Atšķirībā no Rīgas pavasara maratona kaimiņvalstu galvaspilsētas savus maratonus rīko rudenī. Maratonu mīļotājam ir neiespējami pieveikt abus vienā gadā, jo gan Tallina, gan Viļņa maratonu rīko vienā dienā – 14. septembrī, nedēļu pirms otra lielākā pašmājas maratona Valmierā. Viļņas maratons šogad ir ļoti pretimnākošs mūsu klubam un lielākai skrējēju grupai dod pat 50% atlaidi dalībai. Tāpēc neliela intervija ar Viļnas maratona organizatoriem.
Kāda ir Viļņas maratona vēsture?
Kopš 2001. gada Viļņā ir skriešanas pasākumi. Savukārt pirmais Viļņas maratons tika noorganizēts 2004. gadā. Tie bija skrējēju un visu Viļņas iedzīvotāju svētki. To labi novērtēja Viļņas pašvaldība, redzot, ka tas var veicināt veselīgu dzīvesveidu. Tā radās visas dienas festivāls un Viļņa nokļuva maratonu pilsētu sarakstā. Pagājušo gadu tika svinēta desmitā gadadiena mūsu maratonam, kas bija lieli svētki ne tikai skrējējiem no Lietuvas, bet arī no daudz un dažādām citām valstīm.
Cik ātrs ir Viļnas maratons?
Viļņas maratons nav ātrs. Ja ir maratoni, kurus var saukt par līdzeniem, tad mūsējais tāds nav. Tāda ir cena, ja trase ved cauri Viļņas vecpilsētai un vienam no lielākajiem Eiropas pilsētas parkiem. Lai arī maratons nav ātrs, ir tikai viens kalns, kur skrējējam ir kārtīgi jāstrādā. Pagājušā gadā uzvarētāja rezultāts bija 2:27:01.
No kurienes nāk jūsu skrējēji?
Protams, pie mums piedalās skrējēji lielākoties no kaimiņzemēm. Ir daudz lietuviešu skrējēji, kuri dzīvo citur, bet ierodas Viļņā, lai skrietu, kā arī atved sev līdzi draugus pat no tādām valstīm kā Austrālija, ASV un Kanāda. Ir daži individuāli skrējēji no Ķīnas, Japānas, Taivānas, Indonēzijas, Indijas. Pagājušajā gadā mums bija skrējējs no Brazīlijas. Tas padarīja Viļņas maratonu apmeklētu no visiem kontinentiem, izņemot Antarktīdu. Bet tā ir daudzu maratonu problēma.
Ir arī skrējēji no maratonu valstīm?
Pagājušo gadu bija viens skrējējs no Kenijas. Viņš arī uzvarēja pusmaratona distanci. Pirms tam gan no Kenijas un Etiopijas skrējēju nebija.
Jūsu maratonam ir arī citas distances?
Jā, bez standarta distancēm maratona un pusmaratona mums ir 10km skrējiens, kurš piesaista visvairāk skrējējus. Protams, ceram, ka šogad tiks izvēlētas vairāk garās distances. Tāpat tiek organizēta 10km stafete. Šī distance ir populāra ģimeņu un darba kolektīvu vidū. Studentiem un ģimenēm tiek piedāvāts 4,2km skrējiens un UNICEF bērnu skrējiens 1km garumā.
Cik daudz skrējēji skrien maratonu un pusmaratonu?
Desmit tūkstoši sportistu pagājušā gadā piedalījās desmitajā Viļņas maratonā. Divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Aptuveni tūkstotis no tiem devās maratona distancē un nedaudz zem diviem tūkstošiem skrēja pusmaratonu. Pārējie skrējēji vairāk vai mazāk vienmērīgi sadalījās starp 10km, 10km stafeti, 4,2km un bērnu skrējienu.
Rīga apgalvo, ka Nordea Rīgas maratons ir labākais maratons Aaustrumeiropā. Ko Viļņa var likt pretī?
Ja Rīgā ir labākais, tad Danske Bank Viļņas maratons ir viskaistākais. Un ļoti zaļš. Trase sākas un beidzas Viļņas Katedrāles laukumā. Tāpat aptuveni pieci kilometri tiek veikti Vingis parkā, kurš ir liels zaļš parks blakus pilsētas centram.
Kuri ir pašreiz labākie Lietuvas garo distanču skrējēji?
Venckūnas Tomas 02:26:54 un Lobačevskė Diana 02:28:03
P.S. Par atlaidi dalībai lasi forumā.
km 
-
Parasti lietuviešu maratoni izceļas ar pašvaku organizatorisko līmeni un savu skrējēju pārspīlētu protekciju (tas tā no paša pieredzes). Trases marķējumi ne vienu reizi vien ir maldinājuši skrējējus (precīzāk to neesamība). Gribētu arī piebilst, ka leišu pasākumos diktors (arī tiesneši runā tikai dzimtajā valodā, angļu, kaut vai krievu valoda vairumam izskatās ir pilnīgi nezināmas), lai arī pasākums ir starptautisks…., bet bonuss tomēr ir, vismaz Kauņā oriģinālie maratona krekliņi nebija jāpērk par bargu naudu, kā tas ir Rīgā, arī dalības maksa ir draudzīgāka.
Šeit ļoti gribētos piedalīties, trases apraksts ir patiesi saistošs. Varbūt nākamgad, jo to kāroto skriešanas pasākumu ir tik daudz, ka neiespējami visus ieplānot. Bet tas jau arī tas labākais, ka paliks arī citiem gadiem forši mērķi.
guncha teica: “Trases marķējumi ne vienu reizi vien ir maldinājuši skrējējus (precīzāk to neesamība).”
