“The Ultra Trail du Mont Blanc is the ultimate in the world of ultra trail races.
This Race is the benchmark international ultra trail runners.
For a trail runner, UTMB is like the Olympic Games or the Football World Cup.”
http://www.youtube.com/watch?v=bhgiUvMrV9k
Iespējams, “Eurosport” komentētājs 2011. gadā nedaudz pārspīlēja, taču nevar noliegt pasākuma nozīmīgumu kalnu taku skrējēju vidū. Kāds magnētiskais spēks viņus pievelk? Vai tās ir septiņas ielejas, 71 ledājs un 400 virsotnes? Monblāna masīvs ar 400 km2 ir tikai par trešdaļu lielāks kā Rīga, bet tur reizi gadā satiekas 6000 kalnu taku skrējēji no 75 valstīm, divi tūkstoši brīvprātīgo, kā arī skrējēju draugi un ģimenes locekļi. Tāpat sarodas tirgotāji, preses pārstāvji un skatītāji no tuvējās apkārtnes. Vienā nedēļā Baltais kalns piesaista desmit tūkstošus.
Statistika:
– četras distances,
– 33 atspirgšanas punkti un 48 kontrolpunkti,
– 150 pirmās palīdzības un glābšanas punkti,
– 30 ārsti un 70 medmāsas,
– 11 000 trases marķējumi,
– 13 000 pārvadāti pasažieri organizatoru autobusos,
– 10 000 litri kolas, 8 500 litri zupas un 4 800 alus skārdenes,
– 2 600 kg siera, 400 kg salami, 7 500 banāni un 20 000 maizes šķēļu,
– 72 stundu nepārtraukta ballīte.
Ultra Trail du Mont Blanc (UTMB)
UTMB ir daudzu skrējēju sapnis. Skrējiens apkārt Baltajam kalnam notiek kopš 2003. gada un no dalībniekiem prasa vismaz 20 stundas laika trasē ar neprognozējamiem laikapstākļiem. Nakts, vējš, aukstums, lietus un sniegs sagaida kalnu skrējējus augstumā virs mākoņiem. Sagatavotībai ir izšķiroša nozīme, lai pieveiktu 168km distanci ar 9600 augstuma metriem. Treniņi, ekipējums un izdzīvošanas spējas vienatnē. Desmit kāpumi un kritumi. Augstums svārstās no 800m līdz 2500m. Obligātais ekipējums ar divdesmit vienībām pēc sacensību nolikuma, un to pārbauda gan pirms starta, gan distancē. Divi lukturīši ar rezerves baterijām, vairākas drēbju kārtas, ūdeni aizturoša jaka un bikses, cimdi, ziemas cepure, folijas sega, svilpe utt. Organizatoriem nav nepieciešamas bīstamas situācijas, tāpēc divreiz (2010. un 2012.gadā) nelabvēlīgos laikapstākļos skrējiens apkārt Monblānam tika atcelts un piedāvāta alternatīva distance. Arī šim gadam ir sagatavots rezerves variants, jo neviens labprātīgi negrib izbojāt svētkus tiem 2300 kungiem un dāmām, kas grasās veikt varoņdarbu. Kļūdas pēc tur neviens nenonāk, ir jābūt pieredzei citos skrējienos un jāsakrāj septiņi kvalifikācijas punkti, lai pieteiktos izlozei, kurā veicas trim no desmit.
Starts 1035m augstumā Chamonix pilsētiņā piektdien 30.augustā 16:30 pēc Francijas laika. Kontrollaiks – 46 stundas. Satumsīs pēc pāris stundām, sekos nakts. Kādam viena, citam divas. Ceļā ir vairākas organizatoru sarūpētas atspirgšanas mājiņas, kurās var padzerties, paēst, pagulēt un pat saņemt masāžu. Ir kontrolpunkti, kuros jāierodas gana savlaicīgi, lai nenoņemtu no distances un piedzīvojums nebeigtos, pirms tiek sasniegts finišs, tāpēc pārlieku daudz neviens nekavējas. Latvieši ir cīnītāji un viņi spēj parādīt, ka arī no līdzenumu zemes var ierasties un rādīt labu sniegumu. Alpīnists Atis Plakans sāka iemīt taciņu 2006. gadā, pirmajā reizē viņam nepaveicās un, neiekļaujoties kontrollaikā, nācās pamest trasi. Otrajā reizē sniegums bija veiksmīgāks:
2007.g. – Atis Plakans – 33:11:16 (242. vieta)
2008.g. – Atis Plakans – 37:13:29 (325. vieta)
2009.g. – Artūrs Veics – 32:30:47 (159. vieta)
2009.g. – Atis Plakans – 33:18:16 (189. vieta)
2009.g. – Reinis Žogots – 43:52:28 (1025. vieta)
2011.g. – Dace Traniņa – 37:37:34 (274. vieta)
2011.g. – Uldis Kirtovskis – 40:15:11 (473. vieta)
2011.g. – Gatis Višņevskis- 42:12:21 (649. vieta)
Atis, Dace, Artūrs
Seši respektabli finišētāji no Latvijas, puse pēdējā reizē, kad notika pilnais skrējiens apkārt baltajam kalnam. Vienīgā dāma kungu kompānijā ir Dace Traniņa, viņa pirms diviem gadiem rādīja puišiem ceļu un priekšzīmīgi finišēja 16. vietā starp 70 sievietēm, kuras tika līdz galam. Divi ātrākie rezultāti bijuši pirms četriem gadiem, kad UTMB trasē izgāja tobrīd divkārtējais finišētājs Atis Plakans un viens no Latvijas ultramaratonu leģendām – Artūrs Veics. TOP 100 šobrīd nav vēl nevienam izdevies aizsniegt, tam nepieciešams finišēt ātrāk kā 30 stundās. Kā būs šogad, to rādīs laikapstākļi. 168km UTMB startā nostāsies pieci mūsējie – Dace ar četriem brašiem puišiem:
Dace Linde
Dmitrijs Ničipors
Mārtiņš Zvīdriņš
Artūrs Vadzis
Ivars Sedlenieks
Lieliskajam pieciniekam jānovēl perfektus laikapstākļus, neatceltas sacensības un veiksmi kalnu takās!
