Pēdējā nedēļa pirms maratona

Lai būtu labas sacensības, ir jāaizvada labi treniņi, tādēļ ceru, ka katrs no jums ir pavadījis daudz laika trenējoties un pašas sacensības jums būs patīkams pārdzīvojums, un finišs pienāks nemanot un ar smaidu.

Pēdējā nedēļā pirms pusmaratona vai maratona jūsu treniņu plānos ir daži viegli treniņi, un lielākā uzmanība jāvelta sagatavošanās darbiem sacensībām. Jābūt drošiem par skriešanas apaviem un tērpu, jādodas uz maratona EXPO, jāsaņem numurs un pēdējā informācija par sacensībām. Un noteikti vēl jātiek skaidrībā par simts un vienu sīkumu. Ko ēdīsi sacensību rītā, kā nokļūsi uz startu, kā jutīsies tādā agrumā skrienot? Kā ģērbties, gaidot startu, un kurā vietā VSK Noskrien komanda fotografēsies?

Lai arī katras sacensības ir kaut kas unikāls, tomēr mēģināsim dot padomus par šiem un citiem jautājumiem.

Pēdējā nedēļa

Treniņi. Lai arī jums šķiet, ka esat gatavi sacensībām un ātrāk vai lēnāk noskriesiet, tomēr turpiniet veikt treniņus. Man pašam pēdējā nedēļā pirms maratona negribas nemaz skriet, bet vajag. Skrieniet viegli un izbaudiet, bet noteikti nepārforsējiet. Nekādi ātruma treniņi vai izmēģinājumi. Trauma pēc vairāku mēnešu treniņiem noteikti nav vajadzīga. Tāpat basketbolistiem un futbolistiem vajadzētu atturēties no šo sporta veidu treniņiem. Pat pusstundu neilga bumbas paspēlēšana ar draugiem var pārvilkt svītru sešpadsmit nedēļu darbam.

Stratēģijas izdomāšana. Piesakoties sacensībām, jums katram bija sava vīzija par laiku, kurā jūs gribētu noskriet. Kādam tās bija divas stundas pusmaratonā, kādam trīs ar pusi maratonā, bet vēl kāds vienkārši gribēja tikt līdz finišam. Tagad pēc treniņos aizvadītā laika jūsu domas noteikti ir mainījušās. Lai arī kādas būtu jūsu ambīcijas, pirms sacensībām vajadzētu izdomāt, kādā tempā gribētu skriet.

EXPO būs iespēja iegūt špikerus vēlamajam finiša laikam un skrienot sekot tam līdzi, kā arī tempa turētāji nodrošinās vairākus tempus gan pusmaratonā, gan maratonā. Parasti to saka par pirmo maratonu, bet domāju, ka arī pirmajā pusmaratonā vajadzētu finišēt, daudz nedomājot par laiku, jo izstāšanās vai lielas mocības tajā varētu atņemt jums vēlmi vēl kādu reizi skriet. Bet, no otras puses, skriešana ar pusi spēka jums var nedot vajadzīgo gandarījumu par finišēšanu. Kā teicis kāds no skrējējiem – ja nebūšu kārtīgi nomocījies, neliksies, ka esmu ko nozīmīgu paveicis.

Viss, ko varu ieteikt, ir distances pirmos kilometrus skriet jums pārliecināti komfortablā tempā. Izmanto maratona aproci vai tempa turētājus, bet uzsāc mierīgi un, ja jūti, ka viss ir kārtībā, tad skrien ātrāk. Pie tam šāda stratēģija dos tev iespēju apmierināt sportiskās ambīcijas, jo tev būs vairāk spēka distances otrajā pusē un noteikti apdzīsi tos, kuri uzsākuši skriet pārlieku ātrā tempā un izpumpējušies.

Runājot vēl par pirmajām garo distanču sacensībām – ir pieņēmums, ka pirmajā maratonā būs jāiet. Kāds man pazīstams skrējējs uz šo atbildēja, ka iešot pirmajā pusē, lai pēc tam ar smaidu un prieku varētu noskriet otru pusi neejot. Un visus citus apsteidzot.

