Pasaules labākie rezultāti 100km distancē nāk no Japānas, proti, 1998. gada 21. jūnijā Tokoro pilsētā Takahiro Sunada uzstādīja rekordu 6:13:33*, viņa tautiete Tomoe Abe divus gadus vēlāk tā paša mēneša 25. datumā atzīmējās ar labāko rezultātu sievietēm – 6:33:11. Atšķīrās vien pilsēta, šoreiz Yubetsu. Skriešana ir retais sporta veids, kur abu dzimumu rezultāti atšķiras vismazāk. Pie kam starpība sarūk, palielinoties distances garumam.
Aleksandrs Prokopčuks
foto: Gints Ivuškāns, f64
avots: www.sportacentrs.com
Latvijas spīdekļi:
1. Aleksandrs Prokopčuks – 6:50:36 (1994 Rennes)
2. Georgs Jermolajevs – 7:23:30 (1988 Košice)
3. Viktors Suborins – 7:27:28 (1992 Rodenbaha)
4. Andris Dudels – 7:49:33 (2003 Černogolovka)
5. Edgars Simanovičs – 7:51:07 (2013 Belvē)
6. Jānis Actiņš – 7:51:43 (2012 Viļņa)
7. Normunds Fedotovskis – 7:56:41 (1992 Kališa)
8. Ainārs Zellis – 8:08:42 (2012 Viļņa)
9. Gunārs Ķeģis – 8:09:50 (2011 Vinshotena)
10. Viesturs Dude – 8:12:43 (2004 Vinshotena)
11. Vladimirs Ļvovskis – 8:15:59 (1989 Grodņa)
12. Aigars Salenieks – 8:17:24 (2011 Nida)
13. Valdis Ņilovs – 8:19:41 (2012 Serenjo)
14. Arvīds Šefanovskis – 8:28:54 (1993 Vinshotena)
15. Nikolajs Ždanovičs – 8:30:11 (1989 Kališa)
16. Anatolijs Macuks – 8:36:01 (2010 Gibraltārs)
17. Aivars Uzuls – 8:37:52 (2012 Serenjo)
18. Raimonds Šenfelds – 8:38:30 (2003 Torhouta)
19. Valerijs Koroteckis – 8:41:48 (1990 Grodņa)
20. Mārtiņš Sirmais – 8:53:09 (2012 Viļņa)
21. Artūrs Veics – 8:56:01 (2009 Torhouta)
22. Andris Veiss – 9:02:33 (2012 Viļņa)
23. Vladimirs Kļavnieks – 9:28:31 (1989 Kališa)
24. Arne Ūdris – 9:38:39 (2011 Nida)
25. Valērijs Jegorovs – 9:43::48 (2003 Černogolovka)
26. Vilnis Pleite – 10:04:55 (2010 Portumna)
27. Pēteris Cābulis – 10:18:45 (2012 Viļņa)
28. Valērijs Ustinovs – 10:44:20 (2010 Nida)
29. Voldemārs Valdmanis – 10:44:40 (2002 Rīga)
Mūsu zvaigžņotās dāmas:
1. Svetlana Ivanova 8:01:20 (2005 Vinshotena)
2. Tamāra Merzļikina – 8:24:48 (1989 Kališa)
3. Anita Liepiņa – 8:50:58 (2002 Torhauta)
4. Irina Štūla-Pankoka – 8:55:36 (2010 Gibraltārs)
5. Laila Ceika – 9:01:13 (1992 Kališa)
6. Mišele Mičele – 9:17:09 (2012 Serenjo)
7. Ņina Blūma – 9:42:59 (1992 Kališa)
8. Brigita Tīruma – 9:59:54 (1992 Vinshotena)
9. Marta Zumberga – 10:26:44 (2013 Pērta)
10. Evita Zariņa – 10:34:55 (2012 Viļņa)
11. Diāna Ņikitina 10:40:13 (2003 Černogolovka)
12. Nadežda Kavtaskina – 10:41:12 (1993 Torhouta)
13. Inita Bistrova – 10:52:51 (2009 Tarquinia)
14. Jevgeņija Seņņikova – 12:11:41 (2004 Passatore)
15. Inga Ziediņa – 12:33:12 (2013 Belvē)
Retais vīriešu dzimuma pārstāvis šobrīd spēj pārspēt labākos sieviešu rezultātus. Jautājums par stipro dzimumu joprojām aktuāls. Protams, ir vēl stadiona rezultāti un dati no teiksmainā Rīga-Valmiera 107km skrējiena, taču tos atstāsim citai reizei. Kā redzams augstāk esošajos datos, tad ieradums licis traukties pa svešām šosejām un kuplināt ārvalstu sacensības. Pasaulē lielākās zināmās notikušas 1996. gadā Šveicē, kur 100km sacensībās piedalījās 2813 skrējēju, no kuriem finišu sasniedza 1849 ultramaratonisti. Otras lielākās bijušas Itālijā ar 2500 dalībniekiem, taču jāņem vērā, ka bieži vien Eiropā kontrollaiks mēdz būt 24 stundas un daļa no dalībniekiem nūjo, nostaigā, noklibo vai kā citādi pieveic 100km distanci.