Trīskārtējais UTMB uzvarētājs Kilian Jornet pēc sava otrā triumfa 2009. gadā: “Winning is not finishing in first position, it is not beating others. Winning is triumphing yourselves…”
Courmayeur – Champex – Chamonix jeb CCC ir otra populārākā distance, ko piedāvā UTMB rīkotāji no 2006. gada. 100km un 5950 augstuma metri ar 26 stundu kontrollaiku. Starts vienā dienā ar UTMB, piektdien 30. augustā 9:00. Tā kā maršruts ir klasiskās distances otrā puse, tad starts ir Itālijas pilsētiņā Courmayeur, kur dalībnieki tiek nogādāti no Chamonix ar organizatoru autobusiem cauri 11,6 km garajam Monblāna tunelim viņpus Baltajam. Starta emocijas Itālijā nodrošina Vangeļa mūzika, kur atrašanās starp 1800 līdzīgajiem dod neaprakstāmu saviļņojumu. Vienīgā distance no četrām, kur dalībnieki tiek sadalīti trijās daļās un starti tiek doti 9:00, 9:10 un 9:20, lai, izskrienot no pilsētas, visi vienlaikus neapstātos pie pirmā kalna. Trase vijas cauri skaistajai Šveicei, tāpēc ir ļoti iecienīta un izlozē veicas tikai katram otrajam. Daudziem šis ir sākums trail running pasaulē, kam seko lielāki izaicinājumi. Taču ir arī tādi kalnu taku skrējēji, kas šo distanci skrien gadu no gada un ir gana apmierināti, un neko citu nekāro. Vietējie franči CCC reizēm sauc par Fun Trail. Tāds kā mazais brālis karaliskai distancei, kuram nepieciešami vien divi UTMB kvalifikācijas punkti. Uzvarētāja laiks ap 12 stundām, kas var pastiepties garāks pie sliktākiem laikapstākļiem. Viegla pastaiga nav arī šī trase, jo ir jāpārvar seši kalni, ar kuriem sastopas skrējēji UTMB trasē. Daļai nākas cīnīties vairāk kā diennakti, lai sasniegtu finišu. Citi līdz galam netiek, jo spēki ir izsīkuši un atjaunošanās būdiņās ir pārāk labi, lai savlaicīgi turpinātu spēli par izdzīvošanu ārpusē, kur valda nakts, slapjums un pirksti sastingst aukstumā. Arī latvieši ir iecienījuši CCC un labāko rezultātu uzrādījis olimpiskais soļotājs Igors Kazakēvičs, kurš 2010. gadā ar rezultātu 13:45:32 izcīnīja 19. vietu. 2012. gadā startēja 16 mūsējie un gandrīz visi sasniedza finišu. Šogad izloze uzsmaidīja uz pusi mazāk censoņiem, sekosim līdzi Inesei Gulbei un septiņiem rūķīšiem!
Sur les Traces des Ducs de Savoie jeb TDS ir kā mežonīgā alternatīva Savojā. 119km un 7250 augstuma metri. Kontrollaiks 33 stundas. Starts trešdien, 28. augustā no paša rīta 7:00 Itālijas pilsētiņā Courmayeur.
