Carnikavas Piejūras tautas rudens skrējiens
Carnikavas sporta kompleksā – Smilšu ielā 1.
Sacensību sākums plkst. 11:00
Distances:
“Kārtīgās distances bērniem” -400m un 800m
“Pickwick veselības meža aplis” – 3km
“Port Hotel tautas meža aplis” – 6.5km
“F1 sporta meža aplis” – 15km
Hm, neziniet, kā tur ar to F1 garo apli? Nolikuma tabulā rakstīts, ka to drīkst skriet tie, kas dzimuši no 1964.-1983.gadam. Man 2 gadu pietrūkst:D Un vēl to drīkst skriet kaut kāda elite. Tie ir tā kā krutie sportisti vai arī katrs pats var izdomāt, ka ir pietiekoši elitātrs, lai tos 15km nojoztu? :D
Ja ne, ne – nāksies skriet vidējo apli:)
tur taču rakstīts – 1997. gadā dzimušie un vecāki/as
Īsti nav skaidrs tā F1 apļa garums. Nolikumā rakstīts, ka ~14 km – līdzīgi kā pērn un aizpērn. Varbūt kāds zina, vai aplis šogad ticis mazliet mainīts, jeb tomēr tradicionālais?
“Dalības maksā ietilpst trases sagatavošana, apkalpojošais personāls, laika ņemšanas sistēma, tiesāšana, tēja, silts ēdiens finišā, dzeramais ūdens trasē un balvas uzvarētājiem” – tas viss par 1 LATU!?! Sportlatam u.c. sacensību organizatoriem būtu tur ko pamācīties…
Nez, protams, var pārvērtēt dalības maksas starpības apjomu, bet pasākumu vēriens arī krietni atšķiras: brīvprātīgo skaits, Carnikavā nav ielas jāslēdz satiksmei; atbalsta tikai viena pašv. policijas ekipāža, turpretī SL ir valsts policija, krietni lielāks patērētā ūdens apjoms, inventāra transportēšana no Rīgas uz SL posmiem reģionos, laika ņemšanas sistēmas apjoms, sacensību administrācijas izdevumi utml sīkas pozīcijas. Var jautāt vienīgi, cik apmaksā dalībnieki, cik sponsori un cik ir vietējās pašvaldības atbalsts.
1 lats ir simboliska maksa. Kur tas izlietojas ir COPY PASTE standartteksts. Viss balstās uz entuziastu pleciem (ar sponsoru-mecenātu) palīdzību.
Fantastiska distance,diezgan atbilstoša nosaukumam ‘kross’.
Labi skriet un skatīties kur skriet gan dažiem radīja problēmas. Marķējums bija gana labs,varbūt tikai distanču dalīšanās punktā varēja salikt plāksnītes,lai tiem kam pienskābes liedz loģiski domāt, izlasa cipariņus.
Un zupiņa … mmm :)
Carnikavā man sanāca riktīga vilšanās,kā izrādījās,ka nedrīkst skriet pakaļ līderiem(trase nomarķēta,bet vidusdistancē virziens mainījās un sanāca,ka lēnāki skrējēji skrēja pretī,kaut gan,tā nevajadzēja būt):(
Vienīgais labums no šī pasākuma ir treniņš ar sacensības ātrumu un noskrieti papildus vairāki kilometri:(
Voļda, tikai nelauz tabureti!
Būs jau labi.
Skaistākā skrietā trase šogad – saules pieliets mežš… ļoti patikās :)
Marķējums bija labs, es pat taiktu izcils. Samarķēts bija mežā katrs otrais koks un krustpunktos, kur ceļi dalījās, samarķēti visi iespējamie virzieni. Tik vien kā pietrūka pielikt pāris virziena bultiņu, kuras pēdējā kilometrā, kur šaubu par virzienu nebija, bija samočītas biezā slānī. Sacensības izvērtās par labu treniņu.