Latvijas Čempionāts
Latvijas Vieglatlētikas Savienība 2009. gada kongresā klasificējusi līdz 2013. gadam gaidāmos rezultātus šādi:
Lielmeistars – 6:35:00
Meistars – 7:00:00
Meistarkandidāts – 7:20:00
Pirmā sporta klase – 7:50:00
Otrā sporta klase – finišēt kontrollaikā
Sievietēm 100km nav jāskrien, viņu sagaidāmie rezultāti tamdēļ arī nav atzīmēti. Nav arī brīnums, ka Latvijas čempionāts notiek aiz valsts robežām. Tiem dažiem skrējējiem, kas piedalījās, ierasts ceļš pēdējos gadus bija doties uz dienvidrietumiem, kur kūrortpilsētā Nidā norisinājās Baltic Seaside 100km Cup ar Lietuvas un Latvijas čempionātu ieskaiti. Šķita, ka mūsu zemē līdz ar iedzīvotāju skaita sarukumu, samazinās arī ultramaratonistu skaits. Nieka divus gadus atpakaļ 2011. gada 28. maijā uz Lietuvu aizbrauca vien četri pārstāvji no Latvijas. Pagājušajā gadā Baltijas kauss pārcēlās uz Viļņu un mūsējo bija krietni vairāk – deviņi. 2012. gadā 100km distancē triumfēja Jānis Actiņš un Evita Zariņa.
Latvijas čempione Evita Zariņa noliek savas pilnvaras, jo neplāno dalību 2013. gada sacensībās
Klases ekskursija II
2013. gads.
Sestdiena, 20. jūlijs.
Baltic 100km Cup, LČ. Viļņa.
Cik virtuāls ir VSK Noskrien, ja visi skrējēji un atbalstītāji nesatilpst Klases ekskursijas autobusā? Pilnajā distancē uz starta līnijas nostāsies 24 Latvijas pārstāvji, kas ir tikpat, cik pērn no četrām valstīm kopā. Trīs mērķtiecīgas dāmas un 21 nepiekāpīgs kungs. Vai būs kāds dūzis, un kas sestdien būs trumpē? Starts sestdien 7:00 rīta stundā. Kādam būs 8h kā darba diena, citam virsstundas brīvdienā. Forumā bija paklīdušas runas pat par TT 8h, 10h, 12h un pat 10h29min. Izklausās pēc Normāliem skrējējiem un, šķiet, pat nav vajadzības vilkt dienasgaismā Gada derību rakstu, jo katram savs darāmais ir gana skaidrs.
Sacensību organizatoriem pārsteigumu netrūkst, jo Klases komplektētāja Maffija pieteikusi četras stafetes komandas, kurās katrs dalībnieks skries pa 20km. Skriešana notiks apļos pa Vingis parku, un var vien iztēloties gaidāmo kopības sajūtu, kad, riņķojot desmit apļus komandas vārdā, vienlaikus var sniegt morālu atbalstu tiem, kuri ripinās apļus piecdesmit.
Par rezultātiem runāsim sestdienas vakarā, taču, ja viss klubs varēja draudzīgi noskriet Džo godināšanas stafeti ar kāroto tempu, tad varbūt varam izlūgties vismaz vienai stafetes komandai kaut nedaudz pietuvoties Aleksandra Prokopčuka rekordam?