TDS profils
Ne vienam vien skrējējam ir lielāks respekts pret TDS distanci, kā krietni garāko UTMB. Trases vidējais slīpums pret kopējo garumu:
UTMB – 11,4%
CCC – 11,9%
TDS – 12,2%
Skrējiens ir kā jaunākais brālis, jo ir jaunākais un organizatori 2013. gadā to piedāvā piekto reizi. 2010. gadā tāpat kā UTMB tas tika atcelts, kas nozīmē, ka TDS noticis trīsreiz. Ja pērn distances garums bija 114km, tad šogad plānots neliels pagarinājums. Dalībnieku skaits ierobežots – 1500. Lai pieteiktos, nepieciešami divi UTMB punkti, kas objektīvi ir pārāk maz tik nopietnai distancei, taču TDS vēl ir ceļā uz savu popularitāti. Šogad, tāpat kā iepriekšējās reizes, 10% brīvās vietas aizpildīja tie, kuriem neveicās UTMB vai CCC izlozē. Šī pāreja loterijas neveiksminiekiem maksā atteikšanos no dubulta izlozes koeficienta nākamajā gadā, taču gribētāju netrūkst, jo spēcīgie UTMB skrējēji labprāt izmanto iespēju izskrieties. Ja pērn latviešu visvairāk bija CCC distancē, tad 2013. gadā to būs šajā – TDS trasē. 12 vīri un divas meitenes – Alma Vītola un Svetlana Kulčihina. Rekords! Labāko rezultātu līdz šim demonstrējis bijušais biatlonists Ivars Sedlenieks, kurš 2011.gadā izcīnīja 55.vietu ar laiku 20:54:46. Šogad viņš mēģinās savu sapni piepildīt UTMB distancē. Dzirdēts, kā kalnu ultras sūkstās par TDS un saka, ka labprātāk skrietu UTMB. 2012.gadā līdz finišam tika vien 633 dalībnieku. 42% ir mazāk kā puse. Pamaz. Bija paskarbi laikapstākļi. Un trase arī nežēlo. Vēlam veiksmi skrējējiem un sekojam līdzi palielajam mūsējo pulciņam, kuri dosies pārziemot vasaru.
La Petite Trotte à Léon jeb PTL ir kā pārgājiens, kā pievienotā vērtība trim skriešanas distancēm. Katru gadu vasaras mēnešos 25 000 trekingotāju jeb kalnu pārgājienu cienītāji sešu līdz desmit dienu laikā veic “Tour du Mont-Blanc”, kas ir UTMB lēnākā versija. PTL ir paplašinātais variants, kurā veicami 300 km un kāpjami 24 000 augstuma metru. Starts pirmdien, 26. augustā 22:00. Kontrollaiks 136 stundas. Ar šo nepilnu nedēļu ilgo pasākumu sākas un beidzas kalnu skrējēju saiets Chamonix pilsētā. Pat skatītājiem sajūtas ir neaprakstāmas, kad 80 komandas 2-3 cilvēku sastāvā dodas nezināmajā. Viņus kā varoņus pavada ģimenes un draugi. Sagaida kā uzvarētājus. Nedēļas vidū komandas ir atdalītas no pārējām distancēm, pārvietojas autonomi, izbauda pat 3000m virsotņu mieru un neko nezina, kas notiek citās trasēs. Nav līdzjutēju tūkstošu ciematiņos un atbalstītāju. Ir tikai komanda, kuras spēks ir pārējos biedros. No Latvijas līdz šim vēl neviens nav uzdrošinājies veidot komandu. Kvalifikācijas punkti nav nepieciešami, vienīgais priekšnoteikums – kādam no komandas ir jābūt finišējušam UTMB distanci, izņemot 2012. gadu, kad UTMB saīsināja un šis priekšnoteikums attiecas uz TDS finišētājiem. PTL ir četru līdz sešu dienu ceļojums, kura laikā salasīt augstuma metrus, kas atbilst trim Everestiem. Uzkāpt un nokāpt 300km distancē. Dažas komandas nedēļas laikā guļ mazāk, kā esam raduši vienā naktī. Tāds kā Santjago ceļš, kurā redzēt kalnus un apdomāties.
Vidējais vecums palielinās kopā ar distances garumu:
CCC – 40,7 gadi
TDS – 42,8 gadi
UTMB – 43,2 gadi
PTL – 45,5 gadi
Starp finišētājiem vidējais vecums ir vēl lielāks, kas vēlreiz apliecina, ka ultrās jaunieši var justies kā minoritātes. Šī ir platīnsirmo prātu spēle. Skriešana kalnos nav prasta skriešana, ir jādomā tikpat diženi kā šahā. Ir jāzina, kur likt nākamo soli, un reizē jādomā gana telpiski un veikli, lai izkalkulētu nākamos piecus, desmit un piecpadsmit soļus. Nedrīkst atslābt ne mirkli visas dienas garumā. Naktī vēl mazāk, traumas gūt var jebkurā sekundē. Segums ir kalns.
