20.jūlijā Viļņa iekrāsojās dzeltena, jo VSK Noskrien klasesbiedri bija ieradušies līdz šim vērienīgākajā kluba klases ekskursijā ārvalstīs – vairāk kā 60 skrējēji, viņu ģimenes locekļi un līdzjutēji. Kaut ko līdzīgu bija pieredzējuši vien igauņi pašu rīkotajā 12h Vecgada skrējienā “Dream of the Final Night”, kad pie ziemeļu kaimiņiem ieradās nedaudz vairāk kā 40 ekskursantu. Igauņi to nav aizmirsuši, un to apstiprina vienīgā Viļņā sastaptā igauņa teiktais: “Marta, you did it again…” (tulk. – Marta, Tu izdarīji to vēlreiz…).
Izbraukšana notika jau 19.jūlijā, jo starts nākamajā rītā agri – plkst. 7:00. Jāpaspēj taču kājām pieveikt 100km un atgriezties tajā pašā vietā, kur sāksim! Ātrākie skrējēji tiks galā normālas darba dienas laikā, prātīgākie – paliks arī uz virsstundām. Piektdienā vēl jāpaspēj izņemt dalībnieku numurus, kā arī parakstīties par to, ka paši par sevi uzņemamies atbildību un ka neviens mūs nav piespiedis piedalīties. Process tiek uztverts ar pilnu nopietnību. Mūsu ātrākās 5x20km stafetes puiši – Artūrs, Uldis un Ainārs – spriež, cik patiesi ir apgalvojumi, par kuriem viņiem jāparakstās.
Skaidrs, ka tik lielu klasi noķert vienā fotogrāfijā ir grūti, tāpēc jātaisa vairākas kopbildes. Nu jau par tradīciju kļuvusi fotografēšanās ar govi pie ēkas, kur saņēmām sacensību numurus. Te arī pirmā kopbilde… kur tomēr neesam visi.
Pēc tam iekārtojamies viesnīcā un gatavojamies nākamajai dienai. Cits to dara lasot grāmatu, citam vajadzīgi padomi no pieredzējušākiem skrējējiem, vēl kāds, traukiem šķindot, hosteļa virtuvīte mizo kartupeļus un vāra zupu, bet citi tikmēr iepazīst Viļņu. Daži mūsu puiši pirms pasta party nolēmuši kārtīgāk izlocīt kājas koptreniņā. Tiek iestudēta arī uzvaras deja rītdienai. Artūrs, Uldis, Pēteris, Miķelis un Kristaps.
Nākamajā rītā darba pilnas rokas. Laicīgi jāceļās, lai paspētu paēst, sakārtot mantas, saģērbties, iesildīties, uztaisīt kopbildi. Nedaudz pēc plkst. 6:00 esam klāt Vingis parkā. Katram dalībniekam tiek iedalīta vieta uz galda, kur salikt savus ēdienus un dzērienus, lai ēšanas un dzeršanas sacensības ar fizkultūras elementiem varētu sākties. Palīdzīgu roku sniedz gan līdzjutēji, gan stafetes dalībnieki, kuri savus posmus skries krietni vēlākā stundā. Ar mazu nokavēšanos tiek dots starts, un jautrība var sākties. Pa priekšu aizskrien leišu 10x10km stafetes dalībnieki, kuriem seko 5x20km stafetes skrējēji un 100km distances dalībnieki.
Sajūta ir kā koptreniņā, un nereti aizmirstas domas par sevi un savu pašsajūtu, jo apkārt norisinās tik daudz notikumu – jūtam līdzi mūsu stafetes komandām un ik pa laikam tik redzam, kā nomainās stafetes posmi, tāpat atbalstām brašos 100km skrējējus, skaitām, cik reižu garām paskrējis lietuvietis Gediminas, lai pietuvotos jaunajam Lietuvas rekordam 100km distancē, kas viņu sagaidīja finišā, bet, protams, vairāk mūs interesē, kā Latvijas čempionāta 100km distancē goda pjedestālu sadalīs mūsu puiši. Ar meitenēm vieglāk – viņas ir 3 un visām pietiks vietas uz pjedestāla, atliek vien finišēt.
