Renārs Roze atbildDomājot par kvalitatīvu miegu, pats galvenais ir jāatceras, ka miegs ir galvenā atjaunošanās procesa sastāvdaļa, kuru aizstāt nespēj nekādi citi atjaunošanās paņēmieni. Līdz ar to pietiekams miegs ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem sekmīgam treniņu procesam ilgtermiņā.
Parasti rekomendējamais miega daudzums ir 7-9 stundas jeb 5-6 miega cikli, bet, protams, katrs ir individuāls un viens var justies izgulējies pēc sešu stundu miega, bet citam arī ar deviņām stundām var būt par maz, tāpēc viennozīmīgi teikt, ka astoņas stundas miega būtu ideālais variants, nevar. Taču, treniņu slodzēm pieaugot, visticamāk organisms pats signalizēs, ka tas nejūtas pilnībā atpūties, un kaut arī tam par iemeslu var būt pārāk straujš treniņu apjoma un/vai intensitātes pieaugums, tomēr tikpat labi tas var būt signāls, ka organisms vienkārši prasa vairāk miega, un ar līdz šim ierasto miega daudzumu ir par maz.
Taču, manuprāt, vēl svarīgāk par to, vai labāk gulēt tieši septiņas, astoņas vai deviņas stundas, ir maksimāla izvairīšanās no regulāras neizgulēšanās – mācīšanās vai strādāšana pa naktīm, nakts izklaides, vakari pie datora vai TV, kas ievelkas līdz vēlai naktij – tas viss atņem stundas no miega. Neizgulējies cilvēks ir noguris gan fiziski, gan garīgi, kas nozīmē, ka skriešana pēc negulētām naktīm būs papildus slodze jau tā sagurušam organismam. Līdz ar to pēc šādām negulētām naktīm noteikti būtu jāizvairās no intensīviem treniņiem, bet, ja nākamajā rītā ir paredzētas sacensības, tad noteikti jāņem vērā, ka rezultāts ne tuvu nebūs tāds, uz kuru būtu spējīgs atpūties organisms, un šādā variantā varbūt pat labākais variants būtu no startēšanas atteikties vispār.
km 
-
Piekrītu par miega bada neiekrāšanu.
Bet pievienojos arī dr.Marutas Noveičukas viedoklim par to, ka nav svarīgi cik tu guli, bet svarīgi, kad tu guli. Un tur bija fiška, ka jāiet gulēt “ar vistām”, t.i. stipri laicīgi, jo no 21-1 naktī bija laikam tās stundas, kad organismā visi procesi atjaunojas.
Diemžēl nesanāk.
Pēc kuras laika zonas?
Pēdējā slodzes testā daktere man teica, ka kardigrammā redzams hronisks miega bads. Tas bija pirms gada un solījos laboties. Nez vai ir sanācis, taču zinu, ka pēdējā nakts pirms sacensībām ir norakstāma. Tad jau vieglāk ir domāt par miegu nedēļas garumā vai pat ilgāk. Protams, nedzīvojam ideālajā pasaulē un regulāri grēkojam pret sevi
Vistas iet gulēt līdz ar Sauli, tikko paliek tumšs.
Cik atceros – pat ātrāk, reālu tumsu negaidot. Pēc 19:00 vasaras vakaros vēl gaišs, bet [vismaz manos kādreizējos laukos] vistas bija jau iekārtojušās naktsguļai.
Tā arī ir, Anduli! Uz Panorāmas laiku jau noteikti laktās :)
Man domāt, pat jogas neguļ laktās, bet jūs te skrējējus sūtat :D [laikam jāpriecājas, ka tikai gulēt, ne dēt :D]
Es šo Noveičukas teoriju attīstīju nedaudz tālāk.
Pieņemot, ka organisms tiešām konkrētos laikos veic noteiktus procesus.(aktīvāk, neaktīvāk vai nemaz sintezē kādas sev vien zināmas vielas – veicot resusrsu atjaunošanu). Kā jau te minēja Uģis – tas, ka cilvēki dzīvo arī citās laika zonās un var pārvietoties starp tām, apgāž šo teoriju.
Tas cikos ir labākais laiks ir atkarīgs no ieraduma(pieraduma vai varbūt to var saukt par dienas ciklu).
Jo maz ticams ka organisms neveiks kaut kādu procesu vispār – drīzāk tas vai nu to veiks ilgāku laika posmu, vai, ticamāk, ka tas tiks veikts citā laikā.
in, mēs te maķenīt alegorijās iebraucām :) Karoče – kā Ugunrēgs beidzas, tā visi pa gultām!
Paldies ne tikai Renāram, bet arī jautājuma autoram. Tā kā jau sen zināmas lietas un tomēr tik grūti ievērot. Toties kad nu ir atgādināts, saprotu savas nevarēšanas/ nekānegribēšanas iemeslu. Vairumā gadījumu es tikai dodos garajā skrējienā, kad būtu jau trešo sapņa sēriju jāskatās savā laktiņā. Un tad brīnos, ka nekam nav vairs spēka. Pēdējais laiks laboties un pārkārtot dienas režīmu.
iesaku palietot kādu no “miega programmām” kas pieejamas viedtālruņiem, ja vien nav bailes par elektromagnētisko aparātiņa ietekmi, tad regulāra miega uzskaite palīdz tās stundas “turēt rāmjos”, dod iespēju analizēt pašsajūtu un rezultātus. Īpaši, ja programmu lieto ilgtermiņā, uzkrājas garāka statistika. Ja neko vairāk, tad var redzēt galveno – vai beidzamajā laikā miegam atvēlētais laiks sarucis, vai izdevies to pagarināt.
Pats lietoju Sleep Cycle.
Kā arī tā paša izstrādātāja Heart Rate un Stress Check. Beidzamie labi parāda sakarību ar miegu – ja esmu labi izgulējies, mostos par ar pulsu 48, ja ne tik – būs virs 50. Stress Check reizēm izmet paaugstinātu stresu, ja ir bijusi pārpūle treniņos, vai arī pie neizgulēšanās (arī abi kopā, gadās)
Ir vērts sev pasekot, pavasarī sapratu, ka saforsējot darbus, treniņus, negulēšanu un sacensības, var dabūt veģ.distonijai raksturīgus simptomus, kas var nojaukt treniņu ritmu uz pāris nedēļām.
Paldies, lielisks raksts. Nu, es domāju, ka, nodarbojoties ar jebkuru sporta veidu, tomēr ir daudz maz normāli jāguļ. OK, mūsdienu dzīves ritmā ne vienmēr sanāk pagulēt tās 8 stundas, bet ja ir neizgulēšanās tendence, ja tev ļoti patīk tusēties klubā visu nakti, skatīties filmas līdz naktij vai piedalīties ielu kautiņos, tad nebrīnies, ka progress būs minimāls, ja vispār būs. Un jā, ja tu pat nespēj sevi disciplinēt vakarā pirms sacensībām motivēt aiziet laicīgi un izgulēties, tad… kāda jēga vispār tērēt savu laiku un naudu sacensībām?