Zaļā kvalifikācija
Kalnu taciņskrējieni ir modīgi, saauguši kā gailenes augusta nogalē. Eiropā ir daudz skrējienu, kuru organizatoriem ir goda lieta ierasties Chamonix un stāvēt uz ielām, lai dalītu potenciālajiem klientiem bukletiņus un reklamētu sevi. Notiek cīņa par skrējēju. Mājaslapās redzamās vietās redzams nopelnāmo UTMB punktu skaits. Rupji izsakoties, vidēji viens skrējiens var piesaistīt līdz 100 dalībniekiem. Dalības maksas ir simboliskas, skatoties uz kopējām izmaksām (ceļš, uzturēšanās). Monblānā ir otrādi, visi netiek pie skriešanas. Piesakās vairāk kā desmit tūkstoši gribētāju un puse paliek bešā. Pārējie skrējieni tiek uztverti kā kvalifikācijas sacensības, kurās krāt UTMB punktus. No viena līdz četriem, kuriem derīguma termiņš ir divi gadi, tiek aprēķināti pēc distances garuma un augstuma metriem. Arī paši Monblāna skrējieni dod punktus, un tie ir noderīgi trīs gadus. Vienīgais kalnu skrējiens Baltijā, kur nopelnīt UTMB punktus, ir Siguldas kalnu maratons, kur finišētājiem tiek pa punktam. Ne vienam vien Sigulda bijusi kā sākuma stacija ceļā uz Monblāna kalnu ultrām. Tiesa, kādreiz nepieciešamo punktu skaits bija mazāks un interesenti katru februāri seko līdzi Monblāna skrējiena organizatoru jaunumiem. Kvalifikācijas skrējienu vērtība ir kā orientieris, pēc kura vadīties, lai, atverot jaunu, neredzētu lapu internetā, varētu saprastu piedāvātā skrējiena nopietnību. Viens – Sigulda, divi – Somija, trīs – Prāga, četri – Madeira, Viss, protams, ir relatīvs, taču ieskatam der.
Monblāna skrējienu organizatori ir aprēķinājuši dalībnieku skaitu, kuru panes saudzējamās Baltā kalna takas, un bija spiesti ieviest šo kvalifikācijas sistēmu. Pie lielāka daudzuma veidojas vēl nopietnāki sasrēgumi “pudeles kaklos” un vēl vairāk skrējēju būtu noceļami no trases. Arī Ņujorkas un Londonas ielas nav bezizmēra, tādēļ lielākajos maratonos notiek izlozes, starti tiek laisti vairākos viļņos un reizēm šķiet, ka pirmie finišētāji jau būs galā, kamēr citi salst startā. Monblānā tāpat ir auksts, speciāli nav jādzesē skrējēju rumpīši. Daļa savu sapņu startu gaida trīs gadus.
kartona tualetes
Kā papildus liecinieces zaļai domāšanai ir kartona tualetes Chamonix ielās sacensību laikā. Arī skrējiena laikā visiem dalībniekiem jābūt līdzi savai krūzītei, kuru pasniedzot, tiek pie dzēriena kontrolpunktos. Asfalta skrējienos esam pieraduši paķert plastmasas glāzīti ar dzērienu un jozt tālāk. Kalnu takās tā nevar, vide ir jāsaudzē. Nav krūzītes, nav dzēriena. Obligātais ekipējums. Starta pakā tiek iedots arī mugursomai piesienams atkritumu rezervuārs želeju un batoniņu iepakojumam, kā arī melni maisiņi tualetes papīram. Skrējēji izturas saudzīgi pret vidi, kurā uzturas.
Baltā kalna vilinājums
2003. gadā UTMB garums bija 155km, šodien trase ir padsmit kilometrus garāka, jo organizatori guvuši pieredzi, lai atrastu labāko kompromisu starp skrējējiem un vietējiem iedzīvotājiem, kuri ir pozitīvi noskaņoti un ar prieku iznāk trases malā atbalstīt ciemiem cauri skrienošos. Tāpat ir gūta pieredze aklimatizācijas ziņā. Ir vairākas teorijas par pierašanu kalnu apstākļiem, kur skrējējus sagaida retināts gaiss un pazemināts atmosfēras spiediens. Šis kokteilis spēcīgi ietekmē jebkuru organismu, kas nav radis uzturēties kalnu vidē. Dzirdēts, ka jāierodas krietnu brīdi iepriekš, vai arī tieši otrādi – ja nav laika aklimatizācijai, tad labāk ierasties pirmsstarta dienā un skriet, kamēr organisms neko nesaprot. Apmuļķot sevi. Nopietnāk izklausās pieeja par gulēšanu 2,5-3km augstumā, lai organisms pierastu pie citiem apstākļiem. Fiziska slodze pie samazināta skābekļa apjoma arī ir smagāka un vairāk prasoša, taču to atsver sajūtas finišā, TV helikopteri trasē un klasiskā mūzika startā. Kas tur bijuši, kāro atgriezties atkal un atkal. Arī latvieši, arī tādi, kas pieveikuši pat pilno UTMB distanci. Piemēram, Gatis Višņevskis pirms diviem gadiem sasniedza klasiskajā distancē finišu, pērn nenocietās un atkal skrēja kalniņus Siguldā, lai šogad dotos izmēģināt spēkus TDS trasē. Brīžam jāapšauba plakanās Latvijas statuss, jo kaimiņi pret mums kārtējo reizi izskatās pēc minoritātēm:
Latvija – 27 dalībnieki,
Igaunija – viens,
Lietuva – viens,
Krievija – 8 dalībnieki,
Baltkrievija – neviena.
