24h stafete

18:00 – 20:00. Džo posms.

Startējām tieši 18:00 no Dzegužkalna – Buļļu un Dzegužu ielas stūra četru skrējēju (Dzo, saismologs, Allegro un LA) un velosipēdista (dot) sastāvā. Sākām iesildīšanās tempā ~7min/km. Pēc 1.2km pievienojās Lielkuilis. Pēc 1.8km Allegro un LA atvienojās, bijām iesildījušies un tempu palielinājām līdz ~4:45min/km. Brīžiem ieskrienoties pat līdz 4:35min/km sasniedzām Priedaines staciju, kur apgriezāmies un devāmies uz satikšanos ar topiņu. Pie Babītes stacijas (16.5km) seismologs atvadījās. Pie 17.4km pievienojās Chingons no Babites. Atlikušajā daļā sastāvs nemainījās, stafeti topiņam atdevām ar 1:40min handikapu. Kopējā noskrietā distance līdz stafetes nodošanai 23.9km. Bildes http://foto.inbox.lv/listesdzo/Noskrien-24h-2014

20:00 – 22:00. Topinja posms.

Kopumā otro posma no 20tiem līdz 22viem samērīju uz 20.45km.

http://skrienam.wordpress.com/2014/08/21/rekordnedela-ar-noslegumu-24h-stafete/

Stafetei pieslēdzāmies jau pirms vispār sākās kustība – atvēru visas saites, kur bija iespējams redzēt un sekot līdzi progresam, un veicot mājas soli ik pa brīdim iemetu acis cik tālu tad Dzo ir ticis no Dzegužkalna. Kādu laiku gps iekārta negribēja kustēt, bet tad pie Jūrmalas gatves beidzot parādījās. Tā ar nelieliem pārtraukumiem tā aizvirzījās līdz Priedaines stacijai un kad sasniedza Babīti bija skaidrs, ka jāsāk ģērbties. Skaidrs bija arī tas, ka jāieslēdz endomondo ar internetu telefonā, lai tiešsaistē varētu sekot arī tur. Saģērbāmies, piesēju balonus un, kad Dzo jau bija pie Liepezera, devāmies ārā sagaidīt skrējējus. Dzeramo gan aizmirsām. Drīz jau parādījās visa pasākuma vaininieks Dzo, kopā ar Chingonu, Pēteri, dot uz velosipēda un kā vēlāk noskaidroju – Karīnu; no otra gala pievienojās Dainis ‘Trakais’ Limanāns un Māris. Kopā tad bijām septiņi skrējēji un divi riteņbraucēji. Sasveicināšanās, aparatūras nodošana, kopbilde un sākam!

Pēc aptuveni kilometra mums pievienojās astotais skrējējs – Evita un griezāmies pa labi uz Buļļu ielas; pirms Pankokciema mūs atstāja Chingons ar Pēteri, Slokas iela un uz Dzirciema ielas mums pievienojās skrējējs ar segvārdu Kods, bet nedaudz vēlāk otrs brālis Gudēvics – Juris. Uz Kuldīgas ielas mūsu skrējēju grupiņu panāca Ainārs un kaut arī dot drīz atvienojās, tikuši pāri sliedēm mums pievienojās Lāsma, kurai nākamajā dienā paredzēts vadīt pašai savu stafetes posmu. Ceļu turpinājām apkārt Zolitūdei gar sliedēm – tām pašām, kurām Dzo ikdienā skrien pa otru pusi – pazīstamo rajonu viņš nekavējās izmantot un atstāja mūsu kompāniju. Turpinājumā mums pievienojās july ar kungu un kādu laiku skrējēju skaits vairs nemainījās. Līdz ar Dzo atvienošanos temps jūtami samazinājās un jau pietuvojās plānotajam 6min/km.

Apskrējuši apkārt Zolitūdei, turpinājām ar Šampētera iekarošanu; kad tas bija piebeigts, šķērsojām Lielirbes ielu un uzņēmām kursu uz Āgenskalnu, pa ceļam pievienojot pēdējo skrējēju IlzeFM. Trasi veidoju tā, lai vajadzības gadījumā būtu iespējams noīsināt kādu loku, ko vairāki skrējēji arī izmantoja. Nedaudz laternu apgaismoto Āgenskalna ielu, atsveicināšanās no Evitas, pēdējais loks ap Āgenskalna ielu un Kalnciema kvartāls sasniegts – finišs.

22:00 – 23:00. ArtūrsK posms.

Veikti 9,85 km nepilnā stundā. Ar visu bildēšanos sanāca iekļauties laikā un atgūt nedaudz iekavēto.

Par skrējējiem posmā man nav tev daudz ko stāstīt. Es, Signis, gincha, Aivars703, Ilze FM, sķiet ilZZuks un Trakais arī manam posmam pievienojās. Un tad vēl daži, kurus atradu pēc bildēm, noskrien.lv ierakstiem un endomondo – kasparsk, Voldžiks, girtkaz (par 80% pārliecināts), un vīrs VSK Noskrien kreklā, kuru nez kāpēc nespēju atcerēties, bet seja redzēta. Redz, ka tomēr gandrīz visus atradu.

https://aketlers.wordpress.com/2014/08/16/24h-stafetes-posmins/

Biju cerējis, ka dabūšu kādu posmu no 18:00 līdz 21:00. Tā kā neesmu rīdzinieks, tad vakara/nakts posmi nebija īsti priekš manis. Uz mirkli pat nodomāju, ka atteikšos no iedalītā posma, un pievienošos kādā citā posmā kompānijas pēc, bet nu kādu iedalīja, ar tādu arī bija jāstrādā.