Sagatavošanās. Ideāli būtu, ja trešdienas rītā jūs celtos tajā pašā laikā, kā jums būtu jāceļas sacensību dienā. Ēstu to pašu brokastīs, apģērbtu tās pašas drēbes un kājās būtu tie paši apavi un treniņu sāktu skriet sāktu 8:30. Tā teikt – sacensību ģenerālmēģinājums. Protams, sacensību dienā var spīdēt saule, līt lietus, bet jūs būsiet lielākā pārliecībā par savām brokastīm, vēderu, laikiem un apģērbu.

Sacensību agrais starta laiks noteikti prasa sagatavošanos iepriekšējā vakarā tā, lai tajā rītā vajadzētu ierasties tikai uz startu. Pie tam šāda sagatavošanās novērsīs domas no sacensību lampu drudža. Kā arī kārtīgi pārdomājiet nokļūšanu sacensību vietā, ņemot vērā, ka daļa satiksmes Rīgā būs slēgta un sabiedriskais transports var kursēt ne tā kā parasti. Pie tam, lai arī lielākā daļa skrējēju no gandrīz 20 tūkstošiem uz startu dosies vēlāk, tik un tā arī pieci tūkstoši pusmaratonistu un maratonistu būs pārbaudījums transporta sistēmai.

Ēšana un dzeršana. Šajā jomā – cik galvu, tik metožu, bet visi kā viens runā par pastiprinātu ūdens uzņemšanu pēdējās dienās pirms sacensībām. Es savā ēdienkartē neko nemainu, ne pastiprināti ēdu ogļhidrātus, ne medu un kūkas. Kā arī pastas ēšana iepriekšējā vakarā man nav nekas īpašs, jo pastu ēdu vairākas reizes nedēļā tāpat.

Lai arī ko jūs ēstu papildus vai izmēģinātu, ņemiet vērā, ka iepriekšējā vakarā noteikti nevajadzētu nekādus eksperimentus, citādi tas var nelāgi izpausties sacensību rītā – ar vēdergraizēm vai pat sāpēm.

EXPO. Lai piedalītos sacensībās, jums ir jāizņem starta numurs un laika kontroles čips. To jūs varat izdarīt piektdien un sestdien no desmitiem rītā līdz astoņiem vakarā Olimpiskajā Sporta centrā. Atceraties – Olimpiskajā Sporta centrā. Esmu dzirdējis stāstus, ka meklē EXPO tur, kur tas bijis pagājušā gadā, un domā, ka sajaucis nedēļas. Tāpat EXPO varēs iegūt tempa špikerus jūsu izvēlētam laikam, kā arī sestdien EXPO pa dienu varēs satikt savus tempa turētājus.

Sacensību diena

Apģērbs. Par Nordea Rīgas maratonu gluži tāpat kā par Kuldīgas pusmaratonu jau runā, ka tas tiek rīkots vienā no karstākajām dienām. Bet palūkojaties uz to no labās puses. Lietus gāzes, +3°C un tev pusstundu jāgaida uz pačurāšanu, tad vēl starta koridorā un tu jau esi pilnīgi slapjš un nelaimīgs pat nesācis skriet. Bet pie laika apstākļiem ir jāpiedomā. Pie lielas saules noteikti par cepuri vai lakatu, kā arī lietus gadījumā par kaut ko siltāku pirms starta. Šķiet, ka Rīgā tas netiek praktizēts, bet lielajos maratonos skrējēji savus iesildīšanās kreklus, jau atrodoties starta koridorā, īsi pirms starta var atdot labdarībai.

Ēšana. Tādā agrumā, kad no mājas jādodas laukā ap septiņiem no rīta, ir grūti domāt par ēdienu. Ja tu esi agrais putns, tad iespējams labākais risinājums ir auzu pārslu putra pirms iešanās ārā no mājas un kāds banāns līdzi pa ceļam, kā arī ūdens, ūdens un ūdens.