Starp citu, franču organizatori lepojas, ka ar katru gadu pieaug ārzemnieku skaits, kas pieaudzis līdz 44%. Šogad ASV pārstāvju UTMB distancē vien ir septiņdesmit, japāņu un pat argentīniešu netrūkst, par eiropiešiem nemaz nerunājot. Pavisam drīz Monblāns runās latviski. Chamonix ielās būs sastopami gan skrējēji, gan atbalstītāji, gan kāpēji, gan caurbraucēji, kuri nespēj pabraukt garām. Veiksmes!
Dažas saites:
Mājas lapa – ultratrailmb.com
Rezultāti tiešsaistē – utmb.livetrail.net
Video arhīvs un televīzija sacensību nedēļā – http://ultratrail.tv
Dalībnieku saraksts – http://www.ultratrailmb.com/page/108/List_of_registered.html
Kvalifikācijas skrējieni citviet – http://www.ultratrailmb.com/page/87/List_of_qualifying_races.html
Rezultāti – http://www.ultratrailmb.com/page/107/Results.html
Goda plāksne ar TOP10 – http://www.ultratrailmb.com/page/151/List_of_winners.html
km 
-
Likās – ko tad mēs par UTMB vēl nezinām, tik daudz par to runāts un lasīts, un skatīts.. Izrādās – daudz ko vēl nezināju! Labs, informatīvs raksts. Veiksmīgu startu, procesu un finišu Tev, Matīs, kā arī visiem pārējiem 26 Latvijas pārstāvjiem!
Vai tad šogad UTMB notiek? Kalendārī neatradu.
Notiek! :)
Esmu vainīgs, esmu. Vismaz maču nosaukumi būs tuvāko 8 h laikā.
72 stundu ballīte. Atliek tikai nopūsties…
tikko atnāca ziņa, ka šogad CCC distance tiek pagarināta par 1.2km un 100 kāpuma metriem, lai mazinātu sastrēgumus 1.kalnā. Tātad oficiāli šai distancei būs 6000 kāpuma metru. No mūsējiem CCC distancē noteikti jāseko līdzi mazāk zināmajiem skrējēju vidū, bet labi zināmiem cilvēkiem kāpēju pasaulē – Jānim Viškeram un Jurim Dzenim; Šie kungi noteikti pārsteigs ar rezultātu, par to esmu 100% droša:)
Jap- Lai izdodas sasniegt iecereetos mērķus šajā pasākumāTev,Matiis un ne tikai šajā..! :)
ballēsimies pa īstam! :)
LAI izdodas! lai notiek PA ĪSTAM! visiem letiņiem noķert to īsto fīlingu, saplūst ar taku vienā solī& noķert kaifu un ar SMAIDU pa skaisto finišēt! :) PRIEKĀ!
Priecē vidējais vecums trasēs – vēl nekas nav nokavēts! :)
FF – gluži manas domas! Dzīve sākas pēc 60, bet kalnu ultras pēc 40 :D
Raksts, kuru lasot paātrinās sirdsdarbība.:)
Apbrīnoju, cienu un apskaužu.:)
Kā gribētos būt TUR! Šamonī takas velk kā magnēts.
Lai izdodas!
Nekad nesaki nekad! Un lai izdodas visiem!
Forši… pilnīgi salasijos un aizgāju noskriet vienu desmitnieku :)
Labinieks.Lai JUMS VISIEM VEICĀS ! :)
“Ne vienam vien skrējējam ir lielāks respekts pret TDS distanci, kā krietni garāko UTMB.”
Lielāks respekts pret par 47km īsāku un par 2350m vertikālo kāpumu mazāku distanci? Kāpēc? Kas ir tie skrējēji? Vai šis teikums saistīts ar to, ka autors pats skries TDS?
Oij, labs! Uzsita asini!!
Ārprāc :)!!! Lai veicas trakajiem kalnu kāpējiem!
Matīss jau neko, viņš tikai uzraksta. Bet tā, ka uzreiz rodas doma – a kāpēc es tur neesmu? PTL pielieku “to do” listei!
mani jau iedrošina, ka 300tnieka pārgājienā pārējie drīkst būt zaļknābji. Diez Lelde atceras, ka pēc 2 gadiem būs tā ilgāk jāpastaigājas? Raksts tomēr veicināja domas par Siguldu… vai Madeiru :-D
Forša pasmiešanās par kaimiņiem. Latvijas pārstāvju vidējais vecums, laikam, varētu būt mazāks par kopējo vodējo.
Būs tomēr taisnība, ka letiņu iepriekšējās mājas bijušas himalaju apkaimē. :-)
Malacis Matīss, ka apkopoji, kurš cits bez tevis to būtu darijis. Būtu dikti stilīgi, ja šitais raksts nonāktu arī Kurzemes Vārdā.