Īpaši veiksmīgi man nebija sanācis arī ar starta un finiša zonu, jo tas bija vienā un tajā pašā vietā. Vismaz sākumā es to uztvēru kā lielu mīnusu. Savu trasi beigu beigās izveidoju diezgan veiksmīgi, cik nu tas bija iespējams. Apskatīju arī posmus pirms un pēc, kas man palīdzēja izvēlēties pareizāko virzienu.

Uz posma nomaiņas/satikšanās vietu biju ieradies krietni par agru. Teikšu godīgi, es pat sākumā domāju, ka neviens diži neieradīsies un posmu būs jāveic vienatnē. Es patiesībā biju jau tam diezgan gatavs. Biju pastaigājis pa trasi un visur citur apkārt, nedaudz vairāk iesildījies un pavingrojis līdz sāka parādīties pirmie kompanjoni skrējienā. Tad jau arī pamazām nāca tā pārliecība, ka viss būs labi. Tad jau arī sagaidījām, kad ierodas topinjs ar savu grupējumu. Daudzi no viņiem turpināja ceļu arī tālāk.

Šķiet, ka posmu uzsākām skriet astoņi cilvēki un pa ceļam vēl pārīti uzlasijām. Par pašu trasi nav diži ko stāstīt. Bija tikai pārītis pārsteigumu. Viens no tiem bija AB dambja posmā, kur, protams, viss jau bija sagatavots nākošās dienas uguņošanai. Lai cik arī dīvaini tas nebūtu, es to nebiju paredzējis. Mēs to vienkārši ignorējām un tā pat noskrējām paredzēto gabaliņu. Vēl viena forša vieta bija centrā – cilvēku drūzma. Nezinu kā citiem, bet man patika manevrēt starp cilvēkiem. Tā ir viena no lietām, kas man tiešām patīk, kad sanāk skriet Rīgas centrā dienas vidū. Un nē, man vēl nav sanācis nevienu nonest no kājām, vismaz pagaidām ne. Gaidīšu arī citu atsauksmes par tā saukto kultūras kilometru. Bija taču feini, vai ne?

Posmā pieveikti 9,85 km nepilnā stundā. Prieks par paveikto un par visiem, kas piedalijās no sākuma līdz beigām un vēl mazliet.

Mana diena ar savu posmu vēl nebeidzās. Patiesībā biju iecerējis skriet gandrīz līdz rītausmai (~5h). Nākošā posma sākumā pazaudēju stafetes balonu, ko pamanīju tikai krietni vēlāk. Pats posms man patika ar maršruta izvēli. Bija ļoti forši. Paldies par to. Posma beigās sāka sāpēt pleci un uzkāpt Dzegužkalnā arī nebija tas vieglākais darbs. Turpat arī sapratu, ka beigšu skriet stafetē un došos atpūsties. Nākamo posma sākumu noskrēju ar visiem kopā, bet Ķīpsalā nogriezu pa taisno uz Vantinieku. Mans individuālais posms līdz atpūtas vietai arī nebija tas vieglākais. Tā nu skrienot/soļojot tika pieveikti vēl pāris kilometru.

Esmu pat ļoti apmierināts ar saviem pieveiktajiem 27 km. Bija jau iecerēts krietni vairāk, bet ja ķermenis saka, ka nevajag, tad nevajag. Es teiktu, ka treniņa nolūkos tas bija pat ļoti labs gabaliņš, ko kādu laiku jau nebiju veicis. Prieks par visiem, kas veica kaut nelielu gabaliņu šajā interesantajā godināšanas stafetē.

23:00 – 24:00. Džo stafetes ceturtais posms. Atbildīgie ilZZuks un Trakais.

Noskrietā distance – 9.72 km. Starts mājīgajā Kalnciema kvartālā, finišs Iļģuciemā augstākajā punktā Dzegužkalnā – pilnīgā tumsā, kur nodevām tālāk stafeti dzinchathegreat un Artūro.

Ja iepriekšējais (atbildīgais – ArtūrsK) posms bija tāds kārtīgs pilsētnieks, kas vijās cauri ļaužu pilnajai Vecrīgai un garām Brīvības piemineklim, tad mūsu posms bija klusāks, tumšāks un mežonīgāks, izbaudījām Mārupītes tumšās taciņas, apskatījām Aivars703 slaveno balkoniņu, satikām daudz piektdienas vakara ballētājus Āgenskalna tirgus rajonā, kuri mūs neviltoti atbalstīja, viens pat 45 m skrēja līdzi ar alus bundžiņu – aicinājām turpināt un skriet līdzi uz Dzegužkalnu, bet viņš pieklājīgi atteicās. Posmu uzsākām 12 skrējēji (bez uzskaitītajiem finišētājiem vēl piedalījās Aivars703, bet pārējiem gan diemžēl nikus vairs neatceramies, piedodiet) un 3 velobraucēji, stafetes kociņu (GPS iekārtu) nodevām 8 skrējēji (ilZZuks, Trakais, Zanetti, Līva, Zane, essnee ar draugu Krišjāni un Argons) un velobraucējs kriss240188, īpaši priecēja, ka mums pievienojās skrējēji, kuri vēl tikai plāno „nodzeltēt”. Vēlāk gan izrādījās, ka Krišjānis pats par šo plānu vēl neko nezin, bet pie tā tiek strādāts. Zane gan labprāt pievienosies dzeltenajiem. Rezumējums – jauks piektdienas vakara skrējiens, kurā ieteicams līdzi ņemt lukturi. Trakā vakara plāns paredzēja maratona distances noskriešanu (galu galā savācās 46.5 km), bet ilZZukam pusmaratona distance (galu galā 22.03 km). Paldies visiem, kas piedalījās!