Miķelim un Aināram vēl jāpaciešas līdz saviem startiem, jo trasē šobrīd pirmie stafetes posmi. Grūti gan ir stāvēt un skatīties!
Puiši visas dienas laikā ļoti rūpējās par to, lai meitenēm trasē būtu kompānija. Starp diviem Jāņiem skrien Marta, bet Sanitu viņas stafetes posmā uzmundrina Andulis.
Tikmēr tempa turētāji uz 10h29min – Imants un Matīss – pamazām izlaiž spārnus un uzstāda sev race pace, lai finišētu noteiktajā laikā. Tomēr sanāca finišēt nedaudz ātrāk. Bet viņu kompāniju un TT pakalpojumus pa ceļam izmantoja daudzi skrējēji.
Ēšanas un dzeršanas sacensības rit pilnā sparā – ik pēc 2km apļa atkal klāt ir bagātīgi piekrautie galdi ar visādiem labumiem. Kamēr Aivars malko savu superdziru, Arturs jeb dot jau ieņēmis zemo startu, lai pēc iespējas ātrāk noskrietu nākamo apli, kura finišs būs pie šiem pašiem galdiem. Un tā visu dienu. Izklausās tak labi, ne?
Kamēr simtnieki tikai iesildās garām jo garām izklaidēm, Vingis parka trasē ik pa laikam garām nozib kāds stafetes skrējējs. Skat, tur aizlido Babītes Čingons! Tur jau nomainās stafetes posms – Sanita beidz, un Ingrīda sāk! Bet redz kur garām aizvico smaidīgs Māris!
Līdzjutējiem gan daudz darba! Kamēr fizkultūrieši skrien un smaida, viņiem jāpaspēj visus uzmundrināt, sakārtot galdu, sataisīt ēdamo un dzeramo, dažkārt jāpamasē kājas vai jāiestumj kāds iestrēdzis skrējēja motors! Inga ir uzdevumu augstumos – kaut gan tūlīt būs jāapkalpo Artūrs, viens uzmundrinošs smaids un aplausi tiek arī garām lidojošajai Lindai.
Pirmie pie medaļām un kausa tiek stafetes skrējēji – Artūrs, Kristaps, Āris, Ainārs un Uldis ir labākā un ātrākā 5x20km stafetes komanda! Puiši godam nopelnījuši saulē mirdzošo kausu, finišējot 6 stundās un 58 minūtēs.
Stafetes komandu finišs nozīmē lielāku atbalstu simtniekiem, kuri tiek aptekalēti un apkalpoti līdz pēdējam finišam. Savus kvēlākos līdzjutējus zina arī Gatis un Rihards, un bez viņu dāmām puišu sniegums noteikti nebūtu tik lielisks!
Agrā pēcpusdienā ar nepacietību un ovācijām finišā tiek gaidīti Latvijas čempionāta 100km skriešanā godalgotie puiši! Visiem trim fantastisks sniegums, jo finišēts ātrāk par 8 stundām. Otro gadu pēc kārtas čempionātā triumfē Jānis jeb Dzo, otrā vieta Valdim, bet trešais – Gunārs. Visiem trim laboti personīgie rekordi.
Papildinājumu dienas izklaides programmā bija sagādājuši arī laikapstākļi. Jautrību sagādāja divas lietusgāzes, no kurām otrā atnāca ar pamatīgu vēju, kurš pa gaisu aizpūta piepūšamo finiša arku. Tā, savukārt, pa ceļam noslaucīja galdus, krēslus un citas mantas. Kamēr līdzjutēji un finišētāji nedaudz draudzīgākā gaisotnē glābj sacensību teltis no aizpūšanas, tikmēr Aivars dodas kārtējā aplī.