Līdzjutējiem trasē novēlu lietusizturīgu apģērbu.
Nākamnedēļ Chamonix (PTL/UTMB/TDS/CCC) baigā ballīte. Gribētos aizbraukt pavērot, bet lai to īstenotu, vajag vēl kādu līdzbraucēju.
Zinu, ka laika maz, bet varbūt tomēr, kāds?
Pētnieciskā žurnālistika, Matīs, Tevi jau gaida! Kad nokāpsi no kalniem, ir vērts padomāt par to. Visiem kalniešiem patīkamu laika pavadīšanu un sveikiem un veseliem ierasties finišā!
Organizatori uzdrošinās teikt, ka papētījuši visus 6000 dalībniekus un sestā daļa esot eksperti savā jomā, starp tiem aptuveni 50 iztekti favorīti. Arī starp pārējiem 5000 esot padaudz tumšo zirdziņu ;)
UTMB – 477 skrējēji, kas var tikt 50niekā, no kuriem 30 potenciālie uzvarētāji.
TDS – 83 pretendenti uz top50 un 7 favorīti no piecām valstīm uzvarai distancei.
CCC – saskaitļoti attiecīgi 130 un 8 no trim valstīm.
Interesanti, ka publicējot šos skaitļus, organizatori tikai pie TDS distances pievienojuši papildus frāzi – its very technical route attracts more and more favourites – šeit iespējams var rast izskaidrojumu Artūra piebildei par utmb/tds salīdzinājumu. TDS ir jaunākā no piedāvātajām un tiek pastiprināti reklamēta, taču nevar noliegt, ka kāpumi trasē ir stāvāki kā pilnajai distancei. Pēc finiša varēsim pajautāt Gatim, lai izsaka savu spriedumu par visām trim trasēm, jo viņš būs pirmais no mūsējiem, kas pieveicis gan CCC, gan UTMB, gan TDS. Kamdēļ pats izvēlējos pieteikties TDS, nevis UTMB, ir pavisam cits stāsts. Rakstā centos izcelt tieši UTMB, bet nepiemirst arī satelitdistances
Ja 30 ir potenciālie uzvarētāji, tad sanāk 447 cilvēku, kas cīnīsies par vietām 31-50. Tā tik ir konkurence!
Ir konkrēti nosaukti 9 sieviešu un 21 vīriešu uzvārds UTMB distancē. Iemesls tāds, ka trail-runnig pasākumos grūti prognozēt, cik katrs ir gatavs uzvarēt. Jāņem vērā arī fakts, ka pēdējos gados cilvēki kā aptrakuši ir gatavi sevi mocīt ultra pasākumos un nopietni trenējas.
Divas adreses ar specifiskām Chamonix laika prognozēm:
detalizēti teksta veidā – http://chamonix-meteo.com/chamonix-mont-blanc/weather/forecast/morning/5_days_weather_forecast.php
vizuāli – http://www.chamonix.com/weather,11,en.html
Tā kā skrējieni notiek trijās valstīs un Monblāna masīvā ir vieni no mainīgākajiem laikapstākļiem Eiropā, tad šis ir tikai aptuvenam dalībnieku priekšstatam
Uldis Kirtovskis ir noskrējis visas trīs distances jau 2012.gadā
Jauki, tad drīz būs jau divi eksperti :)
Veics ir leģenda? :D :D Ko viņš ir sasniedzis??? :D
Kas tādā gadījumā ir Prokopčuka? DIEVS?
Hm, varētu būt tīri laba reliģija :)
..
Kas attiecas uz Artūru Veicu – jā, varbūt viņš nav *pasaules* slavenākais ultraskrējējs, taču dažu gadu laikā tikt līdz cienījamam finišam UTMB (otrais no 6 latviešiem, kas to spējuši) un Bedvoterā (pagaidām vienīgais LV pārstāvis).. nu, pamēģini pats vispirms.. ;)
:D Tiekot līdz finišam kļūsi par leģendu? :D Cik “augsta” latiņa latviešiem! :D
Ka tik pats Veics šo rakstiņu nav rakstījis/tulkojis un sevi slavinājis.
Ieteiktu padomāt pirms rakstīt – Latvijā ir daudz augstas klases sportistu, kas ir sasnieguši daudz vairāk – tomēr nesauc sevi par leģendām…
Varu saderēt, ka to pašu Veicu veterāne Prokopčuka bez jebkādas gatavošanās jebkuru ko šiem skrējieniem noskrietu ātrāk. ;)
Varbūt nesalīdzināsim ābolus ar bumbieriem? Domāju, ka Prokopčuka šādiem skrējieniem uz starta neizies nekad. Viņai citi mērķi un intereses.
Pāvelam!
Pilnmēness vienam otram? Atkal gribas pakašķoties?
