jauna telefona, attiecīgi – savienojot telefonu ar pulksteni automātiski notiek skrējienu ielāde, kā arī nepieciešamības gadījumā var uz pulksteni nosūtīt kādu treniņu. Kā mīnuss ir tas, ka tā augšupielāde (saplānotā treniņa) ir salīdzinoši ilga, noskrietais ielādējas ātrāk.

Caur telefonu ielādējot skrējienu Connect Garmin lapā, protams, ir viss redzams, un pēc jaunās iespējas automātiski importēt datus Endomondo, iespējams arī ļoti ātri socializēt savu skrējienu, ja ir tāda vēlme. Detalizētu skrējiena informāciju var redzēt arī pašā Connect Mobile aplikācijā, caur kuru notiek datu ielāde telefonā. Telefonā var izmantot arī tādu iespēju kā Live Track, kuru man gan nav sanācis veiksmīgi izmantot. Tas, iespējams, bija dēļ telefona Stamina (taupības) režīma, kas grib atslēgt visu lieko, un attiecīgi arī Bluetooth. bet tā kā šādā režīmā baterija iztērējas daudz ātrāk, un man nav fanu pūļa, kas sekotu maniem skrējieniem, šo iespēju neizmantoju.

Patīkami, ka ir iespēja detalizēti izpētīt katru splitu arī pulkstenī uzreiz pēc skrējiena. Pēc skrējiena tiek parādīts recovery pulss (2 min. laikā pēc apstāšanās), uzstādītie jaunie rekordi un atpūtas laiks pēc skrējiena. Ilgāks atjaunošanās laiks tiek uzrādīts pēc sacensībām un grūtākiem treniņiem, dažas reizes man ir arī izdevies sasniegt maksimālās 72 stundas. Kaut gan, tas ir laiks līdz nākošajam grūtajam treniņam, attiecīgi – vieglu un īsu skrējienu var uzskriet.

Papildus tiek noteikts arī atjaunošanās līmenis treniņa sākumā, pirmo 10 minūšu laikā. Esmu redzējusi tikai 2 veida rādījumus – good vai faire. Ja ir good, viss ir labi, bet, ja rāda faire, tad patiešām atpūta ir bijusi nepieciešama garāka. Pēc piedzīvotā varu teikt, ja ir bijusi pārāk īsa atpūta, tad nākamais treniņš var izvērsties patiešām grūts.

Viena no jaunākajām lietām, kas ir pieejama pulkstenī, ir VO2 max rādījums, uz ko pamatojoties tiek noteikti iespējamie sacensību ātrumi. Iegūtā vērtība norāda uz maksimālo skābekļa daudzumu, ko skrējējs patērē minūtes laikā uz vienu kg ķermeņa svara pie maksimālas veiktspējas. Jo lielāks šis rādītājs, jo labāk – būs iespējams intensīvā slodzē sasniegt augstāku rezultātu, kas skriešanā nozīmē – skriet ātrāk un ilgāk.

Bija arī iespēja salīdzināt laboratorijā noteikto VO2 max un pulkstenī noteikto, un jāsaka, ka biju patīkami pārsteigta, ka abi rādījumi bija gana tuvi, lai teiktu, ka pulkstenis VO2 max nosaka gana precīzi. Tiesa, ar sacensību laiku prognozēšanu gan vairs tik labi neveicas, un tie tiek piedāvāti ļoti optimistiski.

Ņemot vērā, ka savu labāko maratona rezultātu sasniedzu pagājušajā gadā Valmierā, un tas bija 3:25:45, un ap to laiku mans VO2 max bija 56, tad ir grūti noticēt, ka tagad varētu nobliezt maratonu uz 3:11:12.

Nedaudz traucējošās lietas

Touchscreen ne vienmēr nostrādā ar pirmo piesitienu, lai gan ir arī pozitīvā lieta – pārvaldāms pat ar dūraiņiem rokās. Man nebūtu arī iebildumu, ja visa funkcionalitāte būtu sānu pogās, kā tas ir 220. Bet viennozīmīgi ērtāks un labāk vadāms nekā 410.

Nav iespējams ielādēt ceļu un atgriešanās punktu, bet manā ieskatā tas nav ļoti traucējoši, jo pēc pāris course izmēģinājuma reizēm man pazuda vēlme mēģināt šo izmantot, mani samānīja, un nepatika, ka plānotais ceļš tiek saķerts jebkur, kur to sanāk šķērsot, līdz ar to, ja maršruts ir pa tuvējām ielām krustu šķērsu, var eleganti novirzīties no sākotnēji plānotā, kā arī man tie īstie brīži, kad jāpagriežas, bija grūti noķerami. Un cimdu mežā tā arī neizdevās atrast ar course divas reizes mēģinot to darīt.

Man patiešām pietrūkst iespēja labot jau ielādētu advanced treniņu. Es nezinu, vai citiem pulksteņiem tāda ir, bet man tādu gribētos. Var, protams izmantot pogu lap, bet tad var tikai saīsināt treniņu, nevis pagarināt.

Šad tad gadās neprecīzi GPS dati distances sākumā, vienreiz dīvains ātrums bija intervālu treniņā, kaut gan kartē nekādas GPS anomālijas redzēt nevarēja, bet ir maz ticams, ka man vidējais soļa garums 100m intervālā varētu būt 2.1m un temps 2:10. Un, skrienot kopā ar Laumu, man vienmēr ir mazāks attālums (šeit piestāvētu apvainots ģīmītis). Lai gan skatoties kartē, skrietā distance parasti tiek iezīmēta diezgan precīzi, izņemot riņķošanu Mežaparkā. Un piedaloties sacensībās, arī distance tiek samērīta diezgan tuvu oficiāli noteiktajai – pusmaratonos apmēram 200m pa virsu, maratonos apmēram 500m, kas salīdzinot ar citiem nav daudz.

Baterijas darbības laiks varēja būt ilgāks. Testējām cik ilgi iztur – sanāca laikam 11.5h smart ierakstīšanas režīmā ar atslēgtu visu ko var atslēgt. Vispār man būtu gribējies triatlonista pulksteni – ar ilgu baterijas darbības laiku, lai var nomainīt ātri sporta veidu aktivitātes vidū, un lai ilgi strādā baterija. Bet tas abos variantos ir liels un neglīts (izņemot jauno 920 XT).  Ja ne ilgs baterijas darbības laiks, tad būtu vismaz noderējusi opcija turpināt datu ierakstīšanu, kamēr tiek veikta pulksteņa uzlāde, kā tas ir iespējams, piemēram, 310 XT.

Kopumā esmu apmierināta ar pirkumu, jo – patiešām gari skrējieni ir reti, pārējiem baterijas pietiek, triatlonā es vēl nepiedalos, un baseinā peldot var mierīgi iztikt bez papildus ekstrām.

Patīkami, ka 2014. gada vasarā Garmin pildīja savu solījumu un papildināja FR620 ar riteņbraukšanas profilu. Un arī ar atsevišķu profilu sacensībām. Katram no 3 profiliem ir iespējams iestatīt dažādus ekrānus, ko rādīt, attiecīgi – riteņbraukšanai temps tika aizstāts ar ātrumu un vienā no 4 ekrāniem tiek rādīts pulkstenis, lai zinu, pēc cik minūtēm darbs sākas. Patīkami, ka pēc ielādes vairs nav manuāli jālabo treniņa dati – riteņbraukšana uzreiz ielādējas kā riteņbraukšana.