Dienas otrajā pusē mūsejie simtnieki finišā iebira viens pēc otra, un secība jau vairs nav svarīga – puse no skrējējiem bija debitanti vai pirmo reizi finišēja 100km distanci pēc kāda ne tik veiksmīga mēģinājuma. Visi finišētāji izpelnījās skaļus aplausus un prieks plūda pāri Vingis parka estrādes malām. Pirmo reizi 100km gludo distanci finišē arī šie trīs Jāņi.
Ar pamatīgu traci distances pēdējos metrus pieveica arī tempa turētāji uz 10h 29minūtēm – Imants un Matīss. Uzdevums izpildīts, Ņergas!
Šī trijotne arī svin savus pirmos 100km gludās distances finišus – Romualds un Rihards, kuri savus pirmos maratonus veikuši vien šogad, kā arī mūsu leģendārais Didzis, kurš pēc 2 gadu pārtraukuma atgriezās Lietuvā, lai vēlreiz mēģinātu pieveikt maģisko distanci. Un šoreiz veiksmīgi!
Aivaram ceļš līdz nonākšanai 100km distances dalībnieku sarakstā bija šaubām pilns, taču šeit viņš ir, un 100km jau ir aiz muguras!
Kausus par finišiem saņem arī Mārtiņš, Arne un Uldis. Ja Arne šajā brīdī savā kontā piepulcina jau divpadsmito simtnieku, tad Uldim un Mārtiņam pirmās šāda veida sacensības, kas bez steigas arī tika pieveiktas.
Finišu sasniedza arī visas trīs meitenes, līdz ar to Latvijas čempionāta 100km skriešanā dāmu pjedestāls nokomplektēts – uzvara Martai, otra uzvara Jekaterinai, bet trešā uzvara Evijai! Ja šādi var smaidīt pēc 100km pieveikšanas, tad 100km vajadzētu skriet biežāk!
100km finišs ir kopīgs prieks gan pašiem skrējējiem, gan līdzjutējiem, gan tempa turētājiem! Tas ir brīdis, kad par cita uzvaru vari priecāties kā par savējo! Finišā sagaidīts arī Andulis un Dzintars, kuriem pirmais simtnieka finišs viņu mūžā.
Beidzamais Vingis parkā veicamais uzdevums bija sakrāmēt uz pjedestāliem Latvijas čempionāta medaļniekus. Fona baneri nācās turēt pašiem, bet neesošo pjedestāla pakāpienu situāciju atrisināja tas, ka godalgotie trijnieki vietas savā starpā bija sadalījuši pēc augumiem – garākajiem pirmā, otriem garākajiem otrā, trešiem garākajiem trešā vieta.
Pēc kārtīgas fizkultūras nodarbības visi bija nopelnījuši kārtīgu kaloriju uzņemšanas vingrinājumu. Pie piekrautajiem galdiem hostelī kausi un glāzes šķindēja līdz pat vēlai naktij. Kaut gan nākamajā rītā skats gaiteņos atgādināja palēninātu filmu, tomēr gribasspēka rezerves pa nakti bija piepildījušās līdz augšai, tāpēc Viļņas koptreniņš 21.jūlija rītā kļuva par apmeklētāko kluba koptreniņu ārvalstīs.
Komandā ir spēks! Otrā klases ekskursija ir sekmīgi noslēgusies ar visu dalībnieku pārcelšanu nākamajā klasē. Tiekamies nākamajā klases ekskursijā uz gadumijas svinībām Igaunijā!
Lepojos, ka starp fantastiski stiprajiem,apbrīnojami neatlaidīgajiem puišiem un meitenēm ir arī mans Motivators! Ir uz ko skatīties un tiekties!
Jaunus panākumus visiem! Jūs Visi esat super!