Pirmos 50km tradicionālie saldumi, pēcāk organisms saprot, ka atrodas ultra-garo sacensību režīmā un pieprasa ko sāļāku
Lietuvieši būs pārsteigti par Maffijas sarunāto aptuveni 30 cilvēku lielo līdzjutēju pūli, kas darīs visu, lai skrējēji justos ērti. Tiks jaukti dzērieni, vārīti makaroni un bārstīti pulveri. Skanēs uzmundrinājumi un gaviles. Esot vienošanās, ka slaistīšanās netikšot pieļauta un fanu pūlis dzīšot visus prom no galdiem iekšā trasē, tikmēr katrs finišētājs tikšot rūpīgi iecelts autobusā. Protams, piektdienas vakarā Klase neiztiks bez makaronu ballītes Viļņas vecpilsētas viesnīcā un pēc-ballītes sestdienā pēc finiša. Tradicionālajā koptreniņā svētdienas rītā būšot jāpārsit 1. janvāra kuplums Pirmās ekskursijas laikā, kad pēc Vecgada 12 stundu varoņdarbiem Tallinas ielās izgāja 17 atkarīgie. Kuluāros tiek runāts arī par atjaunošanās ballīti Mežciemā, jo nu esot jāaprauga par 50% augstāks Stikla kalns.
Šīs vasaras karstākais notikums ir klāt, vairāk kā pussimts latviešu tuvojas Viļņai!
100km būs liels pārdzīvojums jebkuram dalībniekam. Daudzi kluba biedri šo distanci skries pirmo reizi un tas būs nopietns izaicinājums ar ne mazāk nopietniem iekšējiem dialogiem dienas garumā. Neviens negaida vieglu pastaigu. Tā būs jokiem pilna ēšanas un dzeršanas ballīte parciņā ar nelielu devu fizkultūras.
Tu to vari!
Mērķis tiks realizēts par spīti skriešanai piesolītajiem ideālajiem laikapstākļiem.
***
*rezultāts 6:13:33 uzstādīts šosejā, tamdēļ brita Don Ritchie 6:10:20 stadiona laiks Londonā no 1978. gada 28. oktobra nav gana interesants.
Izmantotā literatūra:
– Gunāra Akerberga Latvijas maratona rokasgrāmata 2000;
– en.wikipedia.org;
– skriesim.lv;
– noskrien.lv;
– Džo foto;
– citi avoti.
Visbeidzot, video iedvesmai sasniegt finišu:
km 
-
Sirds nodreb,šito lasot…bet tad saprotu,ka es šobrīd neesmu tam gatavs,betšis tak nav beidzamais 100…:) P.S. Žēl skatīties,kā sevi alkaholā slīcina septītās pozīcijas gargabalnieks. :(
Un pēc tam Matīss mūs iepazīstinās ar Eviju :)
Evija no Bernātiem – http://on.fb.me/12KhxtX :)
Aaaaaa!!!!jumtu rauj jau ievads vien:) es trenneeju balsi:)
Izskatās, ka drīz, lai tiktu klases ekskursijā, būs jāizpilda normatīvs, jo varu iedomāties, cik daudziem būs āķis lūpā, ka vienā autobusā turpmāk varētu nepietikt vietas. Bet nekas, es cītīgi gatavošos un nākamo pasākumu vairs garām nelaidīšu.
Lai veicas visiem piepildīt uzstādītos mērķus! Noskrien!
Jā, ļoti patosēti:)
Neliela skaitļu analīze. Lai noskrietu ātrāk par Aleksandra rekordu 6.50 tad katram no ātrākās stafetes dalībniekiem ir jānoskrien savs 20-nieks pa 1.22. Tas ir 4.06 katrs kilometrs kas atbilst analogam rezultātam uz pusmaratonu 1.26.30
Ja pirms diviem gadiem Nidā 100-niekā finišu sasniedza četras ultras, tad šogad Viļņā uz starta nostāsies četri Jāņi. Piektais rikšos stafetē
Lai jums veicas !!!
Bus apskatams ari kads foto?
Kalendāra komentāros atrodamas vairākas saites uz foto. Sākot no ŠĪS, uz priekšu.