00:00 – 01:00. Ņergu posms.

24h stafetes posms no 0:00-1:00 iekrita Ņergu laikā. Uz stafetes pieņemšanas punktu devos kopā ar vēl vienu kurzemnieku – Artūro. Duets – tikai tā.

Tikai dažas minūtes pirms pusnakts bijām Dzegužkalna virsotnē, kur gaidījām stafetes iepriekšējo posmu no Ilzes un Daiņa. 

Pa vidu vēl sazināšanās ar dot un konsultācijas par GPS raidītāju. Dzegužkalnā uzskrēja 11 (atskrēja krietns bariņš. Ilze, Dainis, Gunta, Krišjānis, divplākšņu pārstāvji …) un uzbrauca viens velo. No Dzegužkalna tālāk dodas 6 – 5 skrējēji un viens velobraucējs (Kristaps), bet necik ilgi nav jāgaida, kad pirms Zundas kanāla pievienojas Linda uz velo. Ķīpsalā atvadāmies no viena skrējēja un vienas skrējējas. 

Ķīpsalas promenāde top viens foto. Trijatā skrienam līdz pat Strēlnieku ielai, kur tad paliekam divatā ar Artūru (ar baloniem) un, protams, abi velosipēdisti. Ja pirms tam vidēji skrejam ar tempu 5:40, tad tagad sākas tesiens zem 5 min/km un līdz pat 4:30 min/km, jo no Dzegužkalna izskrējām tikai 5 pāri pusnaktij un jānoskrien posmā 11,2 km kā izrādās. Stundas laikā to paveicam un 1:05 nododam stafeti – Laumai Bitei, Dacei Veipai, IngaiK un vēl diviem noskrien biedriem. Vēl tiek noskriets kopīgs kilometrs līdz Alfai un tad arī Ņergas šķiras, katrs uz savu pusi.

01:00 – 03:00. bite_L un Veipaskundzite un Egnz posms

Ievada vietā minēšu, ka izvēloties sev piemērotu stafetes laiku, biju pilnīgi pārliecināta tikai par to, ka skriešu naktī – tas ir mans laiks. Tomēr mulsināja bažas par iespējamu skriešanu vienatnē. Neesmu jau no bailīgajām, bet vienai pašai Rīgas ielās, naktī un vēl ar baloniem… hm, nezinu. Par laimi Signis mani salika pārī ar Laumu (Bite_L) un mirkli vēlāk mūsu draudzīgajam duetam pievienojās arī Edgars (Egnz). Čaklākā šajā pulciņā izrādījās Lauma, kas izplānoja un uzzīmēja trasi. Man atlika vien to apskatīt un atzīt par labu esam.

Stafetes diena, ilgi gaidīta, pienāca ar tādu kā svētku sajūtu. Gatavojos nopietni, proti, pāris stundas pagulēju, atradu savu Noskrien nozīmīti un neaizmirsu pat paēst pirms došanās ceļā. Ierodoties maiņas punktā Teikas krustā, priekšā jau gaidīja Lauma, Edgars un Arnis(Bro). Kur gadījusies kur ne, mums pievienojās arī Inga(Inga_K), kurai pašai vēl stāvēja priekšā arī savs stafetes posms no rīta. Pulksten vienos iepriekšējo komandu gan vēl nekur neredzēja, taču uz velosipēda mums pievienojās Linda (Lindams). Beidzot tālumā pamanījām viņus – Dzintars un Artūro velosipēdistu pavadībā traucās šurp. Atskrēja pavisam aizelsušies, tomēr ar dažu minūšu nokavēšanos. Steidzām pārņemt stafetes somiņu, kas tika Laumai, piesiet Edgaram balonus un steigšus nofotografēties, lai 01:06 dotos savā skrējienā.

Mūsu ceļš veda pa Ropažu ielu līdz Alfai, tālāk pa Brīvības ielu līdz Juglai. Centāmies ieturēt raitu tempu, jo apzinājāmies, ka mums jāiedzen iekavētās minūtes, lai neaizkavētu arī nākamo stafetes posmu. Mācība nākamajām reizēm – paredzēt iespēju noīsināt trasi, ja rastos problēmas iekļauties laikā. Laika apstākļi mūs lutina – nakts ir skaidra un silta, tīrā bauda skriet. Nogriezāmies pa Juglas ielu, lai skrietu pa to līdz pat Biķernieku ielai. Kāda sieviete noraugoties uz mums teica: „ Par vēlu skrienat”. Nez kā viņa zināja, ka kavējam? Skrienot pa Biķernieku ielu mūs apbēdināja Lauma, kas diemžēl nejutās labi un bija spiesta izstāties. Pārņēmu no viņas svarīgo stafetes uzparikti un devāmies tālāk pieveikt atlikušo trases pusi. Viss norisēja gludi, vienīgi bijām spiesti arvien vairāk paātrināties, saprotot, ka varam arī nokavēt. Līkums cauri Juglai, tad gar Alfu, Teikas pagrieziens un jau atkal Biķernieku iela. Inga mūs pameta pie savām mājām, tādēļ finiša sprintā bijām atlikuši 3 skrējēji un 2 riteņbraucēji. Stafeti nodevām tieši 03:00, tomēr nākamajai komandai laiks iekavējas, kamēr fotografējāmies un sējām balonus. Atlika vien novēlēt veiksmes.