Vari kašķoties, cik vēlies, bet liec mierā citus. Atbildi tikai par sevi!
Johaidi, kapec nevar vienkarsi priecaties par cilveku sasniegumiem un velet veiksmi tiem, kuri megjina. Arturs no jaunas paaudzes ir pieveicis visinteresantakas un smagakas ultras, Atis Plakans kalnos KAPJ, vinjam Monblans ir vairak interesei. Velaties vinjus parspet, ieguldiet laiku un emocijas treninjos. Varesim kopa nosvinet un priecaties.
Tieši tā, izdari papriekš pats to, ko Veics ir paveicis un tad runā. Pie tam viņa skrējēja stāžs ilguma ziņā ir visai pieticīgs, manuprāt absolūti spoža izaugsme.
Arī es savu sapņu listē esmu ielicis šo pasākumu (iesākumā CCC). Paldies Matiss par rakstiņu, kas atkal un atkal uzjundī iekšās vētru:). Statistika par vidējo vecumu arī priecē, ka bez stresa var vēl gatavoties:):):)
Pāvel – nekas personīgs, bet Tavs koments ir ar nepelnītu negatīvismu. Pievienojos, ka vajag priecāties par tiem, kas uzdrīkstas…
Turam īkšķus par Mūsu LV censoņiem ar LIELO BURTU. Lai labvēlīgi laika apstākļi un vēlmes/gribēšana iet saskaņā ar varēšanu.
Varu saderēt, ka to pašu Veicu veterāne Prokopčuka bez jebkādas gatavošanās jebkuru ko šiem skrējieniem noskrietu ātrāk. ;)(tā Pāvels)…deram – es saku,ka viņa tos ne(no)skries NEKAD.Kāpēc vienmēr jāšķiro-ar šito mēs lepojamies,ar šito nē,jo šis drusku lēnāks…varbūt labāk priecāties par visiem,kas ko mēģina un izdara!
Pāvel.
Tie nav vienkārši skrējieni! Prokopčuka nespētu 24h izturēt tādus apstākļus. Domāju arī tev tas nav pa spēkam.
Kalnu ultramaratons nav vienkārši ultramaratons + kalns.
Tas ir kalns + ultramaratons.
Kad tu kādreiz dzīvē aizbrauksi padzīvoties pa kalniem tu sapratīsi atširību.
es gaju sogad TMB kajam un vienu ritu ” uzgaju” virsuu skrejiejiem:)))) saskaitiju kadus 10 latviesus skrienam man garaam)))))))))))))))))) biju parsteigta nezinaju ka kads no lv vispar skrien. nostaveju takas malaa 3 stundas kamer viss bars paskreja garam. tres belle:)))
Ilze, bet tā taču zināma lieta. TMB = Taka Mūsu Bizotājiem :)))
Ir vēl kāds līdzīga rakstura pasākums turpat tuvumā, reklāmas plakātu pamanīju kalnu būdā pie Monte Rosas:
http://www.tordesgeants.it/en
uz šo vēl var paspēt! ;-))
Vēl arī kaut kas vieglāks: http://www.sportdimontagna.com/skyrunning/international-bettelmat-skyrace-2013-riale-vb
Paspēt nevar gan, jo ir arī jāpiesakās.
Mjā, Tor des Geants pieteikšanās procedūras jau pirms pusgada (februārī) bija jāveic. Bez tam, tur ir vairākus simtus gara ‘waiting list’..
Bet tā jau vērtīgs pasākums laikam – ja reiz finišs tajā arī ļauj kvalificēties kā PTL komandas vadošajam spēkam.
Latvieši sarakstos nav manāmi. Kaut kā visi nofiksējušies uz Monblānu, piemirstot citus gigantus :)
International Bettelmatt Sky Race jau noticis 21. jūlijā, nākamgada datums nav zināms – bet varam palaikam iemest aci http://www.formazzaevent.com/international-bettelmatt-sky-race.html.
Atzīšos, nekļuva skaidrs, kur precīzi tas ir; acīmredzot, Formazza apkārtnē.
Ja prot vācu valodu,var palasīties Ērika Tuerlinga 2011. un 2012.g. aprakstus par Tor des Geants./http://tuerlings.de/ Arī foto labi labie.