Jūras vējš domāšanas procesus nedaudz piebremzēja un trases shēma no galvas izkūpēja (vajadzēja nočiept no dēļa),līdz ar to maldīšanās šurpu-turpu, gala rezultātā ap 5. km satiekot līderus sapratām, ka esam nošāvušas tomēr greizi.Bet tas mūs neatturēja aiztecēt līdz kontrolpunktam pēc tējiņas un mierīgi baudot skrējienu divplākšņu ātrumā atgriezties finišā + saskrējām liekus 2 km! Diena jauki pavadīta :).
Šis tomēr bija trešais gads pēc kārtas, kad liels skaits dalībnieku distancē aizskrien nepareizi. Pēdējos 2 gadus varāk par 10 dalībniekiem katru reizi nomaldījās. Organizatoriem vajadzētu izdarīt kādus secinājumus un paskatīties kā marķējums izskatās skrējēja acīm. 99% distances var būt perfekti nomarķēti, bet pietiek ar to 1%, lai sekas būtu tādas kā bija. Lielajā aplī bultiņas pagriezienu vietās būtu daudz ko atrisinājušas.
Citādi tas protams bija lielisks pasākums ar ļoti interesantu trasi.
Lasu un pie sevis domāju, un tagad rakstu – nekas jauns, atceroties 2 iepriekšējos Carnikavas rudens skrējienus. Gribējās kā labāk, sanāca kā vienmēr.
Bet Raimo ar putām uz lūpām skaļrunī tainojās, ka distance labi smarķēta un 4x pirms starta esot atkārtojis, ka 14 km skrējējiem jāskrien pa dzelteno marķējumu. Piemirsa pateikt virzienu un to, ka citu krāsu marķējuma vispār nav.
Pirms gada viņš atkal teica, ka trasi ir marķējis kāds olipmisko spēļu dalībnieku treneris vai cita slavenība, īsti neatceros, tāpēc ar marķējumu viss ir bijis kārtībā. Zemteksts – dalībnieki paši vainīgi, ka nesaprata, kur skriet.
99% trases tiešām bija ļoti labi nomarķēti, bet ar to diemžēl nepietika.
Jā, es ar dabūju nomaldīties, tā diezgan kārtīgi. Kaut kur aizskrēju ne tur, skatos – vairs tik traki daudz tie dzeltenie marķējumi takas malā nav. Nojautu jau ko nelabu, bet tad skatos, ka tomēr pa retam ir kāds koks ar krāsu nokrāsots dzeltens – tieši tāda pati dzeltena svītra, tikai krāsota, nevis ar lentu aptīta. Domāju – droši vien arī tāds marķējums šur tur izlikts. Laikam jau tas tomēr nozīmēja ko citu. Izskrēju kaut kādā vietā, kur cilvēki uz un pie vairākiem zirgiem stāvēja, viena sauca man jau pa gabalu, kad tuvojos, kur ta es te tā taisos skriet. Teicu, ka man vajadzētu uz Carnikavas stadionu, izrādījās, ka jāskrien atpakaļ labu gabalu un tad kaut kur tur.. :) Paskrēju kādu gabaliņu atpakaļ pa kraujas leju, pēkšņi redzu, ka pa kraujas augšas taku pretējā virzienā aizskrien pāris skrējēji. Neko, kāpu pa krauju augšā un beidzot atkal biju uz kārtīgi marķētās takas, tālāk jau tik uz finišu.
Bet tā jau foršs skrējiens.
Ja kāds skrēja ar GPS un nenomaldījās, tad cik noskrietos km beigās rādīja?
Dabā man likās, ka maldījos vairāk, bet, aplūkojot kartē savus GPS rādījumus, secinu, ka esmu pa virsu noskrējis tikai kādus 500-600 metrus. Tā kā kopā man samērīja 15.4 km, tad secinu, ka reālais trses garums varēja būt kādi 14.8-14.9 km.
ok, 14.8 lai arī ir – Artūrs Veics vakar arī ticis retwītots ar tādu skaitli.
Man GPS rādīja 14,84km, es arī vienā vietā aizskrēju nepareizi, bet ātri sapratu, ka nav vairs dzelteno marķējumu un dabūju skriet atpakaļ ~50m; reāli distance bija 14,75km gara.