Kopsavilkums: Noskrieti 19.85km 1h54min30sek laikā.

Posms 3:00 – 5:00. Gatis.K posms.

Noskrējām 20.07 km

Skrēju es un vēl biedrs ar niku viesis. Līdzi brauca divi velosipēdisti.

Bildes pašam nesanāca uztaisīt, bet iepriekšējā posma beidzēju (Veipaskundzīte) un nākošā sācēju (Vančuks) bildēm būtu jābūt arī mums.

5:00 – 7:00. Vančuks posms.

Posma (5:00 – 7:00) noskrietā distance 19.78 km. Posmā skrēju es (Vančuks) un Veipaskundzīte. Bet pirms Juglas papīrfabrikas pievienojās arī Matīss. Nepilnu maršrutu mums bija velo pavadītāji 2 cilvēku sastāvā. Posmu negribēju veidot pa ierastajām Rīgas ielām, kur daudz kas pārklājas, tāpēc maršruts veda apkārt Juglas ezeram. Saullēkts virs Juglas upes bija skaists. Tas arī īsumā viss.

Bet vēl daži komentāri par 24h stafetes posmu no 05:00 – 07:00 (Veipaskundzīte)

Gribējās šajā naktī paskriet vairāk par nieka 20km, bet mulsināja nākamajā posmā paredzētais ātrums, tādēļ izlēmu izlaist vienu posmu aiz savējā, lai vēlāk pievienotos Vančukam, kam cita starpā izskatījās visai daudzsološs maršruts.

Biju nedaudz pārsteigta, ka bez viņa maiņas punktā neviena vairāk nebija. Sagaidījām iepriekšējo komandu, no kuras pārmantojām balonus, GPS un 2 velosipēdistus. Ceļā devāmies ļoti laicīgi. Posms bija īpašs ne tikai ar tumsas atkāpšanos un skaistu saullēktu, Vančuks tiešām bija padomājis par maršrutu un biedriem. Ceļā bija iekļauts arī posms ar meža takām un pauguriņiem, līdzi paņemta kola ar ko pacienāt skrējējus, pat atstarojošas vestes, ja nu kādam būtu neomulīgi skriet gar šoseju. Man palika bišku kauns: pirmkārt, par to, ka salīdzinājumā ar viņu, savam posmam itin nemaz nebiju sagatavojusies, otrkārt, ka vairāk neviens nav ieradies, lai šo visu pienācīgi novērtētu. Tomēr, pēc tam kad bijām pazaudējuši abus velosipēdistus un apbrīnojuši saullēktu, sagaidījām pārsteigumu – tālumā mums pretī skrēja kāds, acīmredzami tērpies Noskrien krekliņā. Tas izrādījās Matīss. Tā nu pēdējos kilometrus mērojām trijatā, Lai nākošajā maiņas punktā nodotu stafeti Agnesei (Agneka). Viņa savā ceļā devās viena pati. Tas gan bēdīgi. Mirkli apdomāju iespēju viņai pievienoties, tomēr nogurums darīja savu, proti, piespieda mani doties mājās. Atlika cerēt, ka kāds viņai vēl pievienosies.

7:00 – 9:00. Agneka posms.

Pieteicos kādam no stafetes posmiem rīta agrumā, jo esmu “cīrulis”- pa naktīm apkārt skraidīt sevišķi nepatīk. Plānoju, ka noskriešu kādus 10km un vēl paspēšu atpakaļ uz darbu Siguldā. Bet viss izvērtās pavisam citādāk. Biju iedalīta par posma atbildīgo 7:00 – 8:00 un jāaizved stafete no Mežciema līdz Meža kapiem. Ok, saplānoju maršrutu un gaidīju to dienu. Iegādājos hēlija pildītus balonus un drošības labad braucu uz Rīgu agrāk, lai vēl paspētu izbraukt ar mašīnu ceļa posmu par kuru māca bažas (sazīmēts bija tikai kartē). Un, protams, tas posms nebija skriešanai paredzēts. Bet par visu pēc kārtas.

6:40 ierodos Eizenšteina-Biķernieku krustojumā un tur, kā jau varēja gaidīt, neviena nav. Nesaprotu – vilkt tos balonus ārā no mašīnas vai nē. Bet ap 6:50 ieraugu tālumā skrējējus un, izrotājusies, dodos viņus sagaidīt. Tie ir Vančuks, Veipaskundzīte un Matīss. Tā dīvaini viņi uz mani skatās, droši vien žēl manis, ka jāskrien vienai. Sajūta ir interesanta. 

Dodos trasē precīzi 7:00, apbruņota ar GPS iekārtu un pieciem baloniem. Ieriķu un Gustava Zemgala gatves krustojumā mani sagaida Aija (Valtmane) ar fotoaparātu un ir manāmi izbrīnīta, ka skrējēju bariņa vietā redz tikai mani vienu. Paldies Aijai par uzmundrinājumu un bildēm!