8:00. Lai arī starta šāviens notiks 8:30, tradicionāli 8:00  pie Lielā Kristapa notiks VSK Noskrien komandas kopbilde ar tempa turētājiem. Atnāc un padari komandas bildi nepārspējamu. Tāpat, iespējams, varēs tikt pie nozīmītes un satikt draugus.

Privātās lietas. Šogad garo distanču skrējējiem paveicies, jo pirms starta visi lielie alus dzērāji un skrējēju tūkstoši tikai modīsies un rindas uz tualetēm būs mazas. Skrienot Barselonas maratonu, kur starts gluži kā Rīgā ir pilsētas centrā, lielisks skats bija pie Nou Camp stadiona. Tur bija pirmie krūmi trases malā. Nordea Rīgas maratona trasē pirmā iespēja būs ap 6. kilometru. Parasti šis jautājums ir manu uztraucošo jautājumu sarakstā, bet droši vien skrienot kaut kas tur saslēdzas un viss. Nav nekādu vajadzību. Par to ļoti nevajadzētu uztraukties arī tev. Trases malās pēc noteikumiem ir jābūt tualetēm un vienmēr ir bijušas.

Starta drudzis. Atskanot starta šāvienam, skrējiens sākās un visu laiku kāds tevi apdzen. Tāpat, visam tam pūlim traucoties uz priekšu, grūti ir noturēt savu tempu un neļauties starta drudzim, kad visi skrien, meklē trajektorijas un brīvāku vietu, kur skriet. Pusmaratons nav sprints un šeit vēlams ir ieturēt vienmērīgu tempu un sākumā nepārforsēt. Lai arī visi saprot, bet startā pie tā vajadzētu piedomāt īpaši. Klausi savam pulsam, špikerim vai meklē tempa turētājus. Tos, kuri apdzen tevi tagad, tu apdzīsi uz Krasta ielas.

Soļošana. Nav neviens likums, kas aizliedz tev apstāties dzirdināšanas punktos un lēnām padzerties. Nav nekas slikts, ja tu nostājies trases malā un izmasē sāpošo kāju. Tāpat, ja tu uz priekšu tiec soļojot un tas tev dod spēkus vēlāk atkal turpināt skriet, tad droši tā dari. Pusmaratona kontroles laiks ir trīs stundas, maratonam sešas un par finišētāju tu tiksi saukts arī tad, ja visu ceļu nebūsi skrējis. Pie tam ir tāds skrējēju joks, kā skriešana par visu naudu. Žolnerovičs maratonu noskries divās stundās un padsmit minūtēs. Ja viņam vajadzētu maksāt par savu dalību, tad viņš būtu sešdesmit procentus no dalības maksas samaksājis veltīgi.

Finišs. Pusmaratonu var noskriet katrs, kurš tam ir trenējies. Ar maratonu ir tāpat. Noteikti tu kādu treniņu esi izlaidis vai kādā paslinkojis, bet tā dara visi. Toties tu esi trenējies, tu esi skrējis garus gabalus un finiša līniju sasniegsi. Bet, lai arī cik tev grūti ir gājis, vai cik daudz tev ir bijis jāiet, finišā smaidi, jo tu to esi izdarījis. Noskrējis. Kā arī finišā notiek fotografēšana un ar smaidu uz sejas bildē tu izskatīsies labāk.

Bet jebkurā gadījumā tie visi ir tikai padomi un ieteikumi. Tāpēc jau jūs trenējaties, tāpēc jau jūs gatavojaties, lai visus knifus un sīkumus izjustu uz savas ādas, un sacensības būs tikai patīkams piedzīvojums. Un, ja arī skrienot jums liksies, kāda velna pēc, tad, kad būsiet noskrējuši, gandarījums par izdarīto atnāks.

P.S. Raksts ir papildināts un pielāgots no Pēdējā nedēļa un pirmais starts