81. Vīlandes ezera lielais skrējiens

Agrs sestdienas rīts. Tiek izlikts karogs pie mājas. Paņemta soma un brauciens uz Vīlandi var sākties. Juglas Staoil tiek sagaidīts auto, kur jau līksmi iekšā sēž Kampars un Co. Pie Vaidavas tiek uzņemts vēl viens pasažieris un tagad gan aidā prom. Tad Valmieras aplis, Rūjiena, Latvijas/Igaunijas robeža un esam klāt.

Netālu no starta vietas atstājam auto, kā izrādās blakus OreMan un Minikin auto. Tad nu visi kolektīvi dodamies uz stadionu izņemt numurus. Garām baznīcai, pa trepītēm lejā, iekšā un tad cauri stadionam līdz veiksmīgi atrodam reģistrācijas teltis. Katrs tiekam pie savas aploksnes, numura un čipa. Atapakļ ceļā uz mašīnu satieku Didzi. Šie (Didzi ar Ingu) no Valmieras atbraukuši diezgan agri un veiksmīgi iekārtojušies pļavā pie paša starta. Vēl atliek skrienamo drēbju pārvilkšana, iesildīšanās, mantu atstāšana un sava starta koridora atrašana.

Kolm, kaks, üks. Algus. Orķestris sāk spēlēt. Un viss pūlis sāk lēnām, bet mērķtiecīgi kustēties uz priekšu pretī saviem 12km. Startā klans ved nedaudz augšup. Katrs skrien kā var un pa kurieni var. Asfalta ceļš beidzas. Tālāk jau daudz slīpāks kalniņš pilns ar atbalstītājiem. Skrējēji kā gara čūska viens aiz otra cenšas tikt augšā. Kurš ar lielāku līkumu pa zālīti, kurš pa taisno pa dubļainu taku. Kājas jau nedaudz slīd, bet tas piederas pie lietas. Ceļš sadalās vieni aizskrien tālāk pa pilsētu caur pagalmiem, citi turpina tālāk ceļu pa meža taciņām. Mans ceļš ved pa taciņām. Taciņas iet līkloči iekļaujot gan mazāku, gan lielākus kalnus. Brīžiem izdodas atrast taisnāko taku, lai nebūtu jāskrien lejā, augšā. Te pie viena pieminekļa nākas sabremzēties, jo citi skrējēji nogriežas un izvēlas taisnāko ceļu pāri pļavai. Es pakaļ. Skatam paveras šoseja, pa kuru braucām šurp. Tāpat parādās arī tie, kuri skrēja caur pagalmiem. Neliels tiltiņš, dzeršanas punkts un sākas pats labākais – dubļainais posms. Kilometru atzīmes rāda vēl palikusi puse. Paskatos pulkstenī un secinu, ka pirmie jau finišē.

Tālāk trase ved cauri nelielai koku birzītei, pa mīkstu segumu. Pāris Siguldas maratona cienīgas dubļainas nogāzes caur krūmiem. Ar slaidu lēcienu pāri upītei un tālāk atkal atpakaļ kalnā. Par kalnu gluži to nevarētu saukt, jo sekoja skrējiens pa ganību lauku. Kur ne tikai bija nedaudz nelīdzens segums, bet bonusā nāca neliela izvairīšanās no zirgu mēsliem. Kā vēlāk noskaidrojās, tur esot arī ganījušies zirgi. Es neredzēju. Veiksmīgi pievarēts ganību lauks, tad vēl viena grava un jau skrienam pa grantētu ceļu, kad līdzjutēji bļauj dubļi, dubļi.

Uzarts melnzemes lauks, dubļi. Ir sajūta, ka skrien, pa kaut ko ļoti mīkstu atsperīgu. Kājas pašas lido uz priekšu. Palicis ir pavisam nedaudz – 3km. Man nez no kurienes sāk parādīties otrā elpa (skriešanā jaunatklājums). Tā pamazām tiek viens pēc otra apdzīti skrējēji. Nenoliegšu arī mani pamanās apdzīt. Asfalts un zinu, ka palikuši vēl 2km. Pa taciņu lejā, nedaudz pazaudēju līdzsvaru tāpēc nācās ar palēcieniem tikt lejā, jo nedaudz slīdēja. Runājoties ar pārējiem, šajā vietā bija iespējama arī atrakcija laipas komplektā ar dubļiem un ūdeni. Tādā gadījumā, ja pirms asfalta posma, būtu pagriezušies uz mazas taciņas. Pēdējie kilometri iet pa asfaltētu ceļu, tiek turpināti apdzīt daudzi skrējēji. Parādījies ir arī pretvējš, kurš cenšas kavēt manu nodomu ātrāk finišēt. Pēdējie vārti, pēdējā atzīme viens kilometrs. Pagrieziens starp mājām, skatam paveras starta vieta. Stadiona vārti. Stadiona mīkstais segums. Lielais pulkstenis. Finišs. Medaļa. Skrējiens apkārt Vīlandes ezeram ir beidzies. Mājupceļš.

VSK Noskrien ieguva 15 no 34 vietu starp komandām ar rezultātu 06:24:34

Rezultāti: http://www.sportinfo.ee/sportevent/task/results/id/751/lang/7/

Bildes: http://fotoalbum.ee/photos/Grotius/sets/975743/

Video: http://tv.delfi.ee/video/qxJERPNr/