Tuvojoties trases “neskrienamajai” daļai, kur paredzēts pārvietoties tikai ar autotransportu, nopriecājos, ka esmu viena un nav citi skrējēji jāgrūž zem riteņiem. Un te pēkšņi, pagriežot galvu atpakaļ, lai pārliecinātos, ka varu šķērsot brauktuvi, ieraugu aiz muguras vienu skrienošu un vienu ar velo braucošu cilvēku! Tie ir Druupijs un LauraX!! Super! Druupijs skrējis diezgan ātri, lai mani noķertu un tagad turpinām ceļu trijatā – Laura ar velo pa labo brauktuves pusi, mēs ar Druupiju pa zālīti braukšanas joslu atdalošajā daļā. Pārkāpjot dažus CSN veiksmīgi nonākam Varoņu ielā un, diskutēdami par to, ko drīkst vai nedrīkst darīt kapos, virzāmies uz Brāļu kapu pusi, kur jānodod stafete ai-jucis. Te jāpiebilst, ka esmu jau ieplānojusi turpināt ceļu ar nākamo stafetes posmu uz Mežaparku, jo uz darbu jāsteidzas nav – neplānota brīvdiena! Pieskrienam pie Brāļu kapu vārtiem, LauraX drošs paliek drošs ņem vērā zīmi, kas saka, ka ar velo iebraukt aizliegts un paliek pie vārtiem, mēs ar Druupiju dodamies meklēt ai-juci un pārējos… Visa teritorija ir aizdomīgi tukša un klusa. Pie mūžīgās uguns beidzot ir skaidrs, ka kaut kas nav īsti kārtībā, zvanu ai-jucim. Otrā galā samiegojusies balss, viss skaidrs – cilvēks vēl guļ.

Nu nekas – pārliecināmies par maršrutu un esam gatavi doties tālāk – Mežaparka virzienā. Es joprojām balonu rotā. Pie Ezermalas ielas “no krūmiem izlec” GunaO un nu jau ceļu turpinām četratā. Laiks paiet ļoti ātri – sarunas, foto pie slavenā aļņa un jauna vārda rašanās – runfijs* (aut. Guna). Ar nelielu nokavēšanos atskrienam pie ZOO, kur mūs gaida Droppy, Signis un Zane.

Tā kā droppy posma maršruts ved atpakaļ un Mežciemu, turpinu ceļu, lai tiktu atpakaļ pie savas mašīnas. Tā nu stafetes ietvaros esmu noskrējusi 30km – interesants garais treniņš. Un uz kāda paziņas jautājumu: “Bet kāda jēga?”, man pagaidām īstas atbildes nav.

*runfijs – selfijs, kurš uzņemts skrienot. Vēlams, lai fonā būtu vēl kāds skrējējs.

9:00 – 10:00. droppy posms. Distance: Mežaparks, Zoo – Mežciems, Rīgas Motormuzejs; 10.30km.

Uz posma sākumu esmu spiests ierasties skrienot. Galvenokārt tāpēc, ka skriet ir forši, daļēji tāpēc, ka kavēju.

Pa ceļam mašīnā steigā pūstie baloni izskatās skumji, tomēr priekšā gaidošie biedri mani dēļ tiem neatraida – tas priecē. Priecē arī fakts, ka neesmu šeit vienīgais, mani priekšā jau sagaida potenciālie skrējēji Zane (nezinu niku) un Signis, kā arī potenciālā velobraucēja Laura.

Jau pēc mirkļa no Mežaparka izlien arī iepriekšējā posma dalībnieki, kas ierodas trīs cilvēku sastāvā. Šeit mēs satiekam Druupiju, GunaO un iepriekšējo divu posmu atbildīgo Agneka. 

Pēc draudzīgas sasveicināšanās, kopbildes un īsas apspriedes, tieku pie GPS iekārtas un normāliem baloniem, bet vecos pamanos konspiratīvi noņemt. 

Distance, kas vijas caur Mežaparka privātmāju rajonu, Teiku, Juglu un Mežciemu paiet nemanot. Dalībnieki mūsu grupiņu pastāvīgi pamet, tomēr neskatoties uz zaudējumiem kvantitātē, kvalitāti saglabāt spējam līdz pat posma finišam, kuru sasniedzam trīs cilvēku sastāvā: droppy, Agneka un Zane (joprojām nezinu niku). 

Stafeti nododu Cassandras rokās, kura sev līdzi ņem arī pārējās meitenes, bet pats dodos mājās. Patīkami uzlādēts un ar mazuma piegaršu mutē. Nākamgad būšu atpakaļ – man patika.

10:00 – 11:00. Cassandras posms. Motormuzejs – TNT! starta vieta (Saules aptieka), 10.8km

Dodoties uz startu biju mazliet sabēdājusies, ka varētu nākties skriet lepnā vientulībā, taču atplaukstu smaidā, ieraugot pretī skrienošo Signi. Nope, izrādās viņš tomēr tālāk neskries. Droppy mazliet kavējas – kā vēlāk noskaidrojas – Ai-juča saldā miega dēļ. Kad sākam Endomondo pētīt, kādos (ne)ceļos viņš devies, tūliņ arī pamanu viņu tuvojamies ar platu smaidu, 5 baloniem, Zani un Agneku. Uztop daži foto un kopā ar Zani un Agneku dodamies ceļā. Laiks joprojām lielisks, skrienas viegli un par apkārtējo uzmanības trūkumu sūdzēties nevaram – ir gan atzinīgus žestus rādoši suņsaimnieki, gan pīpinoši šoferi. Pēc kāda laika Agneka un Zane, pieveikušas ap 30km, atvienojas un līdz finišam raitā solī cilpoju viena pati; Endomondo saka, ka ātrākais km noskriets 4:31 min – not bad!

11:00 – 13:00. IngaK posms.