Mēģināju atsvaidzināt ciparus pēc Viļņas http://bit.ly/100-nieks
Tā kā ik pa brīdim uzpeld labojumi supertopsī (Paldies Andulim), tad sāku apdomāt, kā šo publicēt paliekošākā statusā. Varbūt jāsāk ko likt Wikipēdijā, lai katrs, kam nav slinkums var pielabot. Vai arī izveidot dažādus supertopšus tepat Noskrien.lv
gandrīz varētu ierīkot atsevišķu sadaļu līdzīgu, kā zem motivācijas, kur atrodas rekordi. varētu kaut kādā veidā uzrādīt labākos maratona, pusmaratona, 30km, 50km, 100km un 24h ciparus. bet varbūt tas ir lieki un pietiktu ar augstāk esošās tabulas iemešanu wikipēdijā. Latvijā nemaz nav tik daudz iedzīvotāju, lai mēs nevarētu iegrāmatot visus 100km pieveicējus gluži kā Lielajā tautas skaitīšanā
Paldies, Matīs, par atsvaidzinājumu!
Atļaušos apgrūtināt ar dažām pārdomām.
Wikipēdija principā būtu laba vieta. Nav [man] nekādas saprašanas, kā tur ko iemest.. bet gan jau varētu apgūt. Ja ir jau gatavi iemetēji – jo labāk :D Bieži nākas ar nožēlu konstatēt latvju Wiki atpalicību; šī būtu iespēja vienā mazā lauciņā situāciju labot.
Taču tas neizslēdz iespēju arī šeit ko salikt! Galu galā, Wikipēdijā tieši ir vēlams norādīt AVOTUS – tad nu arī uz noskrien.lv varētu atsaukties ;)
Varbūt kādu atsevišķu rakstu veltīt tikai statistikai – supertopšiem? Vai arī palūgt Signim izdalīt atsevišķu lapu? Tā varētu saukties “Latvijas skrējēju labākie sasniegumi [sacensībās] garajās distancēs [21+ km]“ vai kā tamlīdzīgi. Jebkurā gadījumā, lapa vai raksts tiktu regulāri papildināti. Domāju, ka 50 km, 100 km un 24 h veicējus gan varētu tur likt VISUS, ne tikai ātrākos vien. Nav mums tomēr to ultristu tik daudz. (Jā, ir te arī zināma personiska ieinteresētība apakšā;) Tāpat arī 48 h un vēl garākus/ilgākus varoņdarbus, tie laikam būs uz pirkstiem saskaitāmi.
Ja nu laika gaitā savāktos kādā no šīm ultradistancēm vairāk kā 100 viena dzimuma censoņi(-nes) – tad varbūt Top100 atstāt tikai..
Savukārt, pusītes un maratonus J. Ļitvinovs jau daudzmaz apkopo, cik saprotu. Maratonu jomā – pārņēma G. Akerberga iesākto, bet pusmaratonu rezultātus bija pats jau sācis vākt un turpina. (Man gan nav neviena Ļitvinova sastādītā krājuma; kaut ko nezinu, droši vien.) Laikam korekti būtu šeit pārpublicēt no viņa kādus Top100 vai Top300 (tas tā, piemēra pēc), ar norādi uz avotu? Un ar mūsu precizējumiem, ja tādi rastos.
Vēl jāpiemin, ka [ļoti] DAĻĒJI minēto supertopšu funkciju jau pilda noskrien.lv sadaļa “Distances”, kas atrodama zem “Noskrietais”. http://www.noskrien.lv/noskrietais/distances/ Taču ar to nepietiek, protams.
Neesmu gluži aizmirsis, ka gribēju vēl rakņāties “simtiņa pagātnē” :) Ja/kad tas notiks, spīdekļu saraksts drusku pagarināsies. Jaunas zvaigžņotās dāmas gan grūti solīt, bet pavisam izslēgt to parādīšanos arī nevar :)
Sistemātiska pagātnes izrakņāšana tā arī nav veikta, tomēr atkal kāds simtiņa pieveicējs pamanīts. Vilnis Bērziņš – 8:45:59 (1994 Vinshotena), ierindojas atsvaidzinātajā supertopsī 22. vietā starp nu jau 54 kungiem. Apsveikumi! (..Un varbūt vēl vienu,
kādreiz..šogad?)Interesanti, ka Vilnis bijis toreiz ātrākais no Latvijas sešu cilvēku delegācijas šajā Eiropas čempionātā. Un finišējis precīzi minūti aiz Apvienotās Karalistes skrējējas Hilary Walker. Viņa gan toreiz, gan tagad arī IAU ģenerālsekretāre :)
..
Varbūt pie Dienas prieka bija jāraksta, taču šeit tematiski atbilstošāk :)