Nu ko, pie šī jautājuma jāsāk piedomāt! :) Un ir no kā ņemt piemēru (us)…
to Rainers. Klases ekskursiju uz Daugavpili 2014.gadā:))))
Super, prieks par visiem, malači!
Uldis izskatās visprofesionālākais dejotājs. :)
Hei, ar jums bija forši :) Paldies visiem par milzu pacietību autobusā – Alise sūta visiem čau,čau! ;)
Aivaram meitenes piestāv ;)
Super!Prieks par Jums! Lieliska motivācija pamazām virzīties uz priekšu :)!
Prieks par noskrieniešiem, malači,super iedvesmojošs raksts.:)
+1 Lindams komentāram :)))
Prieks par visiem-sakārojās to izdarīt vēlreiz :)
Super, malači!!
Uzrakstīts tik jautrā vieglā stilā, ka tie 100km liekas katram pavicami :)
some day :)
btw,
būtu dikti interesanti un jauki,
ja arī kads no 100nieka pieveicējiem uzrakstītu par gatavošanos šīm sacensībām un trasē piedzīvoto :)
paldies!
bro, man šķiet, ka top jau tāds – bija tāda kā intervija, kur vajadzēja atbildēt par to slinkošanu pirms sacensībām un tā :)
Aivars gan ir ultraruncis:)
Skaisti – ja mākonim ir zelta maliņa, brīnišķīgi – ja ultra nav tikai skriešana! :)
Baudāmākais no maniem skrejieniem mūžā,, plaša sajutu gamma, paldies visiem atbalstītājiem!
Uzrakstīts tik labi, ka tie 100km liekas katram pieveicami :D Man pat sakārojās tos noskriet :D
Pēc bildēm izskatās, ka tāds atpūtas brauciens vien bijis ;)
Malači!
Liels prieks par jums visiem!Es gan nespēju ne uz ko tādu saņemties.
Prieks par visiem! Ja pēc 100km noskriešanas var tā priecāties un smaidīt, tad tak to vajag darīt! :)
Izliku iespaidus: http://pastaigas.lv/?p=248
MAFFIJAI jāiet tālāk- jārīko klases ekskursija uz 24 stundu skrējienu 2013 gadā, Čehijā? :-)
Ja domāts pasākums Kladno – tad laikam tomēr 2014. gadā ;) Šogad tikko jau bijis, nedēļu pēc Viļņas.
Bet ideja jauka :) Vienīgi, tad nu Audzinātājai jāņem Treneris palīgā un pa abiem jāsāk Klasi sagatavot jau laicīgi, šādu skrējienu ņemt uz entuziasmu vien nebūtu labi..
Nākamgad lielākais LV simtnieka kārotāju pieplūdums būs, acīmredzot, Daugavpilī 31. augustā. Ja čehi savu 24h+48h turpinās rīkot jūlija beigās..
Kladno ? Varētu būt labs izaicinājums .Domāju,ka 2014-jā 24 h skrējiens būs mans galvenais mērķis.LĒNĪTĒM,LĒNĪTĒM un ILGI,ILGI. Būtu jauki,ja uz šo vai ko līdzīgu organizētos NOSKRIENIEŠU ekskursija. NOSKRIEN ! :)
Man domāt, ka 24 pasākums Čehijā būs tikai PČ, kur piedalās tikai nacionālās izlases, bet ultramaratonu kalendārā lapā ir pietiekami daudz šādu skrējienu.
P.S. pēc Viļņas āķis lūpā jau ir daudziem, un sāk likties, ka 100km tāds pagarāks maratons vien ir, bet 24h tomēr nav tas pats, kas 100km …, trakot nevajag (var jau protams arī nosoļot distanci, bet tas tomēr nav tas …:))
Nevaru saprast, cik ir jatrenējas, lai noskrietu 24H bez plīsieniem un traumām.