Stafetes posms no 11:00-13:00, posmā piedalījās (neskaitot mani) Rolands (Vatakusi), Ieva (putns), Evita (eees) un iepriekšējā posma turētāja – Aija (Cassandra). Tā kā kavējās jau visi iepriekšējie posmi, arī manējam sākums nedaudz iekavējās, ko sākām izlīdzināt jau no pirmā kilometra, jo Cassandra bija tā ieskrējusies, ka publiski izziņotais temps 5:50-6:00 vienkārši izčākstēja, un sākums bija diezgan ātrs – pirmais kilometrs tika notests uz 5:19. Tā kā bijām ieskrējušies, un no grafika atpalikām, tempu samazināt tā arī neizdevās, pēc maģiskajiem vārdiem „skrienam lēnāk” uz vienu kilometru izdevās samazināt tempu, bet kā priekšā bija taisns gabals, tā temps atkal nemanāmi pieauga. Tā tas tika atkārtots ik pa laikam. Par to man jāatvainojas tiem, kas skrēja līdzi, jo ar šādu tempu nokāvām līdzskrējējus, Juglas apļos palikām divatā ar Vatakusi, jo putnam pēc traumu apārstēšanas temps bija par ātru, un Cassandrai arī piezagās nogurums.

Bet ilgi nejutāmies vientuļi, jo izskrienot no meža pēc Juglas apļiem mūs uz velo sagaidīja dot, kas noziņoja, ka pie skolas mūs gaidot bars. Pie skolas satikām krustojumā pazaudēto eees, tur bija arī Lauma un Aivars, kas bija plānojuši tur pievienoties. Tā nu turot iepriekš uzņemto tempu, kuru gan izdevās nedaudz samazināt tad, kad bija skaidrs, ka palikuši apmēram 4km , un laiks ir 30 minūtes, izdevās laika deficītu pārvērst nelielā proficītā, lai pietiek laiks bez steigas nodot stafeti un iemūžināt pasākumu fotomirkļos. Precīzā posma kilometrāža – 19.23km, laiks 1:47:00.

13:00 – 13:30. Jekaterinas un Hannas posms

Manā posmā piedalījās: Inga Kāpiņa, dot uz ričuka, Evita (eees), kura bija speciāli atbraukusi uz mūsu pusi, kas bija ļoti jauki, Laumiic, Aivars Veiss un Hanna ratos (lielākoties guļot). Aivars izskatījās ļoti apmierināts, lai arī nedaudz satraucies, kad tika pie ratu stumšanas. Oficiālais posma garums ir ap 3.5km, kopā gan sanāca 10km skrējiens – līdz starta vietai, pats posms plus atgriešanās mājup, kas notika caur pilnīgi baltu lietus sienu pa peļķēm. Prieks, ka tas pagaidām ir mans garākais skrējiens, kopš atsākšanas, kārtējo reizi pierādījies, ka kopā ir vieglāk un jautrāk.

Par foto – man pašai nav, bet Evita un Inga ir likušas facebook’ā foto no šī posma.

13:30 – 15:00. Laumas posms

Aivara komentārs: “Sestdienas agra pēcpusdiena. Kāds no Rīgas jaunajiem mikrorajoniem. Sirreāla aina – lietus līst aumaļām, pārlaimīgs opis ar krāsainiem baloniņiem pie pakauša, izmirkušā skrējēja ietērpā teciņiem vien stumj bērnu ratiņus. Aiz viņa pulciņš krāsaini tērptu burvīgu feju, tā pat vien – teciņiem. Pa gabalu var redzēt – šamējais lietū kūst aiz laimes.”

Šogad sākumā nebiju plānojusi vadīt posmu, bet sanāca kā sanāca. Sākotnēji posmu citi skrējēji sazīmēja cauri centram līdz Jūrmalas gatves tiltam. Skatoties un rēķinot izmainīju stafetes maršrutu iekļaujot Purvciemu, Dārzciemu, Dienvidu tiltu, kuram pirmo reizi skrēju pāri, Bišumuižu, Bauskas ielu, Māras dīķi (sveiciens Aivaram703) un tālāk pa mazajām Āgenskalna ieliņā līdz Jūrmalas gatves tiltam.

Lai viss neizklausītos tik saulaini, jau pirms posma pārņemšanas dabūjām pirmo lietus gāzi. Bet tas bija sīkums salīdzinot ar to, kas mūs sagaidīja 2km – balta siena un izmirkšana līdz pēdējai vīlītei, par ko paldies jāsaka tā mašīnām, kas mūs apšļakstīja ar atvēsinošu šalti no mugurpuses. Tā kā visi gribēja izbaudīt šo atsvaidzinošo procedūru, tad uz maiņām skrējām tuvāk ielai. Nemaz neliekas, ka sākumā spīdēja saule un bija silts. Auksti. Uz Dienvidu tilta spīdēja saule, tad jau drīz “sen nebija lijis”. Desmitais tramvajs, divsliežu mirdzumā, ved mani tāluma divu nedēļu garumā… jā, mēs dziedājām. Āgenskalna mazajās ieliņās satiekam Ilonu Marheli ar ģimeni, no piedāvātajiem āboliem atteicāmies. Tāpat mūsu skrējēju grupiņā izrādās ir šīs puses vietējie. Kur pazaudējām iekrātās pāris minūtes nezinām, bet, lai paspētu laikā pēdējo kilometru lidojām, lai nodotu stafeti Divplākšņiem.

Kopā bija 14.54 km, laiks 1:33; Aivars, Inese, Mā un Zanda. Mā ir Mārtiņš, bet Zanda ir Zanda.