Šis vīrs man nedaudz zināms-pērn skrēju 85 km viņa organizētajos mačos Keufelskopfā./http://www.tuerlings.de/kut/
Taisnība, biju aizmāršīgs un palaidu garām Ulda Kirtovska sasniegumu pērn, finišējot TDS un iegūstot iekārojamās vestītes no trim Monblāna distancēm. Viņdien Vecāķu skrējienā sastapu Uldi un dzirdēju frāzi, ka tagad ir jātaisa komanda PTL. Šogad Esam tikuši pie vēl diviem finišētājiem visās trijās skrienamajās distancēs – Gatis Višņemvskis un mūsu pašu Dima.h2o. Jāsaka, ka būtu pieklājīgi un taisnīgi, ja viņi visi trīs sanāktu kopā un vienotos par kopēju Latvijas debiju PTL jaukumos ;) Dima bija dzirdējisno pirmavotiem, ka grieķu Spartathlon (finišē katrs piektais un tika pat piesaukts Vecāķu pludmales skrējienā) nobāl PTL varenībai pie kājām, tamdēļ pašam diezgan skaidrs, kurš būs starterītis saldajam ēdienam ;)
Ir vēl dažas atziņas no šī gada Monblāna, piemēram, tikai atrodoties TDS trasē, sapratu, ka Sur les Traces des Ducs de Savoie nozīmē pastaigu takas nosaukumu. Vienkārši
Tā kā tuvākajā laikā pats neplānoju rakstīt par šī gada mūsējo sniegumu Monblāna pļāvās, tad kopsavilkumam gribu izteikt atzinību par latviešu sniegumu. Šis gads pārspēja visus iepriekšējos kopā, kaut skaitliski mūsējo bija pat nedaudz mazāk kā pērn, kad varēja būt lielākais dalībnieku rekords, par ko jāizsaka pateicība izlozei.
Uz pjedestāla trīs latvieši – Alma Vītola, Artūrs Vadzis un Mārtiņš Zvīdriņš. Klātesošā publika, kas nav gluži garāmgājēji, bet savā sfērā zinātāji un lietpratēji, aplaudēja tikpat spēcīgi kā citām vecuma grupām. Viņi saprot, ko nozīmē finišs jaunības gados, kad vairums skrējēju piedalās daudzreiz īsākās sacensībās. Trail Running pasaulē noteicošā ir pieredze, taču arī jaunatnē ir spēks. Artūrs laboja Latvijas rekordu UTMB distancē, kas man personīgi ir lielākais prieks aizvadītajā nedēļā.
TDS un CCC distancēs Latvija tika pie vietām pirmajā 50-niekā, par ko parūpējās Laimonis Skadiņš un Jānis Višķers. Čingons no Babītes parādīja izcilu sniegumu, jo tāpat kā Artūrs laboja Latvijas rekordu TDS distancē. Tikmēr CCC rekords joprojām paliek olimpieša Igora Kazakēviča īpašumā.
UTMB distancē līdz šim mums bija seši finišētāji, tagad esam skaitu dubultojuši līdz 11. Dace Linde parūpējās, lai arī sievietēm finišētāju skaits divkāršotos, taču vārds joprojām ir nemainīgs – Dace ;)
Iepriekš jau minēju, ka organizatori saskaitījuši aptuveni tūkstoti trail-running ekspertus starp 6000 dalībnieku. Sanāk viena sestdaļa. Ja sadalām visas trīs distances pa dzimumiem un no katras izrēķinām sesto daļu, tad redzam vēl vairākus vārdus, kurus varam izcelt par sniegumu aizvadītajā nedēļā.
Prieks arī par salīdzinoši lielo procentuālo finišētāju skaitu starp mūsu skrējējiem, jo kopā uz visiem skrējējiem izstājāmies pavisam maz. Latvieši iet līdz galam un neprot apstāties.
Ko tālāk? Pērn bija pirmā klases mazā kalnu ekskursija uz Prāgu, pavisam drīz oktobra sākumā sekos otrā uz Karēliju. Ir doma par nākamo tuvējo izbraukumu pēc utmb punktu ražas nākamvasar Zemo Tatru virzienā..
Protams, Sigulda. Protams, nebeidzamie sapņi baltā Kalna virzienā
Zini Matīss, man tas Tor des Geants, kurš te iepriekš pieminēts, liekas nedauz varenāks (varbūt šeit smagi kļūdos) un daudz vilinošāks (šis ir subjektīvi un noteikti nekļūdos) par PTL.
UTMB 50nieks vēl nav iekarots.
Tor des Geants (http://www.tordesgeants.it/en )ir etapu skrējiens. Un dalības maksa paliela – 400 EUR.
Nav etapu skrējiens. Viss vienā gabalā.
2012. gadā bija 7 etapi. Tad šogad ir izmaiņas.
Tie nav 7 etapi, bet bāzes, kur var atpūsties, pagulēt utt. Ja ir iekšā, var visu skriet vienā piegājienā.
O.K. Paldies,sapratu. :)
Ja ir kādam āķis lūpā par šo gigantu skrējienu,varbūt varam ko arī sadomāt perspektīvā.
A.Krupicka ir sarakstījis, kā šim gāja (un beigās negāja) UTMB http://blog.ultimatedirection.com/utmb-2013/
http://www.gandrs.lv/zinas/daces-lindes-stasts-par-dalibu-168km-garaja-ultra-trail-du-mont-blanc-skrejiena/
Gandrīz liekams blogu sadaļā ;)
Apskatīju statistiku, šogad trijās skrienamajās distancēs abos dzimumos finišēja tuvu 2/3. PTL puse. Latviešiem statistika krietni labāka – virs 90%