Tad jau jāņem karte un kompass :D
Anduli, tas bija 2011.gads, diezgan prāvs skaits tautiešu un citu ārvalstu skrējēju, kas nerunā leišu mēlē, nepamanīja to viltīgo norādi uz pēdējo mazo aplīti un palika bez rezultāta, nākamajā gadā, kad beidzot sekmīgi noorientējos trasē un izcīnīju I vietu grupā, pēkšņi finišā mana rezultāta nebija (lieki teikt, ka otrajā vietā bija leišu censonis, bet ar tiesnešiem nevarēja komunicēt, jo jaunieši krievu mēlē nerunāja, bet angliski izlikās nesaprotam).Ceru, ka kaut kas būs mainījies uz labo pusi, bet labāk braukšu uz Tallinu.
Tas labi, ka padalies ar atmiņām un brīdini. Liekas, tādas nebūšanas agrāk ir bijušas labu laiku. Šķiet, vēl no kāda ko līdzīgu esmu dzirdējis vai lasījis.
Vienīgi.. ja pareizi saprotu, tad Danske Bank ir Viļņas maratona galvenais sponsors, sākot ar 2012. gadu. Varētu cerēt, ka līmenis būs cēlies šajā sakarā – vismaz trešajā gadā.
Starp citu, drusku līdzīgi notika Rīgā 2006. gadā. Maratonisti – ja ne visi, tad pamatmasa gan – aizskrēja sākumā nepareizi, jo nebija neviena, kas novirzītu pareizi ;) Tiesa, mūs diezgan operatīvi uzvirzīja atpakaļ uz plānotās trases, vienīgi noskrējām drusku vairāk. Nebija pats sliktākais iespējamais variants.. Nākamajā, 2007. gadā pie lietas ķērās Norda kungs un Nordea banka, sākās NRM ēra. Es teiktu, ka trešajā “Norģika” reizē (2009.) jau bija tīri normāli. Jācer, ka leišiem attīstība līdzīga..? :)
Jā, Tallina laikam gan drošāks variants. Tā arī neesmu skrējis “jauno” tallinieti (sākot ar 2009. laikam), bet visi slavē, kas bijuši.
Par lietuviešiem zinu tikai tik, cik lasīts noskrien.lv (piemēram, kā 2012.gada 100 km, kad mūsējie “did it again”, bija nesaskaitīti apļi un nesaprotami spliti), bet savā nepilna pusotra gada skriešanas pieredzē jau esmu sadūries ar latviešu organizatoru galēju neizdarību divas reizes. Pirmā bija Liepāja 2013., kad personīgi biju liecinieks, kā 10 km distances līderi (liekas, ka tas bija Dmitrijs Serjogins) brīvprātīgie aizsūtīja trešajā aplī (es pats tieši tajā brīdī beidzu pirmo apli, un viss notika manu acu priekšā). Viņš taču sktrien ar pēdējiem spēkiem, viņš rāda, ka viņš iet uz finišu, viņam vajag pa labi, bet brīvprātīgie neapjēdz, ka kāds jau ir varējis pabeigt 2 apļus, brīvprātīgie uzstājīgi, neatlaidīgi, pārliecinoši viņam, tiēsi viņam apgalvo, ka jāgriežas pa kreisi. Puisis pakļāvās, noskrēja kādus 100 metrus un tad saprata, ka aizraidīts nepareizi, griezās atpakaļ (es vēl tagad dzirdu mātes vārdus, ar kādiem viņš skaļā balsī lamājās). Laikam ieguva trešo vietu. Otra reize ir visiem zināma – Anduļa slavētais “Norģiks” 2014.gadā nebija pareizi nomērījis satelītskrējienu distances. Vai arī nebija uzskatījis par vajadzīgu 20 000 skrējējiem pateikt, ka 5 km un 10 km ir tikai aptuveni. Tikai 3.dienā pēc daudzām sūdzībām publicēja faktiskoas trašu garumus. Nu tam es pāri nevaru pārkāpt. To es nespēju sagremot. Skriešanas svētki, tas ir ok, bet jābūt ir arī cieņai pret skrējējiem.
Compadres…
Vai ir kādi jaunumi par VSK Noskrien organizēto pieteikšanos maratonam un manis kāroto atlaidi?
Pieņemu, ka nekādi brīnumi nenotiks un neviens uz paplātes dalību nenoliks. Tāpēc varbūt vajag apzināt reālos interesentus un vienkārši pieteikties?
piedāvāju sekojošu darbības plānu: interesenti man var stsūtīt savu vārdu/uzvārdu, dzimšanas datus, vēlamo distanci un e-pastu (lai var pēcāk detaļas par braukšanu u.tml. iznest ārpus formuma);
Pa tam lāgam mēģināšu saprast kā to kolektīvo dalību reāli pieteikt, droši vien jāuzprasa guru.
info var sūtīt vai nu caur noskrien vēstuli, vai uz manu e-pastu: gulbe.inese@gmail.com
Kods, cilvēki mēdz kļūdīties – pirms dažām dienām Monblāna maratona 10km distancē brīvprātīgais aizsūtīja otro vilni 23km krosa distances trasē. Visus otrā viļņa skrējējus apturēja, pārliecinājās, ka pilnīgi visi ir atpakaļ startā un palaida startu no jauna. Bērnu mini-kross dēļ tā aizkavējās apmēram par stundu.
dot, skaidrs, ka var kļūdīties, tāpēc lielāks darbs būtu jāiegulda brīvprātīgo instruēšanā.