Nebūtu slikti, ja padalītos ar pieredzi kāds, kas gatavojies konkrēti 24h sacensībām – Vilnis, piemēram. Šķiet, ka pēdējais 24h viņam sanāca ar ļoti labu rezultātu, bez plīsieniem un traumām.
Guncha, vai ir kāda neoficiāla info par nākamā gada PČ 24 h? Tas būs pie čehiem? Ja tā, tad atvainojos par gaisa jaukšanu :)
Pagaidām info par 24H čempionātu ir neoficiāla, pēdējā laikā IAU izskatās, ka ir nopietnas problēmas ar sponsoru piesaistīšanu.
Par gatavošanos 24h: no sava vienīgā 24h skrējiena pieredzes…kā gatavoties, lai nebūtu lūziena?.. nav ne jausmas (pēdējos 2 mēnešus pirms 24H skrēju ap 600km mēnesī, tas nelīdzēja, ja nebūtu trauma līdz 200km būtu novilcis, bet vairāk gan laikam nē), bet grūtākais vismaz man bija cīņa ar miegu, kas nāca komplektā ar psiholoģisko nogurumu un cik redzēju, vienīgais, kas nezināja, kas ir nogurums bija Mortons(2012.gada čempions), pārējie vairāk vai mazāk ņēma gan pauzes, gan “masējās”. Šeit laikam vairāk nekā citās ultra distancēs jāpiedomā pie optimāla atpūtas paužu grafika un ēšanas.
Nedomāju,ka Kladno varētu būt PČ 24 h,jo tas ir SRI CHINMOY – MARATHON TEAM sērijas pasākums(tie notiek ap 70 valstīm) ,bet kas zin,jo šogad tur notika Čehijas čempis šķiet.Ir arī Ukrainā šāda tipa pasākumi,ja kādam interesē,tad var papētīt – http://www.races.org.ua
Piedzīvojumu mačos ar miegu cīnījāmies, uzēdot citronu. Tīru, bez cukura. Garšīgi un acis atveras :)
Par to, vai Sri Chinmoy Marathon Team ir ļauts organizēt PČ, neesmu aizdomājies/papētījis; interesants jautājums.. Nacionālos čempionātus tiešām taisa, dažu labu. Šogad 31. martā tas 100 km pasākums, kurā maffija skrēja, bija Apvienotās Karalistes čempionāts – un arī SCMT organizēts.
Izskatās, Didzim taisnība, parasti IAU pasaules čempionātus rīko citi. Neatradu, ka SCMT būtu to darījuši, vismaz 24 h gadījumā.
Taisnības labad jāpiebilst, ka vismaz vienu PČ ir gan sarīkojuši! Vēl daudz trakākā distancē, un pirms ceturtdaļgadsimta. Laikam jau izņēmums.
http://us.srichinmoyraces.org/archives/1988/ultra-trio/Campbell-article
P.S. Vispār, tas viņu “Self Transcendence” ļoti atgādina “galvenais ir noskriet” :)
Paskatījos vairāk to – Sri Chinmoy / Marathon Team.Un sapratu,ka viņu devīze ir stipri līdzīga – “GALVENAIS ir NOSKRIET”.”Uzvari sevi,tu būsi tik laimīgs,apmierināts un lepns,ka tev nebūs vēlme uzvarēt citus.”
Par PČ 24h Čehijā (it kā aprīlī) man Andris Dudels ieminējās, vietu gan nezinu.
P.S. Galvenais 24h skrējienā ir tiesneša signālu par sacensību beigām sagaidīt distancē nākamajā dienā…(teorētiski jau skaitīsies noskrējis diennakti arī ja būsi skrējis ar mazāk stundas).
Lēni gan tapa, bet nu – var uz 12 minūtēm atgriezties tur – Viļņā..
Vai, kas nebija – paskatīt ‘dzīvajā’ :)
http://www.youtube.com/watch?v=8Nm5798JVok
Paldies par video, dikti smukiņš ;)