15:00 – 16:00. Divplākšņu pirmais posms. Skrējēji: Lasma3, K-ens, Ilze FM, RimantsL, KrišsL, July ar kungu, IlgaisC, Inta Amoliņa, Zanda19

Nemiera gariņš liek izskriet no mājas krietni agrāk nekā nepieciešams. Stafetes maiņas vietā ierodos 15 minūtes pirms noteiktā laikā. Līst. Esmu paspējusi jau izlīt līdz ādai. Palienu zem tilta. Mēģinu pažāvēt izmirkušo lietus jaciņu un pastaipos, lai izskatītos sportiskāk. Ne cik ilgi nav jāgaida, kad parādās pirmie stafetes dalībnieki. Pirmā atskrien Diāna (K-ens), Ilze (Ilze FM), Engures sportam pārstāvji Rimants (RimantsL) ar Krišu (KrišsL), kuri nolēmuši pievienoties un noskriet stafetes posmu pirms Xrace sacensībām, Jolanta (July) ar kungu Armīnu (nav reģistrējies noskrien.lv). Kamēr pulcējamies, lietus ir mitējies. Skatāmies pulkstenī, tūlīt jāparādās Laumai. Un tur jau viņi skrien. Redzams, ka nav vietējie. Vietējie skrien, iet, brauc ar velo starp tramvaja sliedēm, bet Lauma ar saviem pavadoņiem – pa sliežu trasei piegulošo ne tik labi skrienamo brauktuvi.

Viņi ir klāt! Iepazīšanās, sveicieni, stafetes ekipējuma pārņemšana, kopbilde un varam doties skrējienā.

Stafetes posmu uzsākam 9, no kuriem 8 ir noskrienieši. Mums pievienojas arī Ilga (IlgaisC), kura bija nedaudz aizkavējusies un nokavējusi bildēšanos. Zanda (Zanda 19) turpina skrējienu jau otrajā posmā.

Divplākšņu stafetes pirmais posms sākotnēji ved pa Imantas- Jūrmalas veloceliņu, kur interesi par pasākumu izrāda kāds garām braucošs riteņbraucējs. Mēģinām izstāstīt par notiekošo stafeti un lūdzam vairāk informācijas lasīt noskrien.lv. Pēc 2 noskrietiem kilometriem nogriežamies no veloceliņa un dodamies apskatīt Anniņmuižu. Kā zināms Divplākšņiem ir raksturīgi savos skrējienos iekļaut novadpētnieciskos elementus. Neliela pauzīte. Dzirdu, kāds saka, ka nodzīvojis vairākus gadus šajā rajonā, bet nav zinājis, ka tāda muiža vēl eksistē .

Kad muiža apskatīta, dodamies tālāk. Pēc noskrietā 3. km saprotu, ka esam vēl vairāk palielinājuši laika deficītu. Būs jāskrien ātrāk. Tālāk trase ved caur Aniņmuižas mazo mežiņu, kurā nevarot noskriet 14 km. Tā vismaz domā kāda poliklīnikas medmāsa (vēsturiskais citāts – http://www.noskrien.lv/forum/diskusijas/bez-komentariem/).

Tālāk mūsus trase ved caur un ap Imantu. Skrienot pa Kurzemes prospektu (lielais loks ap Imantu), mežmalā ieraugam lielu pūli sportistu. Jokojam, ka mums ir lielākais skaits atbalstītāju. Pamājam šiem, saņemam atpakaļ sveicienus un intuitīvi jūtam, ka šo dalībnieku vidū ir arī „noskrienieši”. Nopētam riteņus un nospriežam, ka tie ir Xrace dalībnieki. Turpinām ceļu, mūsu grupas priekšgalā braši turas Engures sportam komandas pārstāvji, kuriem starts Xrace vēl priekšā. Pie Kleistu ielas mums pievienojas Inta (Inta Amoliņa). Nu jau esam visi 10. Turpinām skrējienu Kleistu virzienā. Jūtu sagurumu, skrienam nedaudz ātrāk par plānoto tempu. Vairs nedomāju par to, vai iekļausimies laikā. Kā būs, tā būs labi! Kleistu iela ir taisna, jau pa gabalu ieraugām Agate (Agattite) un viņas atbalsta komandu. Solis kļūst raitāks un man par pārsteigumu stafeti mēs nododam ar minūtes precizitāti.

Atkal stafetes atribūtikas nomaiņa un kopbilde.

16:00 – 17:00. Agatītes posms. Džo stafetes priekšpēdējais posms. Divplākšņu otrais posms.

http://skrienam.wordpress.com/2014/08/30/dzo-stafetes-priekspedejais-posms/

Diena aizsākās lietaina, bet laika prognozes pēcpusdienai tika solītas visnotaļ iepriecinošas. Mana posma sākums bija paredzēts pulksten 16:00 Kleistu un Rātsupītes ielas krustojumā. Diena palēnām gāja uz otro pusi, ik pa laikam vērojot citus stafetes posmus. Kad stafeti pārņēma Lāsma, sāku gatavoties savam posmam.

Ap pulksten 15:50 abi kopā ar Topinjs devāmies ārā no mājas, lai sagaidītu Divplākšņus ar Lāsmu priekšgalā. Manāms viegls satraukums par to kāds būs posms, vai izdosies noturēt tempu un nogādāt stafeti laikā nākamajam posmam.

Vismaz laiks ir noskaidrojies, saulains un silts. Pirmo pamanījām Rozamundi ar meitām, kura ieradusies atbalstīt, jo pati skriet nevarēja, bet viņas vietā skrēja meita. Pa gabalu var jau manīt tuvojamies balonus, diezgan prāvs pulciņš skrējēju savākušies. Vienu brīdi šķita, ka šo posmu skries labi ja daži cilvēki, jo temps tomēr būs ļoti lēns ap 7:30-7:45.

Pulkstenis rāda dažas minūtes pirms 16:00, baloni un gps ierīce veiksmīgi pārņemti, kopbilde pirms starta uzņemta un bariņš ar skrējējiem ir gatavi uzsākt priekšpēdējo stafetes posmu.

Paredzēts skriet gar Divplākšņu iecienīto Vampīrkalniņu, pavisam nedaudz gar dzelzceļu; tālāk gar Esenes muižu un cauri Spilves lidlaukam; pa Daugavgrīvas ielu, pāri Zunda tiltiņam, caur Ķīpsalu un posma finišs paredzēts pie Vanšu tilta jaunizveidotās pludmales Ķīpsalā.

Spilves lidlaukā šodien paredzēti kādi paraugdemonstrējumi par godu Rīgas svētkiem. Skrienam cauri lidlaukam, vismaz šoreiz nav applūdis, cilvēku diezgan daudz un sanāk pat lavierēt cauri pūļiem. Pagaidām iekļaujamies paredzētajā laikā, saule aizvien spīd un skrējēju bariņš dodas Dzegužkalna virzienā. No Daugavgrīvas ielas nogriežamies pa kreisi uz Zunda tiltiņu. Tur mums pievienojas Drūpijs, pa taisno no alus skrējiena (maratona?), uz tilta top vēl viena kopbilde un laiks doties tālāk. Otrpus tiltam satiekam jaunlaulātos, tā rodas ideja veidot vārtus un likt viņiem arī skriet. Sākumā šie protams spītējas, bet saprotot, ka tālāk nekur netiks, pievienojas mums nelielu gabaliņu skrējienā.

Tālāk tikai ceļš cauri Ķīpsalai un tad jau arī sasniedzam punktu, kur jānodod stafete. Varētu teikt, ka ieradāmies laicīgi, tas ir, dažas minūtes pirms 17:00.

Top vēl viena kopbilde, stafete kopā ar visiem baloniem tiek nodota Aivaram703 un aiziet pēdējā posmā.

Kopā noskrieti 7.63km, piedaloties 13 skējējiem.

Lai gan šis ir Agatites posms, daži komentāri no manis (Lasma3).

Trase ved caur Vampīrmežiņu, pāri Bolderājas dzelzceļam, gar Esenes muižu, pie kuras šoreiz netiek piestāts, pāri Spilvas pļavām, kur skrienamais ceļš šoreiz ir tikai daļēji pārplūdis un ja labi pamanās var šo posmu izskriet arī ar sausām kājām. Man gan savas botas izdodas samērcēt. Tālāk jau trase ved pa Daugavgrīvas ielu gar Dzegužkalnu līdz ekstremālajam tiltiņam pār Zundas kanālu uz Ķīpsalu. Man kopējie piedzīvojumu izpaliek, jo jūtos nogurusi un lēnām atpalieku. Vēlāk gan sadzenu pārējos, bet pirms Ķīpsalas apstādinu Endomondo. Nomainu „run” uz „walk” un lēnā pastaigas tempā dodos finiša virzienā.

P.S. Dažas atziņas par stafeti, kurā piedalījos 3 posmos, no kuriem tikai savējo noskrēju pilnā garumā:

– nevienā no posmiem netika skriets plānotajā tempā. Visos temps bija ātrāks par 10-30 sek/km. Man tas bija par grūtu. Citu gadu katram posmam būtu jāieplāno papildus 5-6 mim priekš bildēšanās.

– Topinjs posms bija foršs, ja neskaita ātro tempu. Es gan nepamanīju, kā saule noriet. Vēlāk man ‘radās tik daudz ideju, pa kurieni šim posmam būtu jāiet, lai saulrietu izbaudītu. Es piesakos novadīt (galvenais uzzīmēt trasi) nākamā gada posmam no pl. 21.00-22.00. Es zinu tik daudz vietu, kur Rīgā saulrietu var baudīt: gan skrienot gar Daugavu, vai gar Hapaku vai citiem ūdeņiem. Kāpēc gan, lai Topinjs neaizvestu savu posmu līdz Bolderājai, tad Divplākšņi varētu skriet saulrietā gar jūriņu.

– trešā atziņa attiecas tikai uz mani pašu. Vajag kritiski izvērtēt savas spējas noskriet to, ko apņemies.

17:00 – 18:00. Pēdējais un Aivars703 posms.

Drīz vien pēc sākuma sāka līt. Un tā arvien stiprāk un stiprāk, un stiprāk, līdz brīdim, kad stiprāk vairs nevar. Bet varēja – veselas divas reizes. Sen nebija skriets pāri Salu tiltam; Zaķusalā jau pilnīgi viss žļurkštēja un principā bija jau vienalga. Garāmgājēji tikai noskatījās, kā vesels bars trako skrien par spīti lietum un vējam, kas uz Daugavas promenādes gar Krasta ielu iegriezās pavisam nepatīkams. Palika auksts un sāku just ceļus, taču daudz vairs nebija atlicis. Noskrējām gar krastmalā uzslieto skatuvi, ak pareizi, Rīgai taču Dzimšanas diena – daudz laimes! Vanšu tilts un noskrējiens jau bija diezgan nepatīkams, jo pielijušajos apavos kājas šļūkāja turpu šurpu. Tomēr laicīgi paspējām sasniegt Ķīpsalu un, protams, tikko uztaisījām kopbilde tā – jūs uzminējāt – pārstāja līt. Par spīti neērtībām viss bija super! 

Distance 0.00